Kā es kleitu šuvu

Šūšana sievietēm velkas nopakaļ jau no seniem laikiem un arī man tā nav sveša. Esmu ar to nodarbojusies jau no mazotnes – sākumā niekojoties, tad pārveidojot šādas tādas drēbes, esmu arī mazliet šajā jomā pastrādājusi. Bet! Es protu sašūt tikai piegrieztus audumus, t.i., es varu sašūt, es varu safīčot kas un kā jāšuj, lai sanāktu vēlamais, bet es neprotu piegriezt.

Kad es mācījos vidusskolā, manai mammai bija šujmašīna. Tur tad arī tapa tās sašūtās dāvanas (pārsvarā maisiņi ar aplikācijām), pārveidoti krekli, viena kleita un no platām biksēm topiņš 😀 Man ar to pietika. Pagājušajā rudenī es pilnīgi neticamā kārtā tiku pie savas šujmašīnas (pat pie divām!) un visu ziemu domāju par šūšanu dziļākā plāksnē. Sašuvu aizkarus, dīvāniņam otro ”ādu”, matracim pārklāju… bet tas nebija tas. Es gribēju konstruēt! Uzzīmēt piegrieztni pavisam vienkāršai kleitai. Domāju, jāiet kursos. Tikai konstruēšanas pēc? Nē. Ieminējos par to omei un viņa man no savām grāmatu bagātībām uzdāvināja grāmatu par šūšanu. Nu prieki varēja sākties 🙂

Iegādājos audumu, vatmani, garu lineālu, samērīju visus nepieciešamos mērus un sāku. Tas bija jautri. Nometusies uz grīdas ceļos, skaļi bubinot, vilku visas nepieciešamās līnijas un pierakstīju mistiskos burtus K, R, V, G, I. Kad ar to visu biju galā (gan ar pamatlaukumu, gan pamatpiegrieztni), sākās vēl interesantāka daļa – balstoties uz pamatu, izveidot vēlamo kleitas fasonu. Man uzreiz bija skaidrs, ka kaut kas nebūs lāgā ar gurnu un kakla izgriezumiem…

Liekot visu uz auduma, uzreiz piekoriģēju gurnus, jo nebija vēlmes pēc piegulošas kleitas. Kaklu atstāju. Kad biju sašuvusi visas iešuves, salikusi kopā kleitas daļas, priekšu un aizmuguri, kakls bija tik smieklīgi mazs, ka kleita nebija piemērāma. Šķita, ka derēs, bet reāli nevarēju to pārbaudīt 😀 Tā nu piekoriģēju kakla izgriezumu, visu sašuvu kopā un sapratu vienu – man tā kleita nepatīk un es to nevilkšu. IMAG0461[1]

Tā beidzās mans mēģinājums. Izmetu.

To visu es mēģināju martā. Pienāca jūnijs, tās beigas un mans prāts mani nelika mierā. Sak: “Nu tu tak vari uzšūt to kleitu!”. Šoreiz nospriedu, ka neko nedarīšu pēc piegrieztnes. Šūšu uz čuju! Domāts darīts. Uzskicēju ideju, atradu saules griezuma formulu un darbojos. Vēl tikai jāapgriež pēdējās vīļu spuras (kuras tomēr varbūt tiks sašūtas normālā vīlē) un, priekšpusei jāatrod trīs smukas podziņas. Vai man patīk rezultāts? Pat ļoti 🙂

Mūzika: Green Jelly – Three Little Pigs

Advertisements

Pērļošanas krikumi

Esmu palikusi slinka. Tik ļoti, ka ķeroties pie pērlēm, nemaz vairs neatminējos, kā tā lieta darāma… Gribēju dāvināt, tāpēc vien nācās atcerēties. Sākums kā pa celmiem, bet tad jau atmiņā viss izgaismojās. Ja uzradīsies kāds brīvbrīdis, būs atkal jāpadarbojas 🙂

IMG_8347IMG_8351

Mūzika: MGT & Ville Valo – Knowing Me Knowing You

25.dec.

