Piezīmes VI

Kādu brītiņu nav bijis mazo piezīmju. Krāju, krāju un pagaidām šķiet, ka šie būs pēdējie.

______________

– Jums baloni būtu?
– Jā, – un kamēr ņemu to trauku, tikmēr dzirdu, ka vajadzība būs pēc diviem. Dodu, lai izvēlas krāsas. Un tā viņa atlasīja – zilu, baltu, rozā… 🙂

______________

Īsi pēc jaunā gada. Pieskrien divas skolas vecuma meitenes un jautā vai mums būtu dzēšgumijas. Parādu virzienu. Klients no malas ar smaidu:
– Jāizdzēš vēl pēdējie nedarbi.

_____________

– Kur jums stāvētu Koelju ”Spriedze”?
– ”Spiedze”.
Šī sataisa pārliecinātu seju un saka, – Nē, ”Spriedze”.
Es šai pretī ar vāji slēptu smaidu atbildu, ka Koelju nav darba ar tādu nosaukumu. Šī beidzot saminstinās un saka:
-Nu labi. Paujautāšu, vai šī ir īstā.

____________

– Jums ir tik daudz spēcīgu zīmju uz rokas. Nav grūti pa nakti gulēt? 🙂

_____________

– Pastmarkas vajadzēs?
– Jā.
– Kādas?
– Nu, iedodiet kaut kādas.

Laikam pirmo reizi kaut ko sūtīja, ja pat valsti/cenu nenosauca 😀

_____________

Pienāk pie manis kundze gados un jautā:
– Jums kalendāri ar smukām meitenēm būtu?
Rādu, kādi nu tai brīdī ir, bet viņa saka, ka neder. Melnbaltas meitenes nav smukas. Dēlam patīk smukas meitenes. Paskatās vēl ko un promejot piemetina:
– Nu labi, varbūt nākamreiz, kad iegriezīšos būs uzradušās smukas meitenes. Ja nē, fotografēšu jūs.
Un aiziet smaidīga 🙂

Piezīmes V

Ha, laiks mazām piezīmēm! Sen nav bijušas. Esmu palaidusies slinkumā tās piefiksēt, bet savādumi gadās diezgan bieži… 😀

___________

Visu sakrāmēju maisiņā un saku, ka jāmaksā 7,77. Klients:
– Man šodien loterijā neveicās. Būs jāpamēģina vēlreiz.

___________

– Jums maisiņu vajadzēs?
– Dievs pasarg’!
– Klienta karte?
– Iztiksim.

Ak, šī neticamā pieticība. Šis un nākamais stāsts no kolēģa krājumiem.

__________

– Mums, lūdzu, grāmatu par nejaukajiem rukšiem.
– Kāds ir nosaukums?
– Nezināšu, kaut kas par lauku sētu.
Kolēģis paskatās datubāzē un saka, ka nekā tāda nebūs. Šī neliekas mierā:
– Pagaidiet, es piezvanīšu.
Pēc brītiņa:
– “Dzīvnieku ferma”.
– Nu, tā nav bērnu grāmata…
– Jā, bet mēs ar meitiņu gribam palasīt grāmatu par nejaukajiem rukšiem!

_________

Katru reizi, kad kāds jautā kaut ko varen neprecīzi, vadoties tikai pēc krāsas vai cenas, atceros bildi – pilns galds ar grāmatām ziliem vākiem un uzrakstu: ”Tik daudz grāmatu ar ziliem vākiem” (vai kaut kā tā). Diezgan asprātīgi, bet realitātē kaitinoši 😀 Man tā arī ir bijis. Bet šis stāsts būs par pelīti.

Pienāk pensionāre un sāk stāstīt, ka bijusi citā veikalā un redzējusi dikti smuku pelīti un taujā vai mums tāda ir. Kad prasu kāda tieši, saņemu atbildi:
– Nu, tāda ļoti smukiņa. Ar tievām kājiņām un padārga…
– …
Visu cieņu man, bet es to atradu!!! 😀

__________

– Jums ir tie plānie šļūdoņi?

