Kurši

kursiJa tev ir pusstunda laika un nudien nav ko darīt… noskaties! Esmu mazā sajūsmā. Kurši ir filma par senajiem kuršiem – par viņu dzīvesveidu, iekarojumiem un tradīcijām. Es esmu lepna, ka mums ir tādas saknes. Tiesa, mazliet skumīgi paliek brīdī, kad apzinos, ka zudušās drosmes dēļ mēs varam palikt bez nekā… Labi, ne par to. Filma ir diezgan kvalitatīva, tikai priekš manis krietni par īsu. Man patika, ka nebija vienkārši sauss izklāsts, bet liecības+kaligrāfiskie teksti+iebrukumu un kauju rekonstrukcijas. Filmu var noskatīties šeit.

P.S. Par grāmatām – mums ir Pura tetraloģija, Lejiņa triloģija, bet vai mums ir arī kāds pamatīgs darbs par kuršu vikingiem (kaut kāda maza, plāna grāmatiņa man ir, bet tāds nopietns darbs)?

Advertisements
By elzastory Posted in LV TV

Leģendārie albumi

classic albumsKas gan būtu dzīve bez mūzikas? Kaut kas neiedomājams. Pat šobrīd iedvesmai skan W.A.S.P. Man patīk ik pa laikam kaut ko palasīt vai paskatīties saistībā ar mūziku. Šobrīd esmu ”iesēdusies” uz LTV7 piektdienu vakaros 21:15 raidīto raidījumu Classic albums.

Ir ieplānots, ka būs 13 sērijas, no kurām vairāk kā puse jau būs izskanējusi (raidījumu sāka rādīt 9.janvārī). Ir bijis par The Doors un viņu albumu The Doors (1967), Queens ar viņu A Night at the Opera (1975), Pink Floyd un viņu fantastiskais albums The Dark Side of the Moon (1973), Elvis Presley ar tāda paša nosaukuma albumu (1956), Metallica ar The Black Album (1991) un vēl daži mākslinieki. Ceru, ka būs arī tāda kā otrā sezona, jo sēriju ir daudz (pilnu sarakstu skatīties šeit).

Tātad, par ko īsti ir šis raidījums? Tas ir dokomentāls raidījums par popa, roka un metāla albumiem, kuri grupu ir padarījuši par pasaulē zināmiem māksliniekiem vai tie ir mainījuši mūzikas industriju (kā, piemēram, Preslija un Nirvanas albumi) un palikuši mūzikas vēsturē. Raidījumu veido Isis Productions un izplata Eagle Rock Entertainment. Tas ir pārraidīts dažādos kanālos, piemēram, BBC, VH1 un VH1 Classic. Paša raidījuma struktūra ir pavisam vienkārša – grupas dalībnieki, menedžeris, studijas darbinieki un citi ar albuma ierakstīšanu saistīti cilvēki dalās ar savām atmiņām par konkrētā albuma ierakstīšanas gaitu, iedvesmām, tehnoloģijas iespējām… Ir interesanti uzzināt, piemēram, ka Peter Gabriel ir bijis ieslēgts šķūnī, jo pārāk lēni rakstīja dziesmu tekstus, bet viņš dusmās ir izlauzis durvis… Vārdu sakot, tiek piedāvāts padziļināts ieskats pasaulslavenu mūziķu darbu tapšanas vēsturē.

Šis ir patiešām fantastisks projekts. Pirmais, stundu garais raidījums tika pārraidīts 1989. gadā, kur galvenie varoņi bija Dire Straits ar Brothers in Arms, bet pagaidām pēdējā sērija ir uzņemta 2012.gadā (visam šim garajam projektam pa vidu ir bijušas visādas likstas un nebūšanas, bet prieks, ka kaut kas tomēr vēl tiek darīts). Man šis raidījums patīk ar to, ka tiek izanalizēta katra dziesma, katra oriģinālā skaņa ar paraugdemonstrējumiem un retiem videomateriāliem. Protams, ne visas grupas mani interesē, bet vienalga noskatos (laikam neredzēju tikai par Lū Rīdu).

Ja ir interese, droši vien šis ir sameklējams youtube dzīlēs un pēdējais raidījums ir skatāms iekš ltv mājaslapas (šopiektdien (6.marts) par Bobu Mārleju).

