Havanas kaķu karalis

300x0_havanaskakukaralis_978-9934-0-7634-3Ar Tomu Kreicbergu (1985) iepazinos pirms trim gadiem caur viņa darbu Lopu ekspresis. Nu, personīgi es neesmu viņu satikusi, jo netiku nedz uz iepriekš minēto grāmatas prezentāciju, nedz uz šo – Havanas kaķu karalis (2016). Man žēl, ka atkal tā iznāca, jo pieteikums bija spēcīgs: stāsti par Kubu, dejām un revolūciju. Šis ir darbs, kuru autors ir izdzīvojis pats, bet tā nekādā gadījumā nav ar autobiogrāfisku ievirzi! Teiksim tā, iedvesmots no pieredzes 🙂

Tātad, Riks dzimšanas dienā tiek pamests un viņš saprot, ka kaut kas jāmaina. Šādi no viņa prom aizies visas meičas. Spontāna ideja un viņš mācās dejot salsu, aicina Anu uz Kubu un slepenībā lolo lielas cerības. Kuba tomēr neizrādījās tik romantiska kā bija iecerēts…

Šo es biju piefiksējusi jau iepriekšējā viņa darbā, bet man patīk viņa valodas vieglums. Tās tēmas nav vieglas (komunisms Kubā, izsūtīšanas), bet viņš tās kaut kā pastāsta… gaisīgi. Varbūt, ja šajā darbā galvenās vietas neaizņemtu pusaudži, es būtu gribējusi lasīt par Kubu un tajā notiekošo vēl vairāk pietuvinātu realitātei. Tā teikt, pa skarbo. Tas ieskats, kuru viņš sniedz šajā darbā, jau paver pietiekoši daudz, lai man būtu prieks, ka pie mums tā vairs nav un reizē arī vieš nesapratni, kā mūsdienās ir iespējami vēl tādi režīmi.

Ja mēs runājam par iespaida radīšanu, tad Kuba savu tūrismu attīstījusi caur deju. Man vismaz tāds iespaids radās no šī darba. Uz Kubu tu nebrauc pētīt režīmu, tur brauc izklaidēties – daba, dejas… Apbrīnojami, cik spītīgs var būt cilvēks un spītības dēļ apgūt salsu! Es pati ar dejošanu baigi neaizraujos, bet mani fascinē ļaudis, kuri var par deju runāt tā it kā tā būtu dzīve. Arī Rikam tā gandrīz kļuva par dzīvi. Vai arī kļuva? Jāatzīst, ka mani nedaudz tracināja tā siekalošanās ap Anu, bet tā jau notiek arī dzīvē. Un ja jau spēris soli ārpus sava komforta zonas un sācis dejot, tad kāpēc viņam nepamēģināt iegūt draudzeni?

Kopumā man šis darbs atstāj tādu viegluma sajūtu. Gandrīz kā pusaudžu romāns, bet viens solis šurp vai turp un darbs iegūtu skarbākas aprises režīma procesos. Un tad tas galīgi vairs nebūtu pusaudžu romāns. Kopumā man patika un tas bija nebijis piedzīvojums 🙂

*Grāmata lasīta sadarbībā ar apgādu Zvaigzne ABC

By elzastory Posted in nieki

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s