Atmiņas par bibliotēku

Daļa no mana krājuma lielās revīzijas laikā

Kaut kad pasen MsMarii padalījās ar savām atmiņām par bibliotēku. Izlasīju un man tas likās tik jauki – dalīties publiski tik lieliskā lietā. Tas izrādījās stafešraksts un kociņš ar Daiņa gādību ir nonācis arī manās rokās. Te nu būtu divas puses – no vienas interesanti, ko es atcerēšos, jo ar bērnības atmiņām man ir švakri, no otras – nu, nē, negribu 😀 Lai nu kā, darīšu visu, lai tas čemodāns nebūtu tukšs (atsauce uz Beigbedera Franču romānu, kur ”es rakājos pa atmiņu kā pa tukšu čemodānu un neko tur neatrodu, ..” /13.lpp./.)

***

Lai kā es arī censtos, nekādi nespēju atcerēties savas pirmās gaitas bibliotēkā. Atminu vien to, ka sāku uz turieni doties līdzko iedraudzējos ar burtiem. Pirmsākumos grāmatas ņēmu no divām bibliotēkām – skolas un pilsētas. Pilsētas bibliotēkas mums ir pat divas – bērnu un pieaugušo, bet nu jau tās abas ir apvienojušās vienā ēkā.

Skolas bibliotēka man nepatika un arī bibliotekāres neizskatījās jaukas (vēlāk es šīs domas mainīju, bet vienalga no turienes uz mājām neko neņēmu). Iegriezos tikai, lai saņemtu un nodotu mācību grāmatas un retās reizes, kad tur notika literatūras stundas. Mana saikne izrādījās pilsētas bērnu bibliotēka. Manā bērnībā tā neatradās tur, kur tā ir tagad. Toreiz tā bija gandrīz blakus manai mājai, kur šobrīd dzīvo info centrs. Tas gan ir iekārtojies pirmajā stāvā un tas man nebija vajadzīgs, jo bibliotēka bija iekārtojusies stāvu augstāk. Joprojām atceros, cik ļoti man patika kāpt pa tām kāpnēm, jo tām bija tāda savādi patīkama čīkstoņa. Tad bija jāgriežas pa labi par 180grādiem un jādodas gandrīz līdz logam. Līdzās logam bija durvis ar zvaniņu. Tas vienmēr brīdināja par manu ierašanos.

Atverot durvis, man pretī pavērās gaiša, patukša telpa, jo visi grāmatplaukti bija izvietoti blakustelpā, bet šajā bija tikai jaunumu plaukts un šķiet, ka arī žurnāli, varbūt vēl kādas mēbeles. Nostājusies līdzās galdam, kurā bija nododamas grāmatas, ar acs kaktiņu gandrīz vienmēr pētīju grāmatu jaunumus. Ar laiku šo niķi atmetu, jo gribējās papļāpāt ar bibliotekārēm un tikai tad metu acis uz jaunumiem. Pareizi! Tieši tur sākās mana poteriāde un katru reizi jautāju, vai nav pienākusi mana kārta un grāmata ir jau dabūjama 🙂 Tur uz maiņām strādāja divas un abas bija jaukas. Vienmēr varēja par kaut ko parunāties. Tagad no abām ir palikusi tikai viena, kuru reizumis sastopu un vienmēr ir prieks nejauši saskrieties 🙂

Iegājusi blakustelpā, vienmēr izbaudīju tur esošo klusumu. Kaut kā patrāpījos laikā, kad tur neviena cita nebija. Jā, tad datoru manā bibliotēkā nebija! Tā, viena klusumā klīdu gar garajiem plauktiem un ar pirkstiem braucu pār grāmatu muguriņām, cenšoties saprast, kura tad būs īstā. Kad šo laikietilpīgo procesu biju beigusi, pieklājīgi atvadījos ar divām trim grāmatām somā. Aizverot aiz sevis durvis, zināju, ka es būšu atkal klāt pēc nedēļas divām…

Tas tiešām bija laiks, kad es lasīju ļoti daudz un brīžiem pat nezināju vairs, ko ņemt. Savādi vienīgi liekas tas, ka es praktiski nemaz neatminos, ko es esmu lasījusi un ko nē…

***

To, kā mana bibliotēka pārcēlās uz jaunajām, tagadējajām mājām neatceros. Lai kā arī es sasprindzinātu atmiņu, tās nedodas rokās. Es noteikti šo posmu esmu piedzīvojusi, jo kādu laiku gāju arī uz jauno ēku. Arī tajā bērnu un jauniešu bibliotēka bija otrajā stāvā, bet tās vairs nebija patīkami čīkstošās kāpnes un arī atmosfēra bija mazliet pamainījusies. Bija uzradušies datori un tur vienmēr šķita skaļi, jo neizbēgami bija strīdi par sēdēšanu pie datora. Lasāmā tur man kļuva par maz, tāpēc ar laiku pasāku iegriezties tikai papļāpāt un pašķirstīt kādu žurnālu. Šķiet, ka kādu reizi izmantoju arī datora pusstundas fīču, jo tolaik mājās man tādas mantas vēl nebija.

