Melnbaltais Braiena koncerts. Ja sākotnēji biju nobažījusies par stāvvietas ņemšanu (neesmu jau pārākā fane, vienkārši patīk), tad pēc tam šīs bažas izkūpēja mūzikas skaņās. Bija tik labi! Un tik skaisti parādīts, ka šis ir 30 gadu jubilejas koncerts albumam Reckless – iesākās melnbalti, lai kaut kur pusē pārietu uz krāsām. Elektrizēta! Un, jā – Braiena akustiskā daļa bija tik burvīga. Mani tā fascinē tumsa, kurā mirdz simtiem gaismiņu… Un viņam ir brīnišķīga humora izjūta. 🙂
Kas gan būtu dzīve bez mūzikas? Kaut kas neiedomājams. Pat šobrīd iedvesmai skan W.A.S.P. Man patīk ik pa laikam kaut ko palasīt vai paskatīties saistībā ar mūziku. Šobrīd esmu ”iesēdusies” uz LTV7 piektdienu vakaros 21:15 raidīto raidījumu Classic albums.
Ir ieplānots, ka būs 13 sērijas, no kurām vairāk kā puse jau būs izskanējusi (raidījumu sāka rādīt 9.janvārī). Ir bijis par The Doors un viņu albumu The Doors (1967), Queens ar viņu A Night at the Opera (1975), Pink Floyd un viņu fantastiskais albums The Dark Side of the Moon (1973), Elvis Presley ar tāda paša nosaukuma albumu (1956), Metallica ar The Black Album (1991) un vēl daži mākslinieki. Ceru, ka būs arī tāda kā otrā sezona, jo sēriju ir daudz (pilnu sarakstu skatīties šeit).
Tātad, par ko īsti ir šis raidījums? Tas ir dokomentāls raidījums par popa, roka un metāla albumiem, kuri grupu ir padarījuši par pasaulē zināmiem māksliniekiem vai tie ir mainījuši mūzikas industriju (kā, piemēram, Preslija un Nirvanas albumi) un palikuši mūzikas vēsturē. Raidījumu veido Isis Productions un izplata Eagle Rock Entertainment. Tas ir pārraidīts dažādos kanālos, piemēram, BBC, VH1 un VH1 Classic. Paša raidījuma struktūra ir pavisam vienkārša – grupas dalībnieki, menedžeris, studijas darbinieki un citi ar albuma ierakstīšanu saistīti cilvēki dalās ar savām atmiņām par konkrētā albuma ierakstīšanas gaitu, iedvesmām, tehnoloģijas iespējām… Ir interesanti uzzināt, piemēram, ka Peter Gabriel ir bijis ieslēgts šķūnī, jo pārāk lēni rakstīja dziesmu tekstus, bet viņš dusmās ir izlauzis durvis… Vārdu sakot, tiek piedāvāts padziļināts ieskats pasaulslavenu mūziķu darbu tapšanas vēsturē.
Šis ir patiešām fantastisks projekts. Pirmais, stundu garais raidījums tika pārraidīts 1989. gadā, kur galvenie varoņi bija Dire Straits ar Brothers in Arms, bet pagaidām pēdējā sērija ir uzņemta 2012.gadā (visam šim garajam projektam pa vidu ir bijušas visādas likstas un nebūšanas, bet prieks, ka kaut kas tomēr vēl tiek darīts). Man šis raidījums patīk ar to, ka tiek izanalizēta katra dziesma, katra oriģinālā skaņa ar paraugdemonstrējumiem un retiem videomateriāliem. Protams, ne visas grupas mani interesē, bet vienalga noskatos (laikam neredzēju tikai par Lū Rīdu).
Ja ir interese, droši vien šis ir sameklējams youtube dzīlēs un pēdējais raidījums ir skatāms iekš ltv mājaslapas (šopiektdien (6.marts) par Bobu Mārleju).
Šis izrādās esam patiešām interesanti 🙂 Paldies, Norelle, ka ietvītoji. Pēc viņu aprēķiniem manas piedzimšanas dienas dziesma numur viens ir bijusi Def Leppard – Love Bites. Maza rokbalāde.