Dzintara pusē

dzintara puseNu jau izskaņai tuvojas LTV1 demonstrētais raidījums Dzintara puse (katru svētdienu pulks. 17:30). Šis raidījums ir viens no projektiem, kas tapis Rīga 2014 ietvaros. Viennozīmīgi, dzintars ir viens no svarīgajām lietām Baltijā jau no aizvēstures laikiem, taču cik daudz mēs par to zinām? Kāda ir tās izcelšanās vēsture un kādi ir bijuši dzintara ceļi? Pats galvenais – kāda ir tā loma mūsdienās?

Raidījuma vadītāji ir Gustavs Terzens un Marta Selecka. Viņi savu lietu pieprot, jo raidījums ir gan izzinošs, gan savā ziņā arī atraktīvs un novatorisks. Šajā raidījumā man patīk tas, ka nav tikai kaut kādi mazie dzintara gabaliņi muzejā vai vietējo tirdziņā sestdienā, bet patiešām ir mēģināts saprast kur un kā īsti dzintars ir cēlies un kāda ir tā vērtība mūsdienās. Ja mēs dzintaru visbiežāk atrodam izskalotu jūras krastā, tad Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā to iegūst rūpnieciski rokot zemi (un savā ziņa tas ir zaudējis savu vērtību, jo ir tikai akmens, ar kuru var daudz nopelnīt), bet kaut kur Eiropas vidienē, vairāk uz dienvidiem (valsti vairs neatceros) to iegūst kalnu virsotnēs. Tā kā dzintars sākotnēji ir bijusi maiņas prece, tad notika arī kultūras apmaiņa. Šo kultūras maiņu arī var redzēt šajā raidījumā. Ir parādīts gan pēdējais krustnesis, kas palicis no ordeņu laikiem, gan vietējie vīndari, dzintara apstrādātāji un mākslinieki. Es nekad nebūtu iedomājusies, ka šo mazos, zeltainos akmentiņus tā varētu tīkot ķīnieši un arābi – ķīnieši nosaka dzintara cenu pasaulē un tīko pēc lielākiem un monolītākiem gabaliem, taču arābiem dzintara lūgšanu krelles ir prestiža lieta…

Nobeigumā gribas citēt kādu rakstu, kurā Terzens ir izteicies: ”Šis ir dzintara ceļa pats sākums, taču nevajadzētu par to domāt kā par vienu konkrētu ceļu no punkta A līdz punktam B. Dzintara ceļi Eiropā un Āzijā aptver ļoti lielu teritoriju, un tas pastāv pāri impērijām un valdībām. Ir grūti fokusēties uz vienu konkrētu dzintara apmaiņas elementu, ir jāskatās konteksti. Būtiskākais ir tas, ko šis mazais gabaliņš, krellīte Eiropas kultūrā „apmaisa”.

P.S. Ja ir interese noskatīties visas līdzšinējās epizodes, tad to ir iespējams izdarīt šeit un šeit.

Zīmogs sarkanā vaskā

Šādi – Zīmogs sarkanā vaskā – saucas Jāņa Lejiņa triloģija. Es ļoti gribēju izlasīt šo darbu, taču to izķēra tik fiksi, ka neesmu pat vāciņus redzējusi (arī bibliotēkā neesmu redzējusi :D). Mierināju sevi ar domu, ka noskatīšos filmu, kura palēnām top. Nupat ir publiskots filmas treileris un… njā. Es tās noskatīšos (tā būs daudzsēriju filma), bet es centīšos dabūt arī grāmatas, jo tas, kas ir redzams treilerī, izskatās mazliet amatieriski. Jaunajiem aktieriem ir jācenšas neizklausīties tik stīviem un samākslotiem. Jācer, ka šeit tomēr nebija salikti pagaidām labākie kadri, citādi… tā mazliet skumji paliek.

 

Lielā lasīšana

ll_logoPierādi, ka esi lasītājs un atklāj savas mīļākās grāmatas!