Tās pašas mājas pirmajā stāvā iekārtojās pieaugušo bibliotēka, kurā pirms tam biju iegriezusies vien pāris reizes ejot līdzi mammai. Tad tā atradās patālu no manām mājām, bet atminos, ka nodomāju: ”Cik augsti plaukti un cik daudz grāmatu!” Man tā šķita varenāka par bērnu bibliotēku…

Jā, es pasāku dzīvoties pa pirmo stāvu. Šķita, ka grāmatu jaunumi tur bija krietni biežāki un regulārāki nekā otrajā stāvā. Arī šajā strādāja divas bibliotekāres, bet iedraudzējos tikai ar vienu. Ar viņu joprojām sanāk papļāpāt un ne tikai par grāmatām 🙂 Otrai bija gauži nepiemērots vārds – Jautrīte – un viņa vienmēr atstāja negatīvu, par visu purpinošu iespaidu. Nekad neuzkavējos tur ilgāk nekā nepieciešams, ja bija iekritusi viņas darbadiena. Ja bija tā, kas man patika – tad gan. Šo bibliotēku es apmeklēju arī studiju laikā, bet tad tas kļuva aizvien grūtāk, jo retāk sanāca braukt uz mājām, bet grāmatu termiņi negaidīja. Man ļoti nepatika tos pagarināt…

***

Tieši pieaugušo bibliotēka mani iedvesmoja sākt veidot pašai savus krājumus. Ja biju izlasījusi, kādu satriecoši labu darbu, gribējās iegūt to savā īpašumā. Tieši tur es iemīļoju divus no sev mīļajiem autoriem – Eko un Rušdi, tāpat arī Remarku, Dikensu, Ā. Kroninu u.c. Daudz palīdzeja arī mammas ieteikumi, kad jutos apmaldījusies grāmatu plauktu labirintos, jo nereti uz turieni devāmies kopā.

Šobrīd es uz bibliotēkām neeju. Neesmu tur bijusi ļoti, ļoti sen. Protams, ir gadījies kādam aiziet līdzi, bet tā lai es pati ko tur ņemtu, nē. Esmu jau tik ļoti pieradusi lasīt savas grāmatas, ka man vairs nepatīk tās lasīt termiņā. Un ja grāmata ir laba, man negribas arī to atdot… Varētu jau arī aizņemties uz neatdošanu, bet jūtos pārāk godīga tādai rīcībai…

Ziniet, reizumis man pietrūkst manas bibliotēkas. Tās nepiespiestās auras, klīšanas gar plauktiem, grāmatu smaržas un vieglās pļāpas ar bibliotekārēm.

***

Esiet tik mīļi un paši pārņemiet stafeti! Jums noteikti ir kas sakāms šajā jautājumā!

Virsrakstu dzeja II

Nedomājiet, ka mums ar kolēģi nebija ko darīt. Bija! Bet atradām laiku arī šai radošajai izpausmei. Noteikums: Kontinenta izdoto grāmatu nosaukumi. Ir plāns pie vēl vienas tēmas, bet to jau tad vēlāk manīs. Azarts! 😀

Sekojot laimes putnam
Pamodini mani ar skūpstu
Jūtas, stiprākas par nāvi
Trešais nav lieks.

Viss sākās ar Parīzi
Mana vīra noslēpums –
Drošais patvērums

Vētra ved mājup
Pasaku meistara mīļotās
Atgriešanās
Ceturtdienas parkā

Mīlestības ieleja :
Flirts
Mulsums

Šarmantā vīrietī iemīlēties nedrīkst!

Virsrakstu dzeja

Padodos! Paldies Ingai P. par ierosinājumu un iedvesmu 🙂
Atvēru skapi un nopriecājos, ka šīs nav visas manas grāmatas. Uz ātru roku man tapa šis:

Iepriekšējās dienas sala
Laika atkārtojums
Mēra kaps
Smilšu pulkstenī birst cits laiks

Kopš tā laika
Nejaušību eņģelis
Pavasara ūdeņi
Apskāviens

Rāmais haoss
Pasaku stāstnieks
Liekulības tirgus
Maldināšana

Septiņas minūtes pēc pusnakts
Trīs sekundes debesu
Nodevīgā sirds
Kas taisa sniegu?

A – Z jautājumi jeb kādas ir tavas grāmatu attiecības?

Ir atkal klāt! Jauns stafeškociņš. Tapināju ilgi, jo ir par ko padomāt. Paldies, Norelle 🙂 Jāsaka, ka ideja ir interesanta – jautājumi pēc alfabēta, taču tajā pašā laikā to jautājumu ir tik daudz! Pirmo reizi lasot jautājumus, es tiem vienkārši izskrēju cauri. Vēlāk pārlasot tos, sapratu, ka būs rakāšanās savā grāmatu pasaulē un patieso attiecību noskaidrošana. Ķeramies klāt?

Author you’ve read the most books from / Autors, no kura esi lasījis lielāko skaitu grāmatu:

Tā, kā netieku pie sava grāmatu plaukta, lai saskaitītu un pārliecinātos, varētu būt trīs kandidāti – Umberto Eko, Salmans Rušdi un Dž. K. Roulinga. Un, kad reiz izlasīšu visu, kas man ir, jau minētajiem pievienosies arī Čārlzs Dikenss.

Best Sequel Ever / Visu laiku labākais grāmatas turpinājums:

Laikam kā jau lielākajai blogeru daļai – Poters? Varbūt K. Sabaļauskaite Silva Rerum.

Currently Reading / Šobrīd lasu:

Šerila Streida Mežone un Jānis Lejiņš Zīmogs sarkanā vaskā

Drink of Choice While Reading / Dzēriena izvēle lasot:

Ja tiešām ir nepieciešamība pēc dzēriena, tad tā lielākoties ir tēja. Parasti gan ir tā, ka esmu tik ļoti iegrimusi lasīšanā, ka par tēju atceros, kad tā ir jau atdzisusi līdz remdenumam (labākajā gadījumā). Bet tā man pietiek ar ūdeni.

E-reader or Physical Book? / E-lasītājs vai taustāma grāmata?

Protams, ka taustāma! Neesmu gan vēl lasījusi elektroniskās grāmatas, taču nedomāju, ka tā atsver taustāmās grāmatas svaru, smaržu, papīra čaukstoņu un teikumu pasvītrošanas/malu aprakstīšanas iespējas. Vienvārdsakot, nejūtu nepieciešamību pēc elektronikas.

