Diena, kurā bija tik daudz!…

Reizēm gadās dienas, kurās cilvēki imagesuzdod visādus interesanti dīvainus jautājumus vai kurās gadās vienkārši interesantas sarunas. Šie fragmenti gandrīz nemaz nav saistīti ar grāmatām, bet vienalga interesanti. Un varbūt mazliet dīvaini. Ne vienmēr ir vajadzīgs pilnmēness. Bez šeit piefiksētajiem, ir bijušas vēl dažādas sarunas, bet ne jau visu vajag un var pierakstīt.

_______________

Kolēģe pauzē bija ēdusi mandarīnus. Viss vēl smaržo pēc tiem. Saruna ar inkasentu:
Viņš: Jau sākās mandarīnu laiks?
Es: Jā, un pirmās piparkūkas arī jau ēstas.
Viņš: Ja? Tās arī jau iet vaļā?
Es: Nu ja, vēl tikai piparmētru tējas pietrūkst.
Viņš tādā lēnā balsī novelk: Un karstvīna…
Es: Vēl par ātru karstvīnam (domādama, ka tas jau vairāk decembrim).
Viņš: Nu, jā. Jāpagaida darbadienas beigas!
Es: 🙂

_______________

Es, protams, neko negribu teikt, bet kāpēc daudziem ir tik grūti saprast, ka ”blakus” nozīmē blakus nevis piecus veikalus uz priekšu/atpakaļ un ka ”aiz staba” nozīmē aiz vienīgā esošā staba nevis aiz viņas/viņa muguras esošā stenda!

Viņa: Kas tie par lukturīšiem, ko reklamē Tiimari?
Mazliet neizpratnes pilnā balsī atbildu, ka veikals Tiimari nepastāv jau apmēram gadu. Viņa man pretī blisina acis, kuras paspējušas kļūt kā pogas.
Viņa: Bet, kur tad var dabūt?
Es: Nezinu. Varbūt blakusveikalā? (jo tas ir Tiimari vietā un tirgo apmēram to pašu)
Viņa: Kur ir tas veikals?
Es ievelku elpu: Iziesiet un uzreiz pa kreisi.
Viņa: Aha. Un jums nav tie lukturīši?
Es grozot galvu: Nav nekādu lukturīšu.

________________

Un tad vēl viens dīvainums:

Viņa: Kur jums ir tādas parastas un foršas pildspalvas?
Es: Šeit. Ko jūs domājat ar “parastas un foršas”?
Viņa: Kuras ir vienreizējās. (Kāda ģeniāla atbilde…)
Es: Visas ir tādas. Bet jūs jau varat ņemt jebkuru un tai mainīt kodoliņu, ja tas ir dabūjams.
Kamēr es saku pēdējo frāzi, viņa turpina rakāties pa plauktu un sejā var redzēt, ka neviena nav gana laba priekš viņas. Tik klusām murmina: ”Vajag tādu ar maināmu kodoliņu…” Un turpina tā, it kā es neko nebūtu teikusi. Labi, ka beigās kaut ko arī izvēlējās. Un rezerves kodoliņus arī pie reizes paņēma. Galvenais – lai labi rakstās! 🙂

_______________

Pie manis vēršas vīrietis ar konkrētas, ne pārāk populāras grāmatas lūgumu. Sekundi padomāju un tad dodos pie plaukta un iedodu to viņam.
Viņš: Jums droši vien galvā ir visas grāmatas…
Es tikai pasmaidu un nevainīgi paraustu plecus. Tik bieži dzirdēts teikums! 😀

________________

Ejam kopā ar kolēģi ārā no Rimi un sāk pīkstēt vārti. Viņa man prasa:
– Kas tev tur pīkst?
– Grāmata.
Kamēr es somā kārtoju pēdējās lietas, pie mums pienāk apsargs.
Kolēģe: Mēs jūs gaidījām!
Viņš: Cik patīkami! Kas jums tur pīkst?
Es dodu viņam savu grāmatu un viņš pavicina to caur vārtiem (tie, protams, atkal pīkst) sakot:
– Kāda šausmīgi bieza grāmata!
– Tā arī saturiski ir šausmīga.
– Kas tad to ir sarakstījis? (viņš bija jau paguvis man to atdot)
Ieslēdzas profesionālais kretīnisms un saku, ka tas ir Kings, šī ir otrā daļa un ka vispār noteikti ir jāsāk ar pirmo. Viņš tikai smaida un māj ar galvu. Īsti vairs neatminos, bet, iespējams, no viņa sekoja vēl kādas replikas. Tad viņš saka:
– Labi, meitenes, jauku dienu!
– Jums arī jauku dienu!

Mūzika: The Ramones – Do You Wanna Dance?

One comment on “Diena, kurā bija tik daudz!…

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s