Ak, šis skaistais rabarberu laiks! Šogad esmu tikusi pie tik daudz rabarberiem, ka glābju tos likdama arī saldētavā. Vēl gribu uztapināt ievārījumu, kūku kolēģēm un jāpadomā, kur vēl radoši tos pielietot.
Kaut kad klejojot pa FB dzīlēm, manīju aicinājumu uz rabarberu zefīru meistarklasi. Nodarbību apmeklēt mani tas neierosināja, bet domu par zefīriem gan iedvesa. Parakājos neta dzīlēs, pāris receptes manīju, bet kaut kas tajās mani neuzrunāja. Tā kā domām ir spēks kosmosā (bieži par šo darbā smejamies), bet šeku reku Našķoties Zane arī ir pagatavojusi šo gardumu! Tā nu mācījos no viņas 🙂 Iedvesmu smēlos šeit, našķoties blogā. Recepti nepārpublicēšu, bet pa soļiem pastāstīšu, kā man gāja.
Tā kā šo darīju pirmo reizi un man nav “kulinārās” domāšanas, tad parasti visu daru precīzi. Šoreiz es atļāvos ignorēt cukura daudzumu – cukurs man bija kādi 250g, bet sīrups – 150g. Domāju, ka nākamajā reizē pamēģināšu vairāk rabarberus, bet cukuru vēl nedaudz mazāk (man nav īsti skaidrs, kāda tieši šeit ir cukura loma un kas mainās to samazinot, bet tad jau manīs). Man prasās rabarberīgāka garša. Visādi citādi patiešām garšo pēc zefīriem 🙂
Tātad, vispirms ir jāsāk ar rabarberu masas iegūšanu. Uzreiz jāsaka – ja izdomāsiet šo gatavot, paredziet tam daudz laika. Masas iegūšana man prasīja stundu ar astīti (man ir elektriskā plīts, tāpēc reizēm ir grūti saprast, kas būtu “vidēja liesma”; iespējams var arī uz lielākas liesmas, bet tad rabarberi dikti spļaudās 😀 ). Plus, jo gatavāka tā nāk, jo biežāk jāmaisa. Citādi piedegušu pļocku vien dabūsiet.
Ar želatīnu un karameļu masu lielas klapatas nav. Vienīgi, man nav tā termometra un es nezinu, vai trāpīju uz pareizo temperatūru. Internets stāstīja, ka tas ir apmēram tajā brīdī, kad topošo karameli iepilina aukstā, aukstā ūdenī vai uzpilina uz ledus klucīša. Pilienam būtu jākļūst par mīkstu, veļamu bumbiņu. Šeit gan ir jāatceras fakts, ka vārošā sīrupā neko nedrīkst mērkt, citādi izmainās visa vārīšanās gaita un tas bija vienīgais, kas mani patiešām nedaudz satrauca. Vai spēšu paķeksēt no maliņas neko neizjaucot cukura kristālu sastāvā? Apmēram 20 minūtes?
Tālākais liekas pavisam viegli. Uzmanīgi tam visam pievieno karstu karameli un mikserē. Šeit ir divi varianti. Vai nu manam mikserim nav tik daudz jaudas vai arī es par ātru beidzu mikserēšanas procesu (man šķita, ka masa sāk jau sastingt, tāpēc pārtraucu). Pēc tekstūras tie zefīri varētu būt gaisīgāki. Manējie ir mīksti, bet… saturīgi? Gatavā masa atgādina stingri sakultu putukrējumu, tikai vēl pamatīgāk. Man nav arī tās konditorejas tūtas, tāpēc liku ar karoti 🙂
Kaut kā tā! Jā, šis ir kā ēst skaisti safasētu cukuru, bet ņemot vērā, ka ikdienā to nelietoju (tikai tik, cik tas dabīgi kaut kur ir), tad pāris zefīri dienā nav nekas! Un man ļooti garšo zefīri!