Fictional Character You Probably Would Have Actually Dated In High School / Grāmatas varonis, ar kuru Tu būtu gājis/gājusi uz randiņiem vidusskolas laikā:

Ak, vai… Te sākas problēmas. Ko es lasīju vidusskolā? 😀 No šodienas tas varētu būt Ročesters…

Glad You Gave This Book A Chance / Prieks, ka devi šai grāmatai iespēju:

M. Gīlihs Apskāviens. Negaidīju, ka tā būs tik laba un ka tā mani tik ļoti apmās. Nebija miera, kamēr neaizvēru pēdējo vāku!

Hidden Gem Book / Apslēptais dārgakmens:

B. Braitons Mājās. Īsa privātās dzīves vēsture. Šī ir grāmata, kuru nedrīkst skatīt no vāka. Visa vērtība ir tās saturā. Un tas ir tik plašs un visaptverošs! Tā, protams, nav vienīgā. Varu vēl minēt N. Pertosjana Nams, kurā…Tā joprojām ir grāmata, par kuru nevaru sakarīgi izteikties (man pazūd vārdi!), bet, kura ir jāizlasa katram. Tik laba tā ir.

Important Moment in your Reading Life / Svarīgs mirklis Tavā lasīšanas dzīvē:

Gredzenu pavēlnieks. 2008

Paši pirmsākumi. 6 gadu vecumā es burtu dēļ raudāju, jo tie negribēja pareizi savienoties, bet tad es ar tiem iedraudzējos. Draudzība turpinās un es to negribu mainīt ne pret ko!

Just Finished / Grāmata, ko tikko pabeidzi:

M. A. Šafere & A. Barouza Gērnsijas Literatūras un tupeņmizu pīrāga biedrība

Kinds of Books You Won’t Read / Kāda veida grāmatas Tu nelasi:

Noteikti nelasu psiholoģiska un reliģiska satura grāmatas, ezotēriku. Kaut kā īsti neuzrunā arī detektīvi, bet nevajadzētu jaukt ar spriedzīgiem trilleriem. Nelasu arī Kontinenta izdotās lubenes un vispār izteikti salkanus mīlas romānus. Gan jau ka ir vēl kaut kas, bet ātrumā nevaru iedomāties.

Longest Book You’ve Read / Garākā grāmata, ko esi izlasījis/usi:

Viennozīmīgi – Džonatana Litela Labvēlīgās. 1420 lapaspuses.

Major book hangover because of / Lielākās grāmatas paģiras:

Divējādi saprotams jautājums – tik slikta vai tik laba, ka pēcgarša palikusi dienām ilgi. Ja tik slikta, tad laikam… Pieņemsim, ka J. Ivanauskaite Ragana un lietus vai O. Nifenegere Laika ceļotāja sieva – nekādi nespēju izlasīt un arī nespēju sevi piespiest pabeigt. Ja laba – no pēdējām lasītajām ir M. Bērziņš Svina garša. Vēl tā ir bijis ar H. Hoseini Tūkstoš sauļu mirdzums.

Number of Bookcases You Own / Tavu grāmatplauktu skaits:

Nav saskaitāms, jo tās ir izmētātas pa dažādiem plauktiem divās mājās. Vidēji varētu būt seši ārprātīgi piestūķēti plaukti. Ja man šo pajautās vēl pēc gada, ceru, ka varēšu atbildēt labāk un grāmatām draudzīgāk.

One Book You Have Read Multiple Times / Viena grāmata, ko esi pārlasījis/usi vairākkārt:

Lai kā man gribētos, šobrīd nesanāk grāmatu pārlasīšana, jo ir tik daudz labu vēl jāizlasa. Bet bērnībā topā bija superplāna, reizi nedēļā pārlasāma Zvēru kari (autoru nezinu) un vienu vasaru par iemīļotāko tapa A. Brigaderes Maija un Paija (varbūt tāpēc, ka nekā cita laukos nebija).

Preferred Place To Read / Mīļākā lasīšanas vieta:

Uz palodzes un dīvānā. No rītiem/vakaros pirms/pēc darba patīk lasīt arī virtuvē.

Quote that inspires you/gives you all the feels from a book you’ve read / Citāts, no lasītas grāmatas, kurš Tevi iedvesmo un rada emocijas:

Grūti man ar tiem citātiem. Man nav neviena tāda, kuru es vienmēr atsauktu atmiņā kaut kādos dzīves brīžos. Bet, ja varam runāt par tādu, kas lasīts pēdējā laikā, tad: “Bailēm parasti ir pamatots iemesls. Tev jāuzticas savām sajūtām.” /E. Lokhārta. Mēs bijām meļi. 110.lpp./ Un vēl mani uzrunā šis: “Tumsa ir mani vitamīni. Es elpoju tumsu kā skābekli, un tumsa manī deg.” /I.Ziedonis. Epifānijas. 96.lpp./

Reading Regret / Lasāmnožēla:

Dž. Boins Puisēns svītrainā pidžamā. Vispirms biju noskatījusies filmu un biju stāvā sajūsmā. Uzzinot, ka būs arī grāmata, nespēju to sagaidīt. Un kad tā beidzot bija ieradusies… es biju vīlusies. Neizvērsts sižets, skopi apraksti.

Series You Started And Need To Finish (all books are out in series) / Grāmatu sērija, kas būtu jāpabeidz (iznākušas visas grāmatas šajā sērijā):

Man ir vairākas šādas iesāktas, bet šoreiz teikšu D. Harknesas Raganu atklājums. Vēl tikai jāpārliecinās vai viss ir jau sarakstīts vai arī tiek vilcināti/atlikti tulkošanas darbi. Labprāt pabeigtu! Ja gadījumā tur vairs nekā nav, tad man ir arī rezerves atbilde – K. Bonfiljoli Mortekajs.