Līdz 2.martam apmeklē mājaslapu lielalasisana.lv vai arī aizpildi anketu (atrodama visās lielākajās grāmatnīcās) un nobalso par savu iecienītāko latviski sarakstīto/tulkoto daiļliteratūru (līdz piecām grāmatām). Ir grāmatas, par kurām nedrīkst balsot – ”dokumentālus darbus, folkloru, reliģiska rakstura tekstus (piemēram, Bībeli vai Korānu), speciālo profesionālo vai zinātnisko literatūru, enciklopēdijas, mācību grāmatas,  rokasgrāmatas, pavārgrāmatas, mākslas albumus un psiholoģijas grāmatas”.

Ja pieejam no otras puses, man šķiet, ka šo absolūti lielisko projektu var ”sabojāt” šī brīža topa grāmatas (Brauna Inferno, Džeimsas Greja nokrāsas utt), bet tas ir tikai mans subjektīvais spriedums (kādam varbūt tieši šie darbi ir teju vai mainījuši dzīvi). Kāpēc izklausās tik aizspriedumaini? Nu, man šķiet, ka topā jāiekļauj tās grāmatas, kas katram cilvēkam līdzi devušas kādu pievienoto vērtību.

Lai lasās un pildās anketas! 🙂

P.S. Projekta mērķis – noskaidrot lasītāko grāmatu latviešu valodā. Tiks izveidots – top 100 => top21 => top5 => iemīļotākais darbs.

Sems ceļo

LTV7-Post_007Šis ir LTV7 raidījums, kuru piefiksēju nejauši ciemojoties pie omes. To vada trīs jauni cilvēki – Valters Frīdenbergs, Nauris Brikmanis un Mikus Tillers. Viss it kā ir jauki un skaisti, bet man varbūt ne pārāk pie sirds iet raidījuma vadītāji. Brīžiem normāli, brīžiem nē. 😀

Katrā raidījumā (kopā tie ir pieci; cik saprotu, pēdējais tiks rādīts 23.sept.) tiek parādītas četras vietas. Programmā rakstīts, ka to rāda pirmdienu vakaros 23:00 ar atkārtojumiem piektdienās, bet es skatos šeit. Interesantais raidījuma aspekts ir tas, ka gida lomā ir kāds no vietējiem jauniešiem. Ja tiek rādīta, piemēram, Salaspils, tad Salaspils jaunietis rāda vietas, kas viņam ir svarīgas. Šādi var apskatīt arī vietas, kuras mēs paši varbūt arī neatrastu vai neliktos apskates vērtas. Vēl pozitīvi šķiet tas, ka ”gidi” ir gatavojušies – tiek stāstīta vietu vēsture, leģendas un nostāsti.

Šī raidījuma mērķauditorija, protams, ir jaunieši. Domāju, ka raidījuma būtība ir skaidra – nav jāapceļo puse pasaules, ja var apceļot Latviju. Caur šo raidījumu redzēju vietas, kuras reiz es gribētu apskatīt arī pati dabā. Bet ja man jāizvēlas viens no diviem ceļojumu raidījumiem, tad es palieku uzticīga TE! (starpcitu, šo ceturdien jau 3.sezonas otrais raidījums!)

By elzastory Posted in LV TV

Dokumentālais

Ja kaut ko nesačakarēs saturā un viss būs pareizās proporcijās, filma varētu iznākt laba. Varbūt beidzot no visurienes sagrābstītās zināšanu druskas varēšu salikt vienā veselumā. Par ko es runāju? Info šeit.

By elzastory Posted in LV TV

1000 jūdzes

1000Jau atkal varu uzslavēt kādu patiešām labu un kvalitatīvu latviešu raidījumu, kuram sekoju jau krietnu laiku – 1000 jūdzes.

Domāju, ka vairums zina, kas ir 1000 jūdzes. Ja tomēr nē, tad tas ir raidījums, kurā 1000 jūdžu dalībnieki dodas ekspedīcijā uz kādu valsti. Tās mērķis parasti ir izzināt konkrēto valsti un cilvēkus. Man šajā raidījumā ļoti patīk tas, ka dalībnieki neizzina valsti parastajā veidā – pa tūristu takām. Viņi lielākoties dodas uz vietām, kur tūristus neved, līdz ar to var ieraudzīt neuzposto un īsto valsts ”seju” – it kā ir zināms kā izskatās Indijā vai Albānijā, tomēr kā ir ar nomalēm, nabadzīgo rajoniem? Ekspedīcija jau sen ir secinājusi, ka tieši šajās vietās var ieraudzīt patieso valsts ”seju” un iepazīt cilvēkus.