Šis man bija radošs laiks. Šogad ļoti gribēju pašdarinātas lietas sev un saviem tuvajiem un draugiem. Visu realizēt, protams, neizdevās, tomēr ņemot vērā saspringto darba laiku, padarīju neticami daudz (un viss nav šeit iekļuvis). Kamēr visu šo gatavoju, fonā klausījos White Lullabies albumu, kas ir kļuvis par vienu no maniem svētku albumiem, kā arī Mikko radīto svētku pleilisti iekš Spotify.

blogsMans adventes vainags + svētku egle. Kā ierasts – improvizācija pēdējā brīdī.

IMG_6610Nav gluži šo svētku dāvana, bet tomēr dāvana. Krelles ar ziemas krāsām.

IMG_6626Kā es ieraudzīju šo ideju, tā sapratu, ka tā ir jāīsteno. Plānoju kādreiz ar šādiem dekoriem izrotāt savu nākotnes eglīti, bet pagaidām vienkārši izprovēju, kā izskatās un kā izdodas. Bija arī kā maza dāvaniņa. Daudz laimes vārda dienā! DSCN0762Šī rūķu cepure tika manam mīļajam māsas bērnam. Viņai ļoti patika. Man arī. Sev arī taisīšu cepuri ar lielu bumbuli!

Mūzika: Sing Song Sisters – Nisse Polkka

Ar atgriešanos!

Beidzot manī kaut kas ir saslēdzies un esmu atgriezusies uz radošās nots. Darba dēļ ir sakrājies visa kā tik daudz, ka diennaktī man ir par maz stundu. Pēc ilgiem laikiem ir atgriezusies arī mana draudzene nakts. Lūk, ko mēs kopā darījām!

IMG_5760Secināju, ka jāļauj šad un tad manam sikspārnītim atpūsties, tāpēc savēru šo. Pavisam vienkārši, bet skaisti.

IMG_5756Lai cik tas varbūt kādam dīvaini liktos, bet man nepatīk tie apkārt staigājošie puķu dārzi (es domāju tās kleitas), tomēr kādu vasarīgu elementu savā stilā gribējās gan. Lapiņu kaklarota nākamās nedēļas lielajam notikumam.

IMG_5758Neesmu pārliecināta, ka man patīk, bet nu…

Mūzika: The Cure – Friday I’m In Love

Ziemīšu radošums

Šķiet, ka es jau sen neko neesmu darinājusi. Tā nu uz ziemīšiem saņēmos un blogsuzdarināju, lūk, ko:

Dekoru – pērļotu zvaigzni. Kāpēc gan ne? 🙂 Viena ir citādāka, jo to dāvināju mazliet vēlāk un negribēju taisīt tādu pašu, kā iepriekš. Iedvesma kārtējo reizi ir smelta netā, taču izpildījums – mans (vienkārši no oriģinālās bildes bija grūti saprast, kā tās ir darinātas).

IMG_4939

Spilvens – kārtējais izšūtais, bet šoreiz droši var teikt: ”Ko tikai neizdomāsi, kad ir slinkums izšūt fonu”. Bet labi, ka tā! Rezultāts man pašai ļoti, ļoti patīk. Iedvesma – piezīmju blociņa vāks. Pie tam, manam māsas bērnam arī patīk Mikijs un pērtiķi. Arī violeti 😀

Mūzika: Yellowcard – Christmas Lights

Somiņa II

Šal la lā – trešais piegājiens. Vispār šī tapa tikai tāpēc, ka tagadējā jūk nedaudz pa vīlēm ārā, bet es nespēju sev atrast jaunu. Visām ir kaut kādas detaļas, kas man vai nu nepatīk vai to nemaz nav, lielākā daļa ir sportiski stūrainas vai vienkārši dīvainas (bet, kā es atceros to sarkano somiņu par nesamērīgi augsto cenu, tā gan bēdīgi paliek, jo tā, protams, palika veikalā…). Nu, man tagad ir vismaz pagaidu variants. Vienīgi nespēju izšķirties podziņas jautājumā – vajag vai nevajag. 😀