Three of your All-Time Favorite Books / 3 Tavas visu laiku mīļākās grāmatas:

Nav man tāda topa. Ja varu izvēlēties no pēdējo 2-3 gadu lasītajām, tad valodas dēļ Ļ. Eltanga Akmens kļavas/V. Linna Nezināmais kareivis (nudien nevaru izšķirties), noteikti K. Kīzijs Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu un pēdējo vietu dala J. Joņevs Jelgava ’94/M. Bērziņš Svina garša.
Un tad ir tādas, kuras man ir izraisījušas īslaicīgu prāta vētru un tās ir vienīgās, par kurām tobrīd varu domāt…

Unapologetic Fangirl For / Nepiedodama fane (kam?):

Īsti neizprotu jautājumu… Eko? Rušdi?

Very Excited For This Release More Than All The Others / Ar nepacietību gaidi grāmatas iznākšanu:

Umberto Eko Nulles numurs (vai kā nu tā tiks latviskota).

Worst Bookish Habit / Sliktākais grāmatlasītāja ieradums:

Vispār vai mans? Ja vispār, tad jebkādā veidā sašmucētas grāmatas (netīri pirksteļi vai ēsts, kas grāmatmīlošs). Ja mans, tad… It kā jau nekas īpašs, bet grāmatas aprakstīšana un stūrīšu ielocīšana…

X Marks The Spot: Start at the top left of your shelf and pick the 27th book / 27. grāmata (no kreisās puses) Tavā grāmatu plauktā (no augšpuses):

Kā jau minēju, netieku pie grāmatplaukta. Bet, kad es tikšu, noteikti uzrakstīšu atbildi. Pašai interesanti.

Your latest book purchase / Nesenākais grāmatas pirkums:

Dāvanai iegādāta The Little Book of Calm Colouring: Portable Relaxation, sev pašai… hmm. Kādu laiku neesmu pirkusi grāmatas. Varbūt Dēblina Berlīne, Aleksandra laukums vai M. Zusaka Grāmatu zagle.

ZZZ-snatcher book (last book that kept you up WAY late) / Grāmata, kas noturējusi nomodā ļoti ilgi:

Nav pārāk jauki, bet es neatceros, kad pēdējo reizi grāmatas dēļ nebūtu gājusi gulēt. Man ir gluži parasta parādība lasīt pirms miega un aizlasīties līdz kādiem 1:00… Pēdējais, ko es tiešām lasīju pa nakti bija I. Turgeņevs Pavasara ūdeņi, bet tad man vienkārši nenāca miegs un gribēju kaut kā lietderīgi izmantot laiku.

Tagad tas kociņš būtu jānodod tālāk. Interesanti būtu izlasīt Evijas un Marii atbildes 🙂 Protams, arī citu lasītāju atbildes, ka tik gatavi padalīties.

Kāds bija pirmais teikums?

Jauna stafete klāt. Paldies, Norelle. 🙂 Šīs jaunās stafetes mērķis ir parādīt, kādi ir pirmie teikumi, ar kuriem sākas mūsu lasīšanas piedzīvojums. Šis ir arī aicinājums uzrakstīt tos no piecām grāmatām, kuras ir nesen kā izlasītas vai šobrīd tiek lasītas.

Mazliet paradoksāli sanāk, bet tā nu ir – pirmie teikumi nav tie, kuriem, sākot grāmatu, es pievērstu uzmanību, taču tie ir noteicošie, vai es šo grāmatu turpināšu lasīt arī pēc pirmajiem teikumiem. Patiesībā varētu pat pētījumu veikt – kādi sākumi vairāk uzrunā 😀 Ja runājam par manām piecām grāmatām, tad pirmās trīs ir pēdējās lasītās (vecākā pa priekšu), tad ir grāmata, kurā ir maza pauze, bet kuru kaut kad drīzumā plānoju atsākt un pēdējā ir svaigi uzsākta. Tad nu šeit ir tie mani citāti:

Ļoša beidza studēt bezmaksas komiksu laikrakstu “Rimi”, izstaipījās čīkstošā atsperu gultā un pameta gaisā: “Ei, Goša! Zini, kas tu esi? Īsts parmezāns – tas tu esi.”

TR Notārs, Belašs jeb vilcienā lasāma grāmata

Es nekad nezināju, kā uzvesties tajā dzīvoklī.

Daina Tabūna. Pirmā reize

…pēc vieniem naktī viņš atgriezās savā kabinetā.

I. Turgeņevs. Pavasara ūdeņi

Pirms dažiem gadiem ordeņa ģenerālkapitulā tika uzklausīti divi ziņojumi, viens no Mazovijas brāļiem, otrs no cisterciešu tēviem.

Jānis Lejiņš. Zīmogs sarkanā vaskā: Ķēniņš, 2

Šis ir stāsts par to, ko sieviete ar savu pacietību spēj izturēt un vīrietis ar savu neatlaidību panākt.

Vilkijs Kolinss, Sieviete baltā

Kā redzams, daži iesākumi ir lakoniski. Pat tik lakoniski, ka neko neizsaka. Tomēr tie īsie man labāk patīk. Vairāk ieintriģē.

Kam es varētu nodot šo stafeti (tā man sazin kāpēc vienmēr ir problēma)? Lai iet – Annfelise, Ieva, Una un pārējiem, kuri lasa šo ierakstu un grib padalīties ar savu grāmatu teikumiem – vai nu šeit komentāros vai savos soc. pierakstos 🙂

Grāmatplaukta smagumi

No vienas akcijas līdz otrai parasti paiet krietns laiciņš. Savukārt no pēdējās – rokrakstu – akcijas ir pagājušas labi ja divas nedēļas. Tempi! Tātad, kā noprotu, akciju ir aizsākusi Līga, bet caur dažādu cilvēku blogiem, arī man tika nodots stafetes kociņš. Paldies, Anete! 🙂 Noteikumi ir pavisam vienkārši – parādi savu grāmatplauktu un nedaudz pastāsti par tur redzamo.