(ar to domātas dokumentu kabatiņas). Paldies kolēģei 🙂

__________

Ienāk klients veikalā un krieviski ko prasa. Ātrumā kolēģis nesaklausīja ko un pārjautā viņa vajadzību. Šis sāk skaidrot:
– Nu… to… zirgiem pie kājām… Pakavu! Jums ir?

Kāpēc lai grāmatu veikalā būtu pakavi? 😀 Tāpat kā briļļu maciņi, kopēšanas funkcijas un audums mājturībai?

__________

Jauns darbinieks; laiki, kad vēl bija jāpērk mācību grāmatas. Krievu valodā ir vairākas un viena saucas ”Zdrastvuj, eto ja”. Tad lūk, klients pie viņas pieiet un saka:
– Zdrastvuj, eto ja…
Viņa nenoklausījās teikumu līdz galam un apjukusi ar smaidu atbildēja:
– Zdrastvuj, a eto ja!

__________

Mūzika: Black Barrel Smoke – Paint It Black

Piezīmes IV

Mazie piezīmju stāstiņi… Daudz jau nav iekrājies, jo esmu palikusi slinka. Čau, vasara!

____________

– Jums dušas grāmata meitenēm būtu?
– ?
– Nu, tur būs dažādi uzdevumi…
– Wreck This Journal?

Par nosaukumu patvaļīgu mainīšanu varētu veselu grāmatu sarakstīt. Piemēram:
– Man vajadzētu Svina ķermeni.
– ? Svina garša varbūt?

Paldies kolēģei par padalīšanos 🙂

___________

Pie manis pienāk puišu bariņš. Viens tā viltīgi smaida:
– Kur jums stāvētu spēlītes? Tādas intīmākas un perversākas?

___________

Man nepatīk algas un avansa dienas, jo visi nāk maksāt ar tām nolāpītajām banknotēm, uz kurām uzspiests cipars 50. Ja nāk vairāki pēc kārtas… Tad var gadīties šādi.
Vīrietim jāmaksā 13 eiro ar centiem. Viņš dod 50.
– Mazāka nebūtu?
– Nē, nav.
– Varbūt ar karti? (tiešām nebija, ko izdot)
Īgni palūrējis saka: ”Nē, nav.”
Izdodu divus 10, 5 divniekus un 6 vieniniekus un tad tos centus.
– Normālāka nauda nav?
– Nav.

____________

Šo pēdējo ieraksta daļu varētu pat nodēvēt par ”kapitālisms vs. padomju gadi”. Tik ”interesants” dialogs ar pensionāru sen nebija bijis 😀
– Kur jums būtu relaksējošie diski?
– Mums nav vairs tādu.
– Kā? Man piezvanīja no laukiem un speciāli pasūtīja. Nu… tas kā padomju laikos… Deficīts! Biju uz Revolūcijas ielas grāmatnīcu, bet tur arī nebija.
– Revolūcijas iela? Tas jau padomju nosaukums.
– Matīsa. Man viņa 50 gadus bija Revolūcijas iela!
Kādu brīdi lieku mierā, tad viņš mani atkal pasauc, bet tā sarunas daļa nav tik interesanta. Beigas ir labākas, pie kases pirms promiešanas purpina:
– Tiešām kā padomju laikos. Domāju, ka kapitālismā būs labāk, bet ņihuja!

____________

Tas arī viss, draugi!

Mūzika: Auļi & Rodenpoys – Pieguļā

Piezīmes III

Sen nav bijušas dialogu piezīmes. Nu jau atkal ir mazliet iekrājies. Reizēm tie ļaudis ir tik pļāpīgi un bieži vien šādas tādas frāzes izskan pat nefiksējot, kas tiek runāts 🙂

_____________

Taisnā ceļā pie manis pienāk vīrietis un jautā (saruna notiek novembra sākuma daļā):
– Jums Ziemassvētku dziesmu nošu grāmatas būtu?
– Nē, vēl nav.
– Kā tā?
– Nezinu. Varbūt tāpēc, ka valsts svētki vēl nav pagājuši?

