Perfektā teikuma nāve

x-0466ba76-8fd6-49ba-925d-45815ad03285

Pirms es atvēru igauņu autora Reina Rauda (Rein Raud, 1961) darbu Perfektā teikuma nāve (2015), es centos atcerēties kādu citu lasītu igauņu autoru. Diezgan nesekmīgi, lai gan manī ir pārliecība, ka kaut kas no kaimiņzemes ir lasīts… Tāpat maz ir sanācis interesēties par kaimiņu vēsturi, tāpēc šis ir labs veids, kā gūt kādu priekšstatu.

Uzticēšanās bija vienīgā derīgā valūta. Tāpēc mēs ar to samaksājām par savu brīvību, un sīknaudu saņemam atpakaļ joprojām. /26. lpp./

Igaunija. Astoņdesmitie gadi. Tāpat, kā pie mums, arī viņiem šis ir atmodas laiks. Laiks, kad ar gribasspēku, mērķtiecību un dumpošanos cer panākt savu un valsts brīvību. Bet tā ir tikai viena puse. Aiz tā slēpjas nesmukumi, par kuriem ikdienā nemēdz aizdomāties. Bariņš jauniešu pret pēdējiem KGB spiegiem.

Tik tiešām – tas ir savādi, bet es tiešām nekad nebiju iedomājusies par atmodas laiku kaimiņzemē, kā perestroika ir ietekmējusi igauņus. Šis laiks man šķiet tik… savāds. It kā piešķirta nedaudz lielāka runas un rīcības brīvība, bet tai pat laikā tu vienalga tiec kontrolēts un nemanāmi novērots. Un tad ir tā, kā saka viens no darba varoņiem: ”Kā gan var uzskatīt, ka neefektīvu, pilnībā koruptīvu un patiesībā jau no sākuma uz iracionāliem, necilvēcīgiem pamatiem būvētu sistēmu var reformēt no iekšpuses, pa gabaliņam vien ienesot ļaužu dzīvē dažādas brīvības un atbildību par to izmantošanu, ja visām svarīgākajām lietām tajā pašā laikā būtu jāpaliek nemainītām? Tā taču nevar? Nevar būt mazliet brīvs./71.lpp./ Šeit, šajā darbā darbojas mazs bariņš jauniešu, kuri savā sirdī redz neatkarīgu Igauniju, tiek rīkoti piketi un Bonda stilā nodoti ziņojumi. Kamēr vecā paaudze tikai cenšas pielāgoties un pierast pie brīvā gaisa, tikmēr jaunie jau mācās dzīvot rietumnieciski.

..ne jau gaiši un tumši mati, zilas un brūnas acis, tautība, pilsonība, pat ne ticība vai politiskie uzskati ir tās lietas, kas tevi padara par cilvēku, bet gluži otrādi – tad, ja tu pats esi cilvēks, vai taviem matiem un acīm, tautībai un ticībai vispār ir kāda nozīme? /166.lpp./

NKVD un KGB man pirmkārt asociējas ar kara laiku. Šis ir spiegu darbs par astoņdesmito gadu Igauniju, tāpēc bija interesanti lasīt un vienlaicīgi vērot tīkla lēno agoniju. Mani pārsteidza tas, ka laikā, kad lielais monstrs vārdā PSRS, lēnām mirstot (to gan nezināja ne viena, ne otra puse), vēl turpināja vervēšanas darbus. Cik jauniešiem bija jābūt apķērīgiem un tālredzīgiem, lai neiekristu rūpīgi izliktajā tīklā. Tāpat jāpiebilst, ka šis ir ļoti politisks darbs, kurā varam vilkt paralēles ar savu valsti, jo – tā laika cilvēks, spiegs, kagabešņiks nekur nepazuda. Viņš jaunajā sistēmā arī eksistē un ne jau kā vidusslānis! Romāns, kuram būtu jāraisa diskusijas, jo tas kaut kādā mērā ir provakatorisks.

Šis būtu parasts vēsturiskais romāns, ja vien autors nebūtu izmantojis savdabīgu pieeju. Dažbrīd atklāti, dažbrīd starp rindām autors iespraucas stāstījumā un izstāsta savas domas vai atmiņas. Līdz ar to man kā lasītājai bija ”jāfiltrē” lasāmais. Jāatzīst, ka tas bija atsvaidzinoši.

..tavu valsti ir nodevuši tie, kas grib turēt tavu tautu tumsā. /130.lpp./

Advertisements

One comment on “Perfektā teikuma nāve

  1. Atpakaļ ziņojums: Sarkanā Džoana | thestoryofelza

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s