Laikam jāsāk ar to, ka man tāda īsta grāmatplaukta nemaz nav. Mājās man ir iedalīts viens sekcijas plaukts, bet tas ir tā pārstūķēts, ka sirds žņaudzas (it īpaši tagad, kad esmu pieradusi darbā pie skaisti sakārtotām grāmatām). Un jā, mammas plauktos man arī nav vietas; viņai pašai tur maz rūmes :D. Un tā kā tur vairs nav vietas, grāmatas uz mājām vairs nevedu. Lieku tās kaudzītē Rīgas skapī. Bet nu ķeramies klāt pie vizuālā.

Mani brīnišķīgie, pārstūķētie plaukti. Grāmatas ir saliktas divās rindās, katrā plauktā. Kā jau var redzēt man patīk Dikenss. Vēl var redzēt gandrīz visas trollīša Mumina grāmatas (tikai viena trūkst – Burvju cepure). Dažādas ķengurgrāmatas un vēl daži aizmirsti labumi. Lielākoties saliktas guļus, jo šādi var salikt vairāk grāmatu. Tas ir absolūti nepārskatāmi, bet šoreiz mērķēju uz vietas maksimālu izmantošanu. Mēģināju tās salikt kaut kādā sistēmā, tomēr sapratu, ka pie šādas rūmes un saspiestības tas ir absolūti lieki. Samierinājos ar viena autora darbu salikšanu vienā kaudzītē.

Ja mazliet parevidējam augšējo plauktu un noņemam priekšā esošās kaudzes, tad var manīt, ka stūrī paslēpušās HP grāmatas (iegādātas bērnības vārdā), Rudaka Rokupācija, Eko un Rušdi kaudze (kur varētu būt aizķēries Rušdi Klauns Šlimars? Vienīgais, kā man nav) un kaudze ar neklasificējamām grāmatām. Ja tā paskatās, tad izskatās, ka man ir pārsvarā tikai jaunas grāmatas. Tā varētu arī būt, jo grāmatas patiešām lielākoties dažādu akciju laikā pērku, bet ”padomju grāmatas” iegūtas maiņās. Man ir mērķis nekļūt par grāmatu vācēju pašu grāmatu dēļ, tādēļ grāmatas, kuras man nešķiet glabāšanas vērtas, es dodu tālāk. Ļoti iespējams šī iemesla dēļ, mans plaukts citu priekšā nobāl (pat manas mammas plauktu priekšā!). Vēl jau paliek apakšējais plaukts, bet… tur arī stūķis 😀

Šīm dažām nabadzītēm nekādi nebija iespējams izrūmēt vietu plauktā, tāpēc tās šobrīd draudzējas ar DVD. Šis arī bija tas punkts, kad es sapratu, ka mājās manām grāmatām vairs nav vietas.

Mans pašķidrais vēstures plaukts datorgaldā, kurā ir dažas fakultātes laika grāmatas, dažas iemainītas. Mans mazais sapnītis ir reiz, kad man būs īsts grāmatu plaukts, vienu sadaļu atvēlēt tikai šīm, citu – mūzikai veltītajām grāmatām utt.

Un, nu pie pēdejā plaukta. Šīs ir grāmatas, kuras man ir sākušas krāties Rīgas dzīvoklī. Kā jau iepriekš minēju – ceru reiz visas kādreiz apvienot vienuviet, lai beidzot varu ieraudzīt, cik tad man tās bagātības un kas man vispār ir! Priekšplānā daži neizlasīti Geo numuri, kuriem pēc izlasīšanas lemts braukt uz mājām un iegulties kastē pie pārējiem eksemplāriem.

Savu pieticīgo plauktu esmu parādījusi. Laiks nodot stafetes kociņu tālāk 🙂 Gribu redzēt Evijas, Daiņa un Ievas plauktus 🙂 Un vispār – es priecāšos par katru grāmatu plauktu, kurā varēšu paviesoties 🙂

Rokraksts

Atkal jauna akcija. Par to kas un kā, var izlasīt citu blogeru ievados, tad nu es tikai atrādu savu rokrakstu. Varu piebilst tikai to, ka agrāk, kad bija ļoti daudz jāraksta, man tas bija skaistāks. Tagad roka ir mazliet ”palaidusies” un burti vairs netiek skaisti izrakstīti. Vispār interesanti, ka šī akcija sakrīt ar laiku, kad parādās tik daudz skaistu grāmatu par kaligrāfiju.

Šis ir fragments no grāmatas, kuru šobrīd lasu. Viens vārds ir pārveidots, jo ļoti negribējās svītrot vai visu pārrakstīt. Labais rokraksts.

Un šis ir sliktais, ikdienas rokraksts. Brīžiem pati nevaru salasīt 😀

Paldies par kociņa nodošanu, bet kam nodošu es? Annfelise, lūdzu uzraksti kaut ko gan latviešu, gan krievu valodā 🙂

Pirmie teikumi

Pavisam vienkārši – katra mēneša pirmais teikums un pēc tam neliels apkopojums. Kārtējā aktivitāte, kura savā būtībā ir tik vienkārša, bet tai pat laikā es nebūtu iedomājusies šādu ideju. Paldies par iesaistīšanu 🙂

Janvāris: Saka jau, ka uz jauno gadu nevajadzētu līdzi vilkt vecus parādus (šajā gadījumā rakstus), bet ko padarīsi?

Februāris: Šim apskatam jau sen bija jābūt publicētam, jo grāmatu dāvanā saņēmu jau Ziemassvētkos, tomēr izlasīt man to ir sanācis tikai tagad.

Marts: Nu jau izskaņai tuvojas LTV1 demonstrētais raidījums Dzintara puse (katru svētdienu pulks. 17:30).

Aprīlis: Iz bērnu mutes:

Maijs: Tā kā šodien ir svētki, maltīti var bagātināt ar kādu saldo ēdienu.

Jūnijs: Kurš var man izskaidrot šo fenomenu – pārgurums līdz bezmiegam?