Bieži vien skatoties šo raidījumu rodas neizpratne par to, kāpēc citur ir tik atvērti cilvēki, bet pie mums tā īsti nav? Kāpēc pie viņiem dažas lietas ir tik sakārtotas, bet mums nav? Lai nu kā, katrā valstī (šobrīd TV pārraida 12.ekspedīcijas braucienu) ir atrodams kaut kas labs, kaut kas ne tik labs un katrai ir sava veida šarms, kuru gribas izbaudīt.

Ja jau ieminējos par ekspedīcijām, tad par galamērķiem izvēlas valstis, kas nav pārāk populāras vai ir populāras, bet tiek izvēlēts nepopulārs maršruts. Līdz šim viņi ir ceļojuši uz Krieviju (polārais loks, Arhangeļska un Urālu kalni), Āfriku (Maroku), Indiju, Rumāniju (Transilvāniju), Mjanmu, Irānu (bij. Persija), Albāniju, Ganu (Zelta krastu), Gruziju un pašlaik raidošo Kambodžu (pa LTV7 sestdienās 21:15). Runājot par ekspedīciju dalībiekiem, tad šajā raidījumā tos var iepazīt no pilnīgi citas puses – G. Grāveli, E. Reiteru, K. Kazāku, I. Busuli, E. Dombrovski, N. Rutuli, J. Skuteli un vēl dažus, kurus uz doto brīdi neatceros. Protams, nebrauc viņi visi. Parasti ir no 2 – 4 dalībniekiem.

Vispār man mazliet pietrūkst to ekspedīciju, kurās viņi devās ar saviem oranžajiem džipiem. Tad parasti līdzi devās arī E. Zaķis un H. Sils. Tad bija arī tās ekstrēmās situācijas, kad laika taupīšanas nolūkos izvēlējās īsākos ceļus, kas šad un tad ieveda totālos bezceļos. Labi, pēdējo ekspedīciju valstis ir tādas, kurās ar karti un pat ar GPS maz ko izdarīsi, bet vienalga. 😀 Visspilgtāk man laikam atmiņā ir palikusi Marokas ekspedīcija, kurā Skutelis palika bez pases un būtībā iestrēga Kasablankā un Krievijas ekspedīcijas.

Ja ir vēlme pašiem noskatīties kādu no ekspedīcijas braucieniem, tad to var izdarīt => šeit.

P.S. Vienīgā ekspedīcija, kuru neesmu redzējusi, ir Gruzija. Ja kāds zina, kur to varētu izdarīt bez maksas, lūdzu, pačukstiet arī man.

By elzastory Posted in LV TV

Kulta ēdieni

Mani patiešām priecē, ka TV kastē aizvien biežāk ir redzami kvalitatīvi veidoti latviešu raidījumi. Šoreiz par M. Sirmā ”Kulta ēdieniem”, kuru pārraida LTV1 ceturtdienās 21:15. kulta edieni

Izdzirdot Mārtiņa Sirmā vārdu, uzreiz zinu, ka viņš gatavo vienkārši, visiem saprotami. Lai gan reizēm viņš šķiet pat nekaunīgi vienkāršs, man viņš patīk, jo es saprotu, kā viņš gatavo. Patīk arī viņa foršie minipadomi, kā šo vai to gatavot vieglāk, labāk utt. Ja ar viņa raidījumu ”Sirmā ēdienkaratē” es nebiju 100% aizrāvusies, tad ar šo raidījumu esmu.

