Ha, laiks mazām piezīmēm! Sen nav bijušas. Esmu palaidusies slinkumā tās piefiksēt, bet savādumi gadās diezgan bieži… 😀
___________
Visu sakrāmēju maisiņā un saku, ka jāmaksā 7,77. Klients:
– Man šodien loterijā neveicās. Būs jāpamēģina vēlreiz.
___________
– Jums maisiņu vajadzēs?
– Dievs pasarg’!
– Klienta karte?
– Iztiksim.
Ak, šī neticamā pieticība. Šis un nākamais stāsts no kolēģa krājumiem.
__________
– Mums, lūdzu, grāmatu par nejaukajiem rukšiem.
– Kāds ir nosaukums?
– Nezināšu, kaut kas par lauku sētu.
Kolēģis paskatās datubāzē un saka, ka nekā tāda nebūs. Šī neliekas mierā:
– Pagaidiet, es piezvanīšu.
Pēc brītiņa:
– “Dzīvnieku ferma”.
– Nu, tā nav bērnu grāmata…
– Jā, bet mēs ar meitiņu gribam palasīt grāmatu par nejaukajiem rukšiem!
_________
Katru reizi, kad kāds jautā kaut ko varen neprecīzi, vadoties tikai pēc krāsas vai cenas, atceros bildi – pilns galds ar grāmatām ziliem vākiem un uzrakstu: ”Tik daudz grāmatu ar ziliem vākiem” (vai kaut kā tā). Diezgan asprātīgi, bet realitātē kaitinoši 😀 Man tā arī ir bijis. Bet šis stāsts būs par pelīti.
Pienāk pensionāre un sāk stāstīt, ka bijusi citā veikalā un redzējusi dikti smuku pelīti un taujā vai mums tāda ir. Kad prasu kāda tieši, saņemu atbildi:
– Nu, tāda ļoti smukiņa. Ar tievām kājiņām un padārga…
– …
Visu cieņu man, bet es to atradu!!! 😀
__________
– Jums ir tie plānie šļūdoņi?
(ar to domātas dokumentu kabatiņas). Paldies kolēģei 🙂
__________
Ienāk klients veikalā un krieviski ko prasa. Ātrumā kolēģis nesaklausīja ko un pārjautā viņa vajadzību. Šis sāk skaidrot:
– Nu… to… zirgiem pie kājām… Pakavu! Jums ir?
Kāpēc lai grāmatu veikalā būtu pakavi? 😀 Tāpat kā briļļu maciņi, kopēšanas funkcijas un audums mājturībai?
__________
Jauns darbinieks; laiki, kad vēl bija jāpērk mācību grāmatas. Krievu valodā ir vairākas un viena saucas ”Zdrastvuj, eto ja”. Tad lūk, klients pie viņas pieiet un saka:
– Zdrastvuj, eto ja…
Viņa nenoklausījās teikumu līdz galam un apjukusi ar smaidu atbildēja:
– Zdrastvuj, a eto ja!
__________
thestoryofelza 
..grāmatu par nejaukiem rukšiem jau nu uzreiz ir jāiedomājas Dž. Orvela, un tā kā tā ir pasaka, tad ir paredzēta arī bērniem 😉
Ja to liek studēt politoloģijas lekcijās, tad tā noteikti nav pasaka 😛 Un politiskā alegorija noteikti nav domāta bērniem (vismaz ne tik maziem). Viens gan – tie rukši nudien bija nejauki 😀
..to, šķiet, liek lasīt jau pamatskolā. tajā laikā gan tā ir tikai pasaka par dzīvniekiem, kas runā un cilvēkiem, kuri nav diez ko labi 😀 un nejaukām cūkām 😀 😀
Viss atkarīgs no uztveres. Jo pamatskolā lasot tā netiek pasniegta kā pasaka, jo kurš gan pēdējās pamatskolas klasēs vēl lasa pasakas. Tev pēc tam nebija jāraksta pārdomu darbs un jāšķetina ieslēptie simbolismi?
..man nav ne jausmas, es skolas laikā grāmatas nelasīju 😀
…nu, un ko tad tu runā mulķības? 😀
..kušš, tās nav muļķības, es zinu, ko runāju 😉 tas, ka nelasīju, nenozīmē, ka nelika lasīt 😀
Mjā … kolorītiem un oriģināliem klientiem nākas piedāvāt kolorītas un oriģinālas grāmatas (..) Taisni vai žēl, ka veikalu plauktus šobrīd nerotā tāds bibliogrāfisks retums, kā Jāņa Einfelda “Cūku grāmata” par Rozā Ciedrīša varoņgaitām … būtu kā cimds uz rokas … un pašā laikā (..)
Bet Elzas stāsti ir interesanti !
..varbūt reiz rotās, jo paskat’ kā – Jumava nupat pārizdeva Deglava Rīgu 🙂
Un paldies! Prieks, ka patīk un iegriezies vēl 🙂
Nu, tas apmēram tā kā profesors restorānā prasīja ūdensputna hidrotermisko nogriezni.
Eee, ko? Lai ko tas arī nozīmētu 😀
Ak nu, kurš tad nesaprot! 🙂 Vārītu pīles kāju.