Šis ir tas, kas mani patiešām kaitina un šogad it īpaši – mārketings ap Ziemassvētkiem sākas nedaudz pirms valsts svētkiem. Vai tiešām nevar nedēļu pagaidīt? Nu, ja – valsts svētki nav tik ienesīgi…

_________________

Pie manis pienāk jauns puisis un saka:
– Jums gan daudz tetovējumu.
Es tikai novelku nenozīmīgu ”aha” un turpinu darāmo.
Viņš: Man ir pūce. Jums arī. Ko tas simbolizē?
Es: Katram jau ko citu. Uz tradicionālo skaidrojumu neskatos.
Viņš: Es kaut kur lasīju, bet vairs neatceros.
Es: Teorētiski tas ir gudrības simbols. Un gan jau vēl kaut kas.
Šajā brīdī viņš izdvesa nenosakāmu pūtienu, bet izklausījās, ka skaidrojums īsti nav paticis. Nenoturējos un ar smaidu pajautāju:
– Kas? Īsti neatbilst? 😀

_______________

Kaut kur sev aiz muguras dzirdu no mazas meitenes mutes jautājumu, kas adresēts mammai:
– Šitas jau nopirkts?
– Nē, mēs iesim un zagsim!
Bērnam droši vien sejā iegūla pamatīgs pārsteigums un šoks, jo izskanēja diezgan skaļš un gari stiepts:
– Nēēēē!

______________

– Čeku nē. Tad ir vieglāka dzīve, kad nav jākrāj. 🙂

______________

Vīrietis pērk Roka failus un jautā vai mums gadījumā nav arī par Pink Floyd. Atbildu, ka jau labu laiku nav.
– Kāpēc jums nav?
– Nezinu, nav un viss.
– Un kurš zinās?
– To, kāpēc nav?
– Nu, ja!

Bez komentāriem.

______________

Sarunas ar pensionāriem ir īpašas. Gandrīz vienmēr 😀 Pienāk pie manis viens tāds un saka, ka viņam vajadzētu kodoliņu šīm pildspalvām. Prasu, kādu gribēs – oriģinālu vai aizvietotāju? Izskatījās, ka esmu viņu samulsinājusi, tāpēc teicos atnest visādas. Man viņam ilgi un dikti nācās skaidrot atšķirības, bet visas sarunas kodols izrādījās viņam piederošā Parker pildspalva.
– Kā pie manis tāda nonākusi?

😀

______________

Noteikti ir bijis vēl kas, tik visu jau nevar atcerēties 😉

Mūzika: Beck – Winter Lady

Diena, kurā bija tik daudz!…

Reizēm gadās dienas, kurās cilvēki uzdod visādus interesanti dīvainus jautājumus vai kurās gadās vienkārši interesantas sarunas. Šie fragmenti gandrīz nemaz nav saistīti ar grāmatām, bet vienalga interesanti. Un varbūt mazliet dīvaini. Ne vienmēr ir vajadzīgs pilnmēness. Bez šeit piefiksētajiem, ir bijušas vēl dažādas sarunas, bet ne jau visu vajag un var pierakstīt.

_______________

Kolēģe pauzē bija ēdusi mandarīnus. Viss vēl smaržo pēc tiem. Saruna ar inkasentu:
Viņš: Jau sākās mandarīnu laiks?
Es: Jā, un pirmās piparkūkas arī jau ēstas.
Viņš: Ja? Tās arī jau iet vaļā?
Es: Nu ja, vēl tikai piparmētru tējas pietrūkst.
Viņš tādā lēnā balsī novelk: Un karstvīna…
Es: Vēl par ātru karstvīnam (domādama, ka tas jau vairāk decembrim).
Viņš: Nu, jā. Jāpagaida darbadienas beigas!
Es: 🙂

_______________

Es, protams, neko negribu teikt, bet kāpēc daudziem ir tik grūti saprast, ka ”blakus” nozīmē blakus nevis piecus veikalus uz priekšu/atpakaļ un ka ”aiz staba” nozīmē aiz vienīgā esošā staba nevis aiz viņas/viņa muguras esošā stenda!