Jūlijs: Šo saldo noteikti var dēvēt par divi vienā (vismaz attiecībā uz manu vēderu) – tas ir veldzējošs saldējuma un zemeņu-rabarberu salikuma dēļ, kā arī no tā var arī paēst, piemēram, vieglas vakariņas.

Augusts: Kaut kā tā sanāca, ka nosaukums un viss pārējais uzrunāja uzreiz, tomēr vēl pagāja krietns laika sprīdis, līdz es šo grāmatu patiešām paņēmu un izlasīju.

Septembris: Noskaidrojot, kuru darbu tad galu galā Martinsons ekranizēs (sākotnēji domāju, ka tas būs A. Grīna Nameja gredzens) un veicot zināmus priekšdarbus (lasīt – samedīju trūkstošās daļas, jo mājās bija tikai pirmā un ceturtā), beidzot ķēros klāt.

Oktobris: Es neesmu pazudusi.

Novembris: Lielo eksperimentu beigu posms jeb trešais līmenis.

Decembris: Mani zivis neuzrunā, tomēr nolēmu izprovēt šo.

Par šiem rezultātiem esmu mazliet pārsteigta. Man pašai šķita, ka visu gadu teju par grāmatām vien esmu runājusi, tomēr tā nav. Ir diezgan daudz recepšu un pasākumi/raidījumi. Kad tos teikumus lasa izvilktus no konteksta, jāsecina, ka es savādi iesāku rakstus. Bet ko lai tur dara? 😀

Stafeti nododu tikai vienās rokās (pārējie blogi, kurus lasu, jau ir pasteigušies) – Ieva? 🙂

Manas 10 grāmatas

Esmu tā ierakusies darbos, ka pat nemanīju šīs akcijas sākumu. Paldies Norellei par stafetes kociņa nodošanu 🙂 Sākumā domāju šo laist garām, bet tad atcerējos, ka somu akcijā arī nepiedalījos… tāpēc šajā nepiedalīties nedrīkst.

Man būs dažas atšķirības, ja salīdzina ar citu blogeru rakstīto – man nebūs tops, man būs vienkārši 10 grāmatas, kuras vairāk vai mazāk mani iespaidojušas/aizrāvušas (man nav spēka sevī daudz urķēties). Man arī nemaz nav tādas grāmatas, pēc kuras izlasīšanas es būtu krasi kaut ko savā dzīvē vai domās mainījusi. Tā mani vēl gaida (vai otrādi?). Nu ko, sāksim:

L. F. Baums. Brīnumainais burvis no Oza zemes

Mazā Dorotija, kura nokļūst Ozas zemē un viņas piedzīvojumi tajā. Mana bērnība. Atceros, ka bērnībā pēc grāmatas izlasīšanas ejot pa ietvi, reizumis iedomāju to par dzelteno bruģēto taku, no kuras nedrīkst nokāpt, citādi var iekulties nepatikšanās. Maza bērna fantāzijas. Arī tagad mana iztēle strādā lieliski.

T. Jānsone. Trollītis Mumins – visas sērijas grāmatiņas

Mīlīgais Mumins, Mumina māmiņa un tētis. Un, protams, pārējie tēli – Snorke, Snifs… Mumingrāmatas varbūt nav ietekmējušas mani pašu, bet tā vairāk ir tāda kā sentimentāla atmiņa. Lai gan… varētu būt, ka es neesmu līdz galam apzinājusi šo ietekmi, jo pirms kāda laika iegādājos pati savus grāmatu eksemplārus, kurus drīzumā pārlasīšu. Šis ir no tiem, kurus var lasīt vienalga kādā vecumā un nezūd nekāda burvība.

Dž. K. Roulinga. Harija Potera sāga

Tas būtu bijis īsts grēks, ja es nebūtu pieminējusi šo. Neatminos, kuru darbu es vēl tik ļoti bērnībā gaidīju. Tik ļoti, ka pat bibliotēkā rindā vienmēr pierakstījos. Kad beidzot dabūšu sev trūkstošo piekto daļu, arī šo pārlasīšu. No šodienas skatu punkta, es nemaz tik 100% vairs negalvoju, ka visas daļas ir domātas mazu bērnu acīm. Tāpat kā es pieaugu lasot Harija, Rona un Hermiones gaitas, arī grāmatā darbojošā trijotne pieauga. Katra daļa kļūst aizvien nopietnāka un pinķerīgāka (pēdējo daļu es izlasīju bakalaura pirmajā kursā!). Man šķiet, ka šī bija mana pirmā ar maģiju saistītā grāmata. Es joprojām periodiski ar aizrautību lasu grāmatas par maģiju.

E. Rauds. Naksitrallīši – abas grāmatas

Vēl viens bērnības stāsts. Tad man ļoti patika visādi zvēru un tamlīdzīgo stāstiņi un reiz rokoties pa grāmatu plauktu uzgāju šo. Es gan neatceros, ka es būtu tajā ķēpājusies, bet tādas  nu tās liecības pēc grāmatas apskatīšanas ir palikušas. Patiešām neatminos, kas mani tajā laikā aizrāva – kolorītie tēli vai paši notikumi, bet ar šodienas prātu visu apdomājot… Esmu dabas mīle. Un Ķērpjbārdis, Uzrocis un Puszābaks lielākoties nakšņoja brīvā dabā un rūpējās par dabas sakārtošanu. Varbūt neapzināti esmu šo to no viņu domām aizņēmusies.

V. Linna. Nezināmais kareivis

Stāsts par somiem un viņu Turpinājuma karu ar krieviem. Šis bija tas darbs, kurā es uzzināju, ka somu valodā ir dialekti (līdzīgi kā mums), ko viņi domāja par krieviem, par kara taktikām… (autors pats visu ir pieredzējis). Pēc izlasīšanas es vēl nedēļām staigāju apkārt ar darba radīto pēcgaršu. Īsti neatminos, bet man šķiet, ka tieši šī darba ietekmē es vienā no bakalaura semināriem izvēlējos visus rakstu darbus veltīt Somijai 2PK, Mannerheimam un nocietinājuma līnijām. Un Somija joprojām ir mana sapņu zeme.

