Lasāmgabali V

hantimansijskaUzreiz jāsaka, ka es neesmu lasījusi ne ”Stroiku ar skatu uz Londonu”, ne ”Amsterdamas princips”. Šo Viļa Lācīša un Š.K.Vāverta darbu Garais ceļš uz Hantimansijsku: sviestroka mikroromāns (2012), es uzgāju pavisam nejauši. Ko lai saka. Šis ir tas darbs, kurš vai nu patiks vai nu nepatiks. Vidusceļa nav. Stāstīt sižetu/anotāciju īsti nav vērts, jo tas nozīmētu izstāstīt teju visu (grāmatiņa ir maza formāta un ne pārāk bieza). Galvenais varonis Konans Banāns (par šo ir arī skaidrojums) ir apmaldījies sevī. Varētu teikt, ka grāmata ir par sevis atrašanu. Savā ziņā arī par vienu bohēmisku pēcpusdienu – spēlēta mūzika, iedzerts kas grādīgāks un iegrimšana sevī (to sauca par šamanismu). Tas ir, ja cenšas rakties dziļāk saturā. Tik pat labi, šo darbu var nosaukt par murgojumu, kuram nav jēdzīga sižeta. Lai nedaudz ilustrētu darbā pieminētās jaunatnes bohēmīgo pēcpusdienu un viņu mēģinājumus mūzikā, grāmatai ir pievienots disks. Pavisam īsi – tas nav priekš manis.

Beidzot, beidzot, beidzot! Man vajadzēja tikai 5 gadus, lai es uldis-rudaks-rokupacija-vaksbeidzot tiktu pie sava Rokupācijas (2008) eksemplāra! 😀 Grāmatas autors ir Latvijā ļoti pazīstamais mūzikas apskatnieks Uldis Rudaks. Uz šo darbu var skatīties gan kā uz Rudaka biogrāfiju, gan arī kā Latvijas rokmūzikas vēsturi. Atsaucot atmiņā Rudaka viesošanos ”Dzīvajās vakariņās” un viņa stāstus, tad man prieks, ka Rudaks rakstīja šādu grāmatu, nevis viņam piedāvāto mūzikas enciklopēdiju. Lai gan arī tāda nekaitētu… Kā laika atskaites punkts ir izvēlēts 80-tie gadi, precīzāk, beigas līdz pