Norma

Sofi Oksaselta uutuuskirja Norma ... New book by Sofi OksanenAr Sofi Oksanenu (Sofi Oksanen, 1977) es jau biju pazīstama iepriekš, tāpēc katru viņas darbu gaidu ar nepacietību. Gluži tāpat kā Šepeti. Viņas spēja rakstīt vēsturiskās tēmās ir brīnišķīga. Un šoreiz viņa pārsteidza – nekādas vēstures, nekādi ģimenes paaudžu stāsti. Viņas jaunajā darbā Norma (2015) ir nedaudz visa kā – nedaudz mistikas, nedaudz trillera un daudz mūsdienu realitātes uz ģimenes drāmas fona. Daudzi rakstnieki ”raksta” tikai vienā nišā, bet Oksanena parāda, ka spēj izlauzties no vēstures tīkliem!

Anita un Norma. Māte un meita. Pēc mātes negaidītās un aizdomīgās nāves Norma paliek viena pati. Tagad ar savu noslēpumu – pārdabiski ātri augošiem matiem – viņai ir jātiek galā vienai pašai un vēl jāatšķetina, kāpēc māte ir rīkojusies tik neloģiski. Lai atšķetinātu šo noslēpumu, Norma iekārtojas mātes bijušajā darbā frizieru salonā Matu maģija un pamazām ielaužas skaistumkopšanas industrijas aizkulisēs. Kā lai bez patiesības noskaidrošanas saglabā arī savu brīvību, ja krāpšanas tīkls savelkas aizvien ciešāks?

Norma… lasot darbu ir grūti saprast viņas aptuveno vecumu. Lai kāds tas arī būtu, pati viņa savā mūžā neko nebija risinājusi. Tas to matu dēļ, jo šāda dīvainība ir jāslēpj. Tāpēc papildus interesantumu piešķira pagātnes šķetināšana, jo savā dzimtā viņa nav gluži vienīgā tāda. Esot tik savādai dzīve ir grūta, ir jārēķinās ar daudz dažādiem faktoriem un jācenšas nesaķert šizofrēniju. Dažbrīd man šķita, ka māte ar viņu ir pārlieku auklējusies, bet reizēm – ka citādi nevarēja. Lai nu kā, tā Norma, kas ir darba sākumā, nav vairs tā Norma, kas ir darba beigās.

Mākslīgo skaistumu es nekad neesmu sapratusi. Es neko nesaku, ja matu/skropstu pieaudzēšanu izmanto sievietes, kurām tas tiešām ir nepieciešams, bet to darīt tikai tāpēc, ka tā var izdarīt… Nu nez. Es negribētu pilnu galvu ar kapsulām un ko tik vēl ne 😀 Man šķiet – tieši tāpēc klans varēja darīt to, ko viņi darīja. Pat nebiju iedomājusies, ka matu industrija var būt tāda, ka var būt vietas, kurās nebūtu vēlams staigāt kailu galvu. Pat iedomāties negribu, kā es eju pa ielu ar vaļā vai bizē sapītiem matiem un kāds to vienkārši garāmejot nogriež.

Vispār Oksanena ir izmantojusi ļoti interesantu žanru sajaukumu un tas liek šķetināt lietas ar pieaugošu intensitāti. Maģiskais reālisms, klans – mafija, skaistumkopšana – matu, nagu un visa kā cita pieaudzēšana (mākslīgais skaistums) + ”bērnu fabrika”. Tas viss kopā ir tik skaisti un gaumīgi savienots! Un pats jaukākais ir tas, ka es līdz ar Normu centos atšķetināt Anitas pēdējās dienas un ļoti, ļoti centos nesaputroties katra rīcības motivācijās un melos.

Lai arī darbs ir pieklājīgā biezumā un mazākiem burtiem nekā ierasts, tas izlasījās nepieklājīgi ātri. Kaut kas no pierastās Oksanenas tomēr bija palicis – sievietes un viņu ciešā, radnieciskā saikne. Viss pārējais gan bija neierasts, bet piestāvošs šai rakstniecei. Valoda pat dažbrīd likās krietni saistošāka nekā vēsturiskajos romānos, bet tas varētu būt trillera, kriminālromānu cienīgo notikumu dēļ. Beigas? Nedaudz negaidītas! Patika 🙂

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s