Tātad, šis ir raidījums, kurā galvenajā lomā ir kāds no kulta ēdieniem. Man ļoti patīk, ka raidījumā stāsta ne tikai par galveno varoni, bet arī par citiem šīs valsts ēdieniem/dzērieniem, kuri ir izslavēti pasaulē. Līdz šim ir bijuši 4 raidījumi: 1) pica Itālijā, 2) frī kartupeļi Beļģijā, 3) takos Meksikā un 4) kruasāns Francijā. Nākamais raidījums būs par hamburgeriem Amerikā. Kāpēc tieši šādas valstis? Jo šie ēdieni šajās valstīs ir cēlušies. Forši ir arī tas, ka viņa zinātkāre neaprobežojas ar to, ka izzina ēdiena izcelsmi un nogaršo tos, bet arī lielā vēlme pašam visu izmēģināt. Līdz ar to, gatavot māca ne tikai skatītājiem, bet mācās arī viņš pats (ko var arī redzēt), kā arī tiek parādīts, kā šie produkti tiek gatavoti ”rūpnieciski” (dažādas saimniecības un uzņēmumi). Ak, jā – vēl viens pluss viņam par to, ka nav nekādas izlocīšanās. Ja viņam kaut kas negaršo, tad tas tā arī tiek pateikts. Protams, tas ir subjektīvi, taču šādi man patīk labāk nekā runāšana caur puķēm un abstraktu īpašību slavēšana. Vispār, tāds foršs un pozitīvs cilvēks.

Raidījumam kopumā paredzētas 6 sērijas, taču ceru, ka būs arī otrā sezona. Ja ir interese noskatīties kādu no raidījumiem, tad to var izdarīt => šeit, savukārt ja interesē katra raidījuma ”anotācija”, tad to var izdarīt => šeit.

By elzastory Posted in LV TV

Cilvēki tur

kinopunktsBeidzot sagaidīju trešo Kino punkta piedāvāto filmu. Tā ir Cilvēki tur, kas ir 2012.g. filma un vēsta par diviem jauniešiem Janu un Krekeri. Skarbā mikrorajonu dzīve ir ietekmējusi viņu dzīvi, jo abu kontā ir dažas zādzības un vēl citi likumpārkāpumi. Šķiet, ka ar Krekeri viss skaidrs, bet Jans grib laboties, kad iemīlas pārtikušas ģimenes atvasē Sabīnē. Tomēr zelta dzīve Janam ir nesasniedzama.

Tad, kad es devos uz šo filmu, vienīgais, ko es bez anotācijas zināju – ka tā būs filma par cilvēkiem treniņbiksēs. Nemaz nespēju iedomāties, ka tā būs tik reāla un skarba par mikrorajona iemītniekiem, kuri ir nogājuši no ceļa. Janam šķita, ka viņam uzvelkot zolīdo vīriešu mēteli, viss mainīsies un viņš viegli nokļūs uz pareizā ceļa. Bet… zem mēteļa joprojām bija sporta jaka un apģērbs taču cilvēku nemaina.

Vispār filmā labi varēja redzēt, kā Jans iekšēji cīnās pats ar sevi – viņš negrib būt zaglis, negrib to dzīvi, kas viņam ir, bet tajā pašā laikā cīnoties pēc labākas dzīves, tiek izmantotas tās pašas vecās metodes. Respektīvi, ja viņš izskatīsies labi, viss mainīsies. Viņam vajag mēteli un viņš to nozog, gaišā dienas laikā. Loģiski, tas nepalīdzēja.

Kā jau minēju, filma ir biedējoši reāla. Tā ir bez robežām un aizspriedumiem. Un drosmīga, jo rādīt šādas lietas caur kino ekrānu nudien ir drosmīgi (scenārija autors un režisors ir Aiks Karapetjans ). Lai gan varētu šķist, ka scenārijs tapa ātri (realitāte taču), tomēr tā nav. Tas esot tapis vairākus gadus Parīzē, sākts filmēt 2010.g. vairākos Rīgas mikrorajonos un dažos dzīvokļos (jāpiebilst, ka es beidzot redzēju, ko ar tām daudzstāvu ēkām gribēja teikt padomju ideoloģija; visam, arī arhitektūrai, bija jābūt estētiskai, tāpēc daudzstāvu ēkas veido dažādus ornamentus, tikai tas ir redzams putna lidojumā).

Man nepatika filmas mūzika, bet šāda žanra filmai tā ir izcila. Pareizāk būtu teikt – ļoti atbilstoša. Vēl man bija žēl tā puikas, kurš sekoja brāļa pēdās un tās pavisam mazās meitenītes (2-3 gadi) – par to, ka jāelpo cigarešu dūmi un jāklausās slikta valoda un bļaušana. Nevienam nenovēlu nonākt tādā vidē.

P.S. Filmu visā garumā var noskatīties šeit

By elzastory Posted in LV TV