Valtenberga

hedi kaddourDivdesmitais gadsimts. Spiegošana. Brīnišķīgs vāks. Hedi Kadūrs (Hédi Kaddour, 1945) ar savu darbu Valtenberga (2005) ir debitējis ar blīkšķi – tās ir ne tikai 700+ lapaspuses, bet arī iegūta Gonkūras prēmija, atzinības un citi novērtējumi.

Darbam nav vienas galvenās sižeta līnijas – tikai jautājums: kurš no viņiem visiem ir spiegs? Bet tematiski tas ir par daudz ko – galvenokārt par spiegošanu, bet var atrast arī draudzību, mīlestību, kas pārvērtusies par sapni, rakstniecību un grāmatām, politiskie notikumi, Eiropas semināri par nākotni utt., utt.

Kadūrs nav gluži iesācējs literatūrā. Viņš ir rakstījis arī dzeju (izdoti vairāki krājumi), kā arī esejas par dzejas mākslu un par to, kādai būtu jābūt žurnālista valodai. Neskatoties uz to, man vienalga liekas apbrīnojams autora rakstības stils – rindkopu garie teikumi, postmodernais stils, pa lielam dialogi ir iekš teksta ne ierastajā formā… Sarežģīti, nogurdinoši un tai pat laikā valdzinoši.

Romāns ir ļoti dažāds – viss ir atkarīgs no tēmas, kas tajā brīdī tiek risināta. Bija vietas, kurās es lasot noguru un bija vietas, kurās lapas pašas šķīrās. Līdzīgi kā Ļ. Eltangas Akmens kļavas, arī šeit vietumis sekas ir pirms cēloņiem. Tā kā nodaļas ir sadalītas pa gadiem, tad sižets ir pašam jāsaliek. Uzminējāt, gadi neiet secīgi, es tiku mētāta no tagadnes uz pagātni un otrādi. Autoram patīk spēlēties ar lasītāju, jo reizumis viens notikums ir pastāstīts no visu iesaistīto tēlu skatupunkta. Spēj tik saprast, kurš no personāžiem to visu stāsta.

Un tagad parunāsim par galveno – Valdhausas politiskās intrigas un spiegs! Valdhausa ir viesnīca Valtenbergā, Šveicē. Tajā notiek ļoti liela daļa romāna. Tas ir kā tā laika politiskais šūpulis – notika daudz dažādu politisko forumu un diskusiju, piemēram, par procentu likmēm Eiropā, nākotnes ekonomiskā izaugsme utt. Galu galā – kādai jābūt jaunajai Eiropai pēc 2PK un kā panākt tās vienotību. Jāatzīst, ka vietumis mani šīs politiskās lietas garlaikoja. Nepatīk. Tajā pašā laikā interesanti lasīt, kā diplomāti atpūtās un kādas sarunas tika risinātas ārpus šiem forumiem. Kā zināms, viss interesantais notiek tieši šādu sanākšanu pauzēs un viesībās. Un – kā zināt, vai visa informācija netiek nodota spiegu rokās?

Politika vispirmām kārtām ir prasme nodot savējos. /69.lpp./

Šajā viesnīcā Lilšteins tikās arī ar franču jaunekli – kurmi, nodevēju, spiegu. Visa darba garumā pa galvu maisās doma – kurš no visiem tas ir? Kad jau esmu izdomājusi īsto, autors atklāj ko tādu, kas atkal man liek apšaubīt savu domu pareizību. Interesants ir arī veids, kādā Lilšteins mēģina pārliecināt jaunekli kļūt par spiegu. Cik tas ir riskants pasākums! Kā zināt, ka cilvēks, kurš tev sēž pretī, nenodos tevi? Pietiek jau vienam cilvēkam no visa tīkla pievilt/nodot un cauri! Spiegošanas tīkls var izirt, zūd uzticēšanās.

Spiegi ir lūriķi, zagļi, likumpārkāpēji, bet jūs esat citāds, es jums piedāvāju kļūt par manu līdzinieku. /149.lpp./

Ko vēl es varētu pieminēt? Hanss un Lēna. Jā, Lēna. Šķiet, ka no visiem tēliem, vismazāk ir zināms tieši par viņu. Viņa ir Hansa sapnis. Sapnis, kuru viņš baidās iznīcināt. Vai tiešām ir labāk gremdēties pagātnes atmiņās, nekā meklēt viņu un iespējams atgriezt bijušo? Lasot nespēju sev beigt uzdot jautājumu – kas notika? Kāpēc viņi pašķīrās un kāpēc viņš par viņu labāk sapņoja nekā meklēja, kaut zināja, kur jāmeklē?

.., viņš jau sen būtu varējis nopirkt biļeti uz Ameriku, taču viņam bija bail, ka, tur nonācis, būs zaudējis sajūtas, ko sagādāja meklējumi, un viņš atlika prombraukšanu, viņam bija bail pievilties, tas bija viņa sapnis. Pastkarte un trīs vārdi. /133.lpp./

Romāns ir tik pilns dažādām tēmām, ka es rīt varētu uzrakstīt citādāku atsauksmi, minot citas lietas. Patiesībā, vienu brīdi man pat radās doma, ka, ja atmestu tās blakus lietas par kurām autors runā, darbs būtu plānāks. Šie kluči ir sākuši mani nogurdināt, jo notiek nemitīga novirzīšanās no galvenās tēmas, no sižeta. Lai nu kā – šis noteikti ir darbs, kuru var lasīt visi, jo katram atradīsies viņam interesējošā līnija. Vienam tā būs politika, citam spiegu intrigas, bet vēl kādam – mīlestība, draudzība, romāna tapšanas gaita (galvenie varoņi pēc kara kļuva par rakstniekiem), dejas, viesības… Izlasīt noteikti ir vērts 🙂

Advertisements

6 comments on “Valtenberga

  1. Izlasīju nosaukumu un padomāju, ka romāns būs par vācu muižniekiem 🙂
    Ja interesē šādi “kluči”, tad vai esi lasījusi Cilvēka dvēseles inženiera stāstu? Tur arī ir vairāki slāņi, pagātne un tagadne, karš, mīlestība un spriedelējumi par literatūru u.c. Lasījās diezgan raiti un kopumā bija interesanti.

  2. Anotācijā uz pakaļvāka- spiegošana un sievietes meklējumi un – jā, tas tur ir. Jaucas laiki, personāži, notikumi un stāstītāji. Sanāk krietns smadzeņu mežģis, un ja vēl palasa pēcvārdu, tad top vēl grūšāk. Par ko ir šī grāmata? Gandrīz tikpat neiespējami atbildēt kā uz jautājumu – par ko ir dzīve?

  3. Atpakaļ ziņojums: Sarkanā Džoana | thestoryofelza

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s