Viņa: Kas tie par lukturīšiem, ko reklamē Tiimari?
Mazliet neizpratnes pilnā balsī atbildu, ka veikals Tiimari nepastāv jau apmēram gadu. Viņa man pretī blisina acis, kuras paspējušas kļūt kā pogas.
Viņa: Bet, kur tad var dabūt?
Es: Nezinu. Varbūt blakusveikalā? (jo tas ir Tiimari vietā un tirgo apmēram to pašu)
Viņa: Kur ir tas veikals?
Es ievelku elpu: Iziesiet un uzreiz pa kreisi.
Viņa: Aha. Un jums nav tie lukturīši?
Es grozot galvu: Nav nekādu lukturīšu.

________________

Un tad vēl viens dīvainums:

Viņa: Kur jums ir tādas parastas un foršas pildspalvas?
Es: Šeit. Ko jūs domājat ar “parastas un foršas”?
Viņa: Kuras ir vienreizējās. (Kāda ģeniāla atbilde…)
Es: Visas ir tādas. Bet jūs jau varat ņemt jebkuru un tai mainīt kodoliņu, ja tas ir dabūjams.
Kamēr es saku pēdējo frāzi, viņa turpina rakāties pa plauktu un sejā var redzēt, ka neviena nav gana laba priekš viņas. Tik klusām murmina: ”Vajag tādu ar maināmu kodoliņu…” Un turpina tā, it kā es neko nebūtu teikusi. Labi, ka beigās kaut ko arī izvēlējās. Un rezerves kodoliņus arī pie reizes paņēma. Galvenais – lai labi rakstās! 🙂

_______________

Pie manis vēršas vīrietis ar konkrētas, ne pārāk populāras grāmatas lūgumu. Sekundi padomāju un tad dodos pie plaukta un iedodu to viņam.
Viņš: Jums droši vien galvā ir visas grāmatas…
Es tikai pasmaidu un nevainīgi paraustu plecus. Tik bieži dzirdēts teikums! 😀

________________

Ejam kopā ar kolēģi ārā no Rimi un sāk pīkstēt vārti. Viņa man prasa:
– Kas tev tur pīkst?
– Grāmata.
Kamēr es somā kārtoju pēdējās lietas, pie mums pienāk apsargs.
Kolēģe: Mēs jūs gaidījām!
Viņš: Cik patīkami! Kas jums tur pīkst?
Es dodu viņam savu grāmatu un viņš pavicina to caur vārtiem (tie, protams, atkal pīkst) sakot:
– Kāda šausmīgi bieza grāmata!
– Tā arī saturiski ir šausmīga.
– Kas tad to ir sarakstījis? (viņš bija jau paguvis man to atdot)
Ieslēdzas profesionālais kretīnisms un saku, ka tas ir Kings, šī ir otrā daļa un ka vispār noteikti ir jāsāk ar pirmo. Viņš tikai smaida un māj ar galvu. Īsti vairs neatminos, bet, iespējams, no viņa sekoja vēl kādas replikas. Tad viņš saka:
– Labi, meitenes, jauku dienu!
– Jums arī jauku dienu!

Mūzika: The Ramones – Do You Wanna Dance?

Dzērums

Kāds sadzēries vīrs jautā, ko viņš lētu varētu palasīt. Beigās pats atzīstas, ka var lasīt tikai Morelu. Nekas cits viņam nelasoties. Pārsteidzoši – viņš vispār kaut ko lasa (lasīs?)!

Neskati vīru no izdzerto alus pudeļu daudzuma!

Mūzika: Kauns un Negods – Pankiem alu!

Piezīmes II

– Atlaižu kartes?
– Nē. Mēs esam nabadziņi. Ar kartēm.

Un pareizi. Priekš kam piecus makus ar kartēm un pēc tam ne mazākās nojausmas par to, kādas kartes pieder. Un vēl tas brīžiem kaitinošais “Kaut kur ir. Tūlīt atradīšu.”

__________

– Šī grāmata ir sagājusi sviestā! Pārējās ir veselas.

Mūzika: Apocalyptica ft. Lauri Ylonen – Life Burns

Piezīmes

Pavisam īsi – tiešām oriģināla atbilde, jo man ir apnicis dzirdēt to ”jairtādsmaziņš” un ”bezmaksas?dodiet”.
– Jums maisiņu vajadzēs?
– Es nedusmošos, paldies!

