Blogs iziet no rāmjiem! Bet ja godīgi, tad šī JR apgāda aizsāktā lieta silda sirsniņu. Maza mini sadaļiņa par maniem lasītajiem darbiem un ko caur maniem vārdiem iesaka grāmatnīca. Protams, bildes nav nekādas kvalitatīvās, jo uzņemtas uz ātru roku (plus roku drebēšana), tāpēc tām blakus ir atšifrēts zīmīšu vēstījums.
Marts (2015)
Pilna atsauksme lasāma – šeit.
Vienu gan es zinu – šis bija grūts romāns. Šķiet, ka tik grūti man vēl nebija lasījies. Kādā brīdī pat sajutos ”iesprūdusi”, jo šķita, ka lasu jau mūžību, bet uz priekšu netieku. Noliku maliņā uz nedēļu un… atlikušo pieveicu trīs dienās.
Aprīlis (2015)
Pilna atsauksme lasāma – šeit.
Šis darbs ir tik caurstrāvots ar asprātībām, ka lasot nevarēju nesmaidīt. Uzskatu to par lielu plusu, jo pierasts, ka grāmatas par dzīvniekiem ir ellīgi nopietnas, ka tās var lasīt tikai tad, ja esi tik kaismīgs dzīvnieku mīļotājs un gribi zināt visu līdz pēdējam sīkumam.
Maijs (2015)
Pilna atsauksme lasāma – šeit.
Ja kādam liekas, ka šis ir kārtējais romāns par 2. Pasaules karu, tad viņš smagi maldās. Nav dēla, kas aiziet karā un nav mātes, kas par to raud. Ir parasts puisis Matīss un tā laika sadzīve. Paldies autoram par ieguldīto darbu, jo tik niansēti vēl nebija gadījies lasīt.
Jūnijs (2015)
![Fotoattēls0293[1]](https://thestoryofelza.wordpress.com/wp-content/uploads/2015/05/fotoattc3a4e2809cls02931-e1432852518145.jpg?w=225&h=300)
Pilna atsauksme lasāma – šeit.
1420 lapaspušu izaicinājums. Smagi. Emocionāli. Saturīgi. Skarbi. Šī grāmata ir biezākā, kādu es līdz šim esmu lasījusi. Tā piedāvāja ne tikai skarbu vēstures stāstījumu, bet arī citādāku skatījumu uz kara mašinēriju – ne no upuru, bet no izpildītāju skatupunkta.
Augusts (2015)
Pilna atsauksme lasāma – šeit.
Dienasgrāmatas formā uzrakstīts darbs, kura noskaņa ir mazliet gotiska, iespējams, ar nelielu fantāzijas devu (ne to, kurā ir maģija). Fantāzija ir vairāk saistīta ar viņas neticamajiem izgudrojumiem. Vai es ieteiktu šo grāmatu? Kāpēc ne?
l
l
l
l
l
Janvāris (2016)
Pilna atsauksme lasāma – šeit.
Šis noteikti ir darbs, kuru var lasīt visi, jo katram atradīsies viņam interesējošā līnija. Vienam tā būs politika, citam spiegu intrigas, bet vēl kādam – mīlestība, draudzība, romāna tapšanas gaita (galvenie varoņi pēc kara kļuva par rakstniekiem) utt.
l
l
l
l
Februāris (2016)
Pilna atsauksme lasāma – šeit.
Šim darbam piemīt kāds retums – to pavada konkrētas lietas, piemēram, kakao, silta sega un Koena dziesmas. Skaists darbs ziemas vakariem – skarbs, auksts, bet ar trauslu cerību un skaistiem vārdiem/teikumiem. Ne viss ir tā, kā izskatās.
l
l
l
l
l
Jūlijs (2016)
Pilna atsauksme lasāma – šeit.
Atbilžu meklēšana ir tik pat mīlīgi pasniegta kā pirmajā darbā ”Kas taisa sniegu?”. Jā, šī ir tipiska bērnu grāmata. Jā, es zinu, ka sen esmu šo vecumu pāraugusi. Un vispār, manam iekšējam bērnam ļoti patīk šī kurmīšu sērija un tas cer uz vēl kādiem turpinājumiem!