Mana dienas mūzika. Pink Floyd – Us and Them. Apgulties un iegrimt magnetificējošajos skaņu viļņos. Apturēt laiku un nedomāt neko. Ielaist tukšumu un piepildīties no jauna.
Burvīgs koncerts! Nudien priecājos, ka aizgāju un beidzot viņus dzirdēju dzīvajā. Sākums bija tāds lēns, liegs un škietami kluss, bet tad aizvien vairāk parādījās roka versijas un pat bundzinieks uzradās. Un tad kļuva skaļi un nosēdēt nudien vairs nebija iespējams. Vispār, man patika ne tikai viņu sniegums, bet arī tas, kā viņi komunicēja ar publiku. Luka patika dzirdēt publiku, taču Stjepan smīdināt ar dažādām frāzēm. 😀
Noteikti došos uz nākamo koncertu, ja viņi vēl atbrauks, kā arī – viņi sāka koncertu ar manu mīļāko dziesmu 🙂
Vakar, 10.augustā, Skyforger uzstājās Seno tradīciju festivālā Tērvetē ar folk koncertu. Spītējot lietum un nedaudz vēsajam vakaram/naktij, es viņu uzstāšanos izbaudīju pilnībā. Biju salijusi, vēlāk bija auksts, bet to atsvēra viņu lieliskais, nē – fantastiskais koncerts brīvā dabā. Šādus es viņus dzīvajā līdz šim nebiju dzirdējusi, tāpēc arī spītēju laikapstākļiem. Ko es runāju? Es būtu braukusi arī ja tas nebūtu bijis folk koncerts. 😀 Lielākā daļa dziesmu, ko viņi izpildīja, bija no viņu albuma ”Zobena dziesma”. Mazliet žēl, ka neizskanēja Migla, migla, rasa, rasa, jo to folk variantā neesmu dzirdējusi, bet koncertam beidzoties, mēs paši to dziedājām, bet grupa smaidīja. Vispār – nu tāāāds pozitīvo enerģiju lādiņš, ka tikai turies!
Šis gan nav no vakardienas, bet vienalga: klikšķināt šeit.
P. S. Bija arī Iļģi un labi spēlēja. Forši bija vērot, kā daudzi estrādes priekšā, lietum līstot, dejo dažādas dejas 🙂
Kad es pavasarī uzzināju par šādu pasākumu, nodomāju, cik laimīgi ir tie cilvēki, kuri dzīvo Leipcigā, Vācijā un tuvumā tai. Tikai divos koncertšovos – 5. un 6.jūlijā – izskanēja Wagner Reloaded: Apocalyptica meets Wagner. Laikam pasākums ir bijis pat ļoti pieprasīts, jo papildšovs ir izsludināts 27.septembrī (arī Leipcigas arēnā). Jāpiebilst, ka tas viss notiek par godu Vāgneram, kuram šogad apritēja 200 gadu jubileja(22.maijā).
Idejas autors ir Gregor Seyffert (viens no labākajiem pasaules dejotājiem, saņēmis neskaitāmus deju apbalvojumus). Kopumā man šovs patika, tikai kaut kā šķita, ka klātienē tas viss noteikti ir daudz, daudz iespaidīgāk. Jāatzīstas, ka bija vietas, kurās es stāsta ideju nesapratu. Tas tā varētu būt, jo izrāde nebija balstīta uz viņa skaņdarbiem kā tādiem, bet gan uz viņa dzīves gājumu un nozīmīgākajiem darbiem (norāde, ka jāiepazīstas ar viņa personību?). Tas viss tika panākts ar dejas, mākslinieciskuma, teātra, audiovizuālā medija un dzīvās mūzikas palīdzību.
Kāda tam visam saistība ar Apocalypticu? 