K. Sabaļauskaite. Silva Rerum I, II

Romāns ir par kādu Lietuvas dzimtu mazliet senākā pagātnē (es gadsimtu tiešām vairs neatminos). Tas ir tik smalki izpētīts darbs, ka to var uztver gan kā dzimtas vēsturi, gan kā pašas Lietuvas vēsturi. Pēc šī darba izlasīšanas secināju, ka ir vairāk jāpainteresējas par Baltijas vēsturi, jo tā ir tikpat kā mūsējā!

H. Hoseini. Tūkstoš sauļu mirdzums

Ļoti spēcīgs un ne gluži nepatīkamu, bet uz to pusi, emociju mutulis. Liela nesaprašana, kā dzīvojot uz vienas planētas var būt tik atšķirīgas dzīves, uzskati un pieņemtās normas. Mans ieguvums – novērtē visu, kas tev ir un secini, ka tik ļauni nav.

S. Kings. Zaļā jūdze

Man jaunības/studentes gados ļoti patika filma Zaļā jūdze. Un tad es atklāju, ka man mājās ir arī šī grāmata. Un pilnībā iemīlējos Kingā. Tikai pēc izlasīšanas es sapratu, ka tie prastie krimiķi un trilleri man nav vajadzīgi. Man gribas, lai tur būtu Kinga mistika un psiholoģiskais moments.

R. Šepetis. Starp pelēkiem toņiem

Skarbs darbs par cilvēkiem, kuri tiek nosūtīti uz koncentrācijas nometni. Cīņa par kailo dvēseli absolūtā nekurienes vidū. Šis darbs vēsta par mūsu kaimiņzemes Lietuvas smago 1941.gadu. Pēc darba izlasīšanas man bija tāda pēcapcere… Tāda smaga sajūta sirds rajonā. Tai pašā laikā es tik augsti vērtēju mieru. Es ļoti, ļoti ceru, ka miers saglabāsies un viss ar laiku norims.

L. Purs. Tērvetes pilskalna tetraloģija

Nesen kā rakstīju atsauksmi par šo. Esmu patiešām sajūsmā. Nav tā, ka es tagad metos lasīt par Livonijas laikiem visu, ko vien varu atrast, bet esmu ieinteresēta. Fakts paliek fakts – no tiem laikiem līdz pat šodienai nekas varas aparātos nav mainījies. Joprojām darbojas princips: kur nauda, tur alkatīgie. Varbūt personīgā līmenī mani šis darbs neaizskāra, bet tomēr es to atminēšos vēl ilgi.

Kurš vēl vēlas ar šo padalīties?

Elza lasa. Ko, kā, kāpēc un cik tas maksā?

Šis ir samērā interesants projektiņš (kurš gan ”oficiāli” tā netiek saukts). Un tā nu nolēmu – ja rakstīju arī projektiņā ”Mana dzīve grāmatās”, tad kāpēc nerakstīt arī šo? Vēl man pašai šķiet interesanti rakstiski noformulēt to, ko es par visu šo domāju. Šādu rakstu gan esmu redzējusi tikai divos blogos (man nav daudz citu blogu, kurus es lasītu) – Spīganas un Norelles. Struktūra ir aizgūta no Spīganas (protams!), bet cik noprotu, tā dara visi vai vairākums 😀

Kāpēc Elza lasa?

Tāpēc, ka man patīk lasīt. Tas ir vienīgais, ko es spēju iedomāties kā argumentu. Kamēr citi labāk šo laiku pavada spēlējot datorspēles vai lūkojoties TV ekrānā, es izvēlos lasīšanu. Galu galā, šis laika ”kavēklis” ir tik daudzpusīgs – tas var būt izklaidējošs, izglītojošs, pārdomu raisošs… tas liek domāt.

Kur Elza tiek pie grāmatām un cik daudz finanšu mēnesī aizplūst no maciņa tieši grāmatām?

Pie grāmatām es tieku vairākos veidos:

1. Bibliotēka. Tas ir mans grāmatu draugs numur viens jau no mazotnes. Varētu teikt, ka esmu bibliotēku fans – man ļoti patīk, ka es varu staigāt starp tiem augstajiem grāmatu skapjiem un ar acīm (un pirkstiem) slīdēt pār grāmatu muguriņām un nesteidzoties izvēlēties tā brīža noskaņojumam pieskaņotu grāmatu. Lai arī visas jaunākās grāmatas manas mājas mazpilsētas bibliotēkā ierodas ar nelielu nokavēšanos, taču tā pagaidām ir mana mīļākā bibliotēka. Attieksmes dēļ, jo tur var ne tikai sarunāt kādu grāmatu atlikt speciāli man, bet parunāt arī tāpat vien. Šeit, Rīgā ar bibliotēku ir mazliet čābīgāk. Studiju laikos mācību nolūkos sēdēju LNB, bet RCB apmeklēju, lai paņemtu grāmatas, kuras nepieciešamas ilgākai studēšanai, līdz ar to savam prieciņam lasāmās grāmatas joprojām ņēmu no mājām. Lai šo labotu, es lēnām briestu pie VEF tilta esošās bibliotēkas apmeklējuma (laikam ”Vidzeme”).

2. Dažādos pasākumos esošās grāmatu maiņas. Kā jau reiz kaut kad blogā rakstīju, tad man šis pasākums patīk, tāpēc, ka starp to ”neko” un ”kas to lasa?” var atrast daudz ko labu. Piemēram, pagājušo gadu pavisam veicās – gandrīz visas paņemtās grāmatas bija jaunas, piemēram, Kinga ”Četri pēc pusnakts”, Eko ”Kā uzrakstīt diplomdarbu” utt.