IMG_4706Mūzika: The Animals – Boom Boom

Lādītes

Ir kāda patiesi laba lieta, ko var iegādāties Lata veikalā (to gan tikai nosacīti var saukt par Lata veikalu, jo visu pārdod par 1,25 Ls…:D ) – koka lādītes. Tās ir diezgan rupji darinātas, tāpēc es tās izārdu, ar smilšpapīru nopulēju un apdarinu. Tā kā es nepieprotu dekupāžas prasmi (un kaut kā arī negribas), es tās krāsoju. Dzeltenajai par pamatu izmantoju pūšamo krāsu un akrila krāsu ornamentēšanai, bet nosacīti melnajai (tā ir melna, tikai ar nedaudz vizuļojošu efektu; jutos nedaudz apkrāpta :D) ir izmantotas tikai akrila krāsas. Pagaida, kamēr viss nožūst, saskrūvē atpakaļ un gatavas lietošanai/dāvināšanai 🙂

dzeltens melns

P.S. Akrila krāsas esmu redzējusi vairākās vietās, bet pēc ieraduma tās iegādājos Valters un Rapa grāmatnīcā. Nezinu, vai ir vēl kādas, bet es ņemu tās, kas ir tūbiņās (Polycolor) un kopumā nav dārgi (ņemot vērā, cik lielas platības ir iespējams nokrāsot). Vēl man patīk šīs krāsas, jo ir teju universālas – var klāt praktiski uz jebkuras virsmas un ļoti ātri nožūst.

Mūzika: The Beatles – Oh! Darling!

Saulessargs

Ļoti gribēju šajā ierakstā ielikt abus IMG_4551saulessargus, bet to otru nācās izārdīt. Tā, šajā ierakstā piedāvāšu tikai vienu, kurš jau atrodas pie savas īpašnieces, bet otru atrādīšu, kad būs gatavs.

Nezinu, kā man šī ideja ienāca prātā, bet nav tik traki kā varētu šķist. Galvenais – pacietību! Paralēli darbam es skatījos filmas, līdz ar to sardziņš pats nemanot nāca gatavs. Fotogrāfijā to nevar redzēt, bet pēc krāsas tas ir gaiši zils. Manuprāt, piemērota krāsa vasaras debesīm. 🙂

Mūzika: Amorphis – Summer’s End

Kuru?

Šķiet, ka līdz šim man nav bijusi vajadzība gatavot tik svarīgu dāvanas daļu. Kas un kāpēc, lai paliek noslēpums, bet kuru jūs izvēlētos? Man favorītos ir trīs, bet būtu labi nonākt līdz vienai 😀

IMG_4194

Dažādi

Ir nu gan sakrājušies darbiņi! Vieni ir taisīti tāpat vien, paralēli kaut ko skatoties, citi radīti nepieciešamības dēļ.

IMG_4064IMG_4069

Ko darīt, ja veikala aploksnes neapmierina? Provēt tās gatavot pašai. Šis bija labs iemesls, lai beidzot iemēģinātu kvilinga tehniku (pirmā aploksne; tas smērējums nav oriģināli, zem tā ir vārds). Piņķerēšanās bez gala, bet man patika. Nomierinoši. Savukārt otrajai aploksnei centos izveidot aplikāciju, lai pamata krāsa paliktu apakšā (gaišā). Vienīgi, zaļais papīrs nebija tik labs, cik man būtu gribējies un arī tonis fotogrāfijā nav tik košs, cik ir patiesībā 😦

blogs2Mans pirmais mūža ieguldījums 😀 Kopā šie spilveni man aizņēma kādus gadus 5-6, bet ja skaitītu tikai brīžus, kad izšuvu, laika sprīdis būtu krietni mazāks. Kaut kā bija iešāvusies ideja, ka gribu Mikimaušu sēriju un te nu tā ir! Man pašai sirdij vistuvākā ir ”Minija bērnībā”, bet par visneizdevušākos uzskatu ar to zili rāmi – tāda plika šķiet (ja uznāks iedvesma, izdomāšu kā vēl ar pērļu palīdzību to papildināt). Zinu, ka kopumā idejas tematika ir tāda bērnišķīga, bet ko padarīsi? 😀

IMG_4080IMG_4081

Vislabākais laiks, kad greznoties ar auskariem, manuprāt ir vasara. Man pašai šie auskari, diemžēl, neder, bet tam vienmēr noder māsa un draudzenes 🙂 😀 Pirmie ir vienkārši vasarīgi riņķīši, bet otros mēdz dēvēt par krievu lapiņām to formas dēļ (kādēļ tā, nezinu). Šoreiz lapiņām izvēlējos ļoti klasiskas krāsas, bet ņemot citas pērlītes, tās varētu sanākt arī diezgan vieglas un vasarīgas.