Seyffert gribējis radīt jaunas muzikālās virsotnes, izmantojot mūsdienu rokmūziku un Vāgnera klasiskos darbus, tādējādi šajā kocertšovā/izrādē par komponistiem kļuva Apocalyptica. Man ļoti patika, ka viņus nenolika maliņā, lai spēlē. Bija tā ļoti gaumīgi izdomāts, kā viņus vairākas (!) reizes aktīvi iesaistīt šovā. Arī orķestra novietojums, kurš arī piedalījās muzikālajā izpildījumā, bija ļoti labi pārdomāts – it kā malā, bet tajā pašā laikā visu laiku labi redzami.
Tātad, kā jau minēju, kopumā man patika tas, ko es redzēju. Bija gan spriedze un dinamika, gan arī patīkamas liriskās atkāpes. Audiovizuālais noformējums šo šovu tikai papildināja. Noskatoties šo koncertšovu, apjautu, ka iespējams no šī pasākuma Apocalyptica ir iedvesmojusies savai jaunajai tūrei (Apo+Avanti simfoniskais orķestris [FIN]). Ak, jā. 
Nevaru nepieminēt, ka man ļoti patika Vāgners, pareizāk sakot, abi Vāgneri kā viņa personības divas puses. Vēl no mirkļiem man patika tas, kā tika attēlota mīlestība un bērnu dzimšana – ļoti oriģināli, līdz šim nebiju to tādā izpildījumā redzējusi.
Par laimi, ir padomāts arī par tiem, kuri uz turieni nevarēja tikt, DVD kvalitātē visu koncertšovu var noskatīties => šeit un šeit (bet nav tik laba kvalitāte).
Laikam jāievieš jauns rīta rituāls – trešdienās 8:00 pa jauno radio Boom Fm raida raidījumu Suņu būda, kuru vada Artuss Kaimiņš. Viņš gan vienmēr uzsver, ka tas nav humora raidījums, bet vienalga smieklīgi. Beidzot vismaz ir kāds, kurš jaunos ”talantus” noliek pie vietas. Ar Bergmani gan viņš tā jauki papļāpāja 🙂
Mūzika: Goo Goo Dolls – Iris
Pēc vakardienas nekādas dienas, šodiena (lai arī nesen kā sākusies) ir vienkārši burvīga!
1) beidzot izdevās atgūt pie dzīvības savu printeri un izprintēt darbu = kaudze ietaupītas naudas
2) APOCALYPTICA UZSTĀSIES RĪGĀ! Par šo ziņu es esmu tik nenormāli priecīga! Koncerts notiks 22.martā (2014), Arēnā Rīga. Jāsāk krāt nauda, jo es taču nevaru laist garām savu favorītgrupu 🙂
Tā kā šis pasākums notika jau 2.maijā un rezultāti jau sen kā zināmi, tad es tikai mazliet atkārtošos 😀 Biju gribējusi šo pasākumu skatīties tiešraidē, bet nevarēju, iespējams, kaut kas ar lokālo atrašanās vietu. Liels bija prieks, ka šo pasākumu varēja pa fragmentiem noskatīties mājaslapā un gūt vismaz kaut kādu ieskatu.
Par dažām nominācijām arī es balsoju un jūtos ietekmējusi tikai vienu balsojumu – uzticamākie fani (tur man bija grūti izšķirties, tāpēc balsoju uz maiņām par Him un Rammstein) 😀 Šeit būs daļējs balvu ieguvušo saraksts (par tiem varēja balsot):
Ir tikai daži, par kuriem esmu neizpratnē, jo visus neklausos un visām aktivitātēm līdzi nesekoju, bet: nominācijā Gada atgriešanās – nopietni? Viņi taču vispār nav uztverami nopietni (var jau būt, ka esmu ietekmējusies no filmas, bet tomēr). Tad jau labāk Aerosmith. Nominācijā gada dziesma, uzvarētāju gabals man šķita visklausāmākais, taču man ļoti nepatīk viņi paši un viņu uzvešanās pasākumā – kaut kādai cieņai tomēr ir jābūt.
Un jā – jau iepriekš biju piefiksējusi Cris Jericho, bet pirms nezināju viņa vārdu. Domās sūtu pasākuma organizatoriem nekad vairs neļaut viņam vadīt šo pasākumu. Viņš to dara vienkārši šausmīgi!
thestoryofelza 