3. Akciju laiks. Var teikt, ka nu jau regulāri apmeklēju ”Valtera un Rapas” un ”Zvaigznes” rīkotās akcijas – lai gan zemapziņā ir tāds kā spriedums, ka tur jau lielākoties izlikta literatūra, kura man nav vajadzīga, tomēr gandrīz vienmēr pamanos grāmatnīcu pamest ar padusē pasistu grāmatu (kā pēdējais piemērs – ”Zvaigznes” rīkotās Bankrota cenas. Ēku atstāju ar Safona ”Vēja vārds” somā…). Ak, jā – var uzskatīt, ka Zvaigznes outlet grāmatnīcai Vecrīgā, pagrabstāvā esošajām grāmatām visu laiku ir akcijas – tur esmu iegādājusies daļu savu grāmatu sākot no 0,70 Ls – 3 Ls.

4. Šim es no jauna briestu, jo pirmajā reizē mani piečakarēja un cilvēks neieradās – ibook. Tur patiešām ir lētas grāmatas. Izvēlies, kura tev patīk, sarunā tikšanos un grāmata ir tava.

4. Mans visjaunākais grāmatu iegūšanas veids – darbs 🙂

Ņemot vērā visus šos iegūšanas veidus, gribas teikt, ka grāmatu lasīšana nav dārgs hobijs. Protams, staigājot grāmatnīcā gar plauktiem tās ir dārgas, taču ja sagaida dažādās akcijas, kuras rīko visas grāmatnīcas un grāmatu pasākumus (saucamos grāmatu svētkus), tad tās var iegādāties par salīdzinoši lētām naudiņām. Mani izdevumi ir ļoti neregulāri. Ir mēneši, kuros es par grāmatām neizdotu neko, taču ir tādi, kuros izdodu no 10 līdz -padsmit latiem (kā šomēnes).

Kad un kā Elza lasa?

Es lasu salīdzinoši daudz un bieži. Lasu, kad man patiešām nav ko darīt (pienāk arī tādi brīži), kad man ir apnicis darīt visu citu, kad gribas atpūsties no saspringtās dienas. Jāatzīst, ka man ir slikts ieradums lasīt braucot (ak, acis, actiņas!), bet tur es neko nevaru padarīt. Ceļš līdz mājām ir garš un vienkārši sēdēt (ja neguļ) ir garlaicīgi. Un izlasīt var daudz. Mēdzu lasīt autoostā, ja ilgi jāgaida autobuss, lasu arī sabiedriskajā transportā, bet šis pēdējā laikā sanāk ļoti reti, jo es to vienkārši  tikpat kā vairs neizmantoju. Lasu arī savā pusdienas laikā darbā, jo tas ir vienīgais veids, kā es spēju atslēgties (varētu jau arī staigāt pa veikaliem, bet tas nogurdina). Bet vislabāk man patīk lasīt savā gultā, zem segas un ar kādu našķi un tējas krūzi blakus (kura visbiežāk tiek aizmirsta :D). Gandrīz aizmirsu – grāmatai vienmēr atrodu vietu somā arī kaut kur ceļojot, kaut arī apzinos, ka tā visdrīzāk tur arī paliks (labākajā gadījumā izlasu pāris lapas).

Cik daudz Elza lasa?

Lai gan varētu šķist, ka es lasu ļoti daudz, tomēr, ja to mēra skaitļos, tad nav nemaz tik daudz. Nemācēšu teikt, cik esmu lasījusi iepriekš, bet pagājušajā gadā izlasīju vien pāri 30 grāmatām, bet šogad – uz doto brīdi ir pāri 50. Tomēr ne jau kvantitāte ir galvenais, bet kvalitāte. Kāda jēga izlasīt pie 100 grāmatām, ja gada beigās atmiņā var atsaukt, labi, ja grāmatas vāciņu?

Valodas un žanri

Ko lai saka, es lasu tikai latviski. Brīvprātīgi krieviski es esmu izlasījusi tikai vienu grāmatu – M. Mensona jaunības autobiogrāfiju ”Long Hard road out of hell”. Plauktā angliski mani gaida Brauns, bet kaut kā… nesanāk 😀 Gan jau kādreiz. Vēstures grāmatas ir lasītas gan krieviski, gan arī pavisam nedaudz angliski, bet tās bija mācībām paredzētās, tāpēc es tās neskaitu.

Žanri ir grūts jautājums. Nav tā, ka es lasu tikai viena veida darbus, bet es zinu, ko es nelasu – t.s. lubenes, jo absolūti neuzrunā un psiholoģiska un reliģiska žanra darbus. Nezinu, vai tāds žanrs pastāv, bet es to saucu par maģisko reālismu, vēl pie sirds iet vēsturiskie romāni, šādi tādi trillerveidīgie, šausmas, maģija, šāda tāda fantāzija un tad vēl (kā es dēvēju) prātamežģi, kuriem es nekad neesmu spējīga saprast, pie kāda žanra tie būtu iedalāmi. Īstenībā tas lasāmais loks ir plašs 🙂

Papīrs vai e-grāmata?

Protams, ka papīrs. Te pat nav daudz ko izvērst. Man patīk just lasāmā svaru rokās, sajust papīru un tā smaržu. Lai gan nekad nesaki nekad, es neesmu lasījusi e-grāmatas, bet domāju, ka tas tā arī paliks, jo nevilina (vismaz pagaidām). Tāpat norakstāms variants ir arī audiogrāmatas, jo es vienkārši nespēju tām koncentrēties.

Nobeigums

Mans mazais ieskats manos grāmatu lasīšanas paradumos un visā pārējā. Ko tur daudz vairs piebilst – gribētu palasīt arī par citu lasītāju paradumiem un domām, vai grāmatu lasīšana ir dārgs hobijs.