Augusts (2016)
Pilna atsauksme lasāma – šeit.
Autore necentās šo stāstu pasniegt kā kaut ko ļoti sievišķīgu (t.i., dāmu romānu), tam piemita dziļums un plaša emocionālā gamma. Blakus laimei, labklājībai un skandalozumam, atradu arī izmisumu, nolemtību un vēlmi dzīvot citādāk. Un aktuāls paliek jautājums – kurš kuru dzina postā?
l
l
l
l
l
Novembris (2016)
Pilna atsauksme lasāma – šeit.
Man bija paredzēts tajā tikai ieskatīties, bet plāns izgāzās ar lielu blīkšķi. Bariko ar savu valodu mani tā apbūra, ka nespēju nolikt to malā. Negribētos būt banālai, bet romāns nudien pielīdzināms zīdam – tikpat viegls un gaisīgs.
l
l
l
l
l
l
Decembris (2016)
Pilna atsauksme – šeit.
Vietām romāns ir skarbs, nežēlīgs un tad tas mijas ar miera mirkli, atmiņām un ticību. Agri vai vēlu visi varoņi iegrimst apcerēs par pirmskara miera mirkļiem, baudīto mājīgumu, mīlestību. Tas viss slēpjas neredzamā gaismā, gaismā, kas ir mūsos.
l
l
l
l
l
Februāris (2017)
Pilna atsauksme – šeit.
Lai arī tas šķiet tik pierasti, nedomāju, ka bērna un suņa draudzība būtu jāuztver kā pašsaprotama. Tā tomēr ir īpaša saikne un dzīvnieks var izrādīties vienīgais draugs. Mazliet skumja gāmata, bet no tā nav jābaidās. Reizēm attīrīties var tikai skumjās.
l
l
l
l
l
Marts (2017)
Pilna atsauksme – šeit.
Kamēr lasīju, prātā veidoju savu filmu, lai gan meistarīga režisora rokās, šis tiešām varētu būt labs trilleris. Tāds lēnais, ar rāmu ritējumu kā Hičkokā, kur skaņas un kaut kas nenoteikts spiež uz nerviem. Jā, Glataueru es labprāt lasītu arī turpmāk.
l
l
l
l
l
Aprīlis (2017)
Pilna atsauksme – šeit.
Lai arī darbam ir diezgan laimīgas beigas, man tas šķiet nedaudz skumjš. Varbūt tā ir valoda un izteiksmes veidi, ar ko autors tik ļoti prasmīgi strādā, varbūt tas ir pats stāsts, nezinu. Viens gan – es gribu vēl kaut ko no Fermīna poēzijas!
Jūnijs (2018)
Pilna atsauksme – šeit.
Hanna mums rāda karu, kādu to redz raksturā un domāšanā atšķirīgās māsas. Jā, abas vēlas pārdzīvot šo karu, saglabājot sevī visu cilvēcīgo un alkas pēc brīvības, tomēr kā to sasniegt? Šis darbs nudien ir aizraujošs. Šausmīgs savā būtībā, bet labi izklāstīts.
Augusts (2018)
Pilna atsauksme – šeit. 
Man ir prieks, ka Gēls uzsver, ka laba un veselīga pilsēta ir tā, kurā var ērti pārvietoties gan ar kājām, gan ar velosipēdu. Un to var panākt, tikai rosinot ikdienā pēc iespējas mazāk izmantot auto – pilsēta ir domāta cilvēkiem, nevis automašīnām.
Novembris (2018)
Pilna atsauksme – Dace Vīgante. Tad redzēs
Ja iepriekšējā darbā bija jūtami 90.tie, tad šie ir vairāk mūsdienīgi stāsti. Un viņa atkal dara to – tik skaisti spēlējas un savirknē vārdus, ka nespēj vien nopriecāties, cik tā valoda skaista! Viņas redzējums palicis vēl ciešāks, novērojumi tik precīzi, ka ir sajūta, ka viss ir realitāte.
thestoryofelza 