____________

Ar maniem tetovējumiem ir visādi. Ja es pāris dienas atpakaļ dzirdēju komplimentus, tad tagad man bija šāda interesanta saruna:
– Jūs savus tetovējumus taisījāt uzreiz vai pa vienam (lai arī izskatās daudz, tur ir tikai trīs)?
– Pakāpeniski.
Mirklis klusuma un tad es pajautāju:
– Kāpēc tāds jautājums?
– Es tā jautāju, jo nesaprotu iemeslus.
– Nu, tas jau ir personīgi.
– Jums ir kādi kompleksi? Citi taisa, jo grib izcelties, jūs arī?
Šī piebilde izpelnījās lielu manu smaidu, tik uzjautrinoši tas tad likās.
– Nē, man ir citi iemesli.
Tālāk šai sarunā es neielaidos, jo tas uz šo svešo vīrieti neattiecas. Bet, ja es nebūtu bijusi darbā, es droši vien labprāt ar viņu būtu padiskutējusi par šo tēmu tālāk. Reizēm ir interesanti paklausīties, ko citi domā un pa kādiem stereotipu muklājiem viņi maldās.

____________

Mums sazin kāpēc ir jāpiestrādā par informācijas centru. Personīgi mani tas tracina. Bet reizēm jau gadās parunāt ar tīri lādzīgiem cilvēkiem kā šī sieviete.
– Kur šeit ir puķu veikals?
Pasaku, tikai ”puķu” vietā lietoju vārdu ”ziedi”.
– Vai tad puķes un ziedi nav viens un tas pats?
– Laikam atkarīgs no tā, par ko runājam.
Viņa brītiņu padomā un saka:
– Taisnība 🙂

Mūzika: Lindemann – That’s My Heart

Kas viņiem par daļu?!

Pie manis pienāk tāds padzīvojis onka un ar neīstu smaidu sejā saka:
– Jums skaista roka.
– Paldies (jūtu, ka ar to viss nebeigsies).
– Jūs jau izdomājāt kā noņemsiet nost?
– Nē, nav vajadzības, tas neietilpst manos plānos.
Ar viszinīgu smīnu sejā viņš turpina:
– Viss vēl priekšā.
Izmetis vēl pāris frāzes, pārliecinošs un smaidīgs aiziet. WTF?

Vajadzēja pateikt, ka būs vēl. Tieši tāpat kā reiz  kādam krievu vecim, kurš vispirms noskaidroja vai īsti un tad ņēmās man stāstīt. No tā, ko sapratu un piefiksēju darot paralēlas lietas, izlobīju divus variantus:
a) ja man ir draugs – kā viņš kaut ko tādu pieļaujot;
b) ja man nav drauga – mani tādu neviens negribēs.
Par šo veci es purpināju pusi dienas. Kāda viņam daļa gar manu ādu? Kas vispār citiem par daļu? Savus stereotipus paturiet pie sevis. Kaut kas nepatīk, paklusē.

Man tik tiešām ir vienalga, ko citi domā par mani, bet reizēm tie ļaudis ierokas par dziļu. Un tad mans sašutums lien ārā pa katru poru. Bet… drīz būs rudens un tetovējumu tēmu nomainīs kerzas. Kā gan meitene var staigāt ar tādiem apaviem? Ejiet jūs ellē!

Mūzika: dusmīga.

P.S. Drīz būs arī kādi raksti par parastajām tēmām.

21.jūl.

Fragmenti, kurus gribas piefiksēt 🙂 Drīz būs arī nopietnāki raksti, bet tā vēl ir nākotne.

• -Jums kuģu apmācības grāmatas ir?
  -Ir.
  -Labi, es ņemšu.

Viss būtu kārtībā, ja vien no viņa nedvestu pamatīga alkohola dvaka. Ceru, ka man nenāksies vizināties ar to prāmi vai kuģi, kuru viņš reiz varbūt vadīs.

• Pavecs kungs dod man TR Notāra grāmatu ar tekstu: ”Ēdīsim belašus!” 🙂

Iz amazoņu ballītes. Alias spēles laikā:

• -Cūka ir mirusi. Kā vēl var pateikt?
  -Bekons

Jauku vakaru 🙂

Mūzika: Auļi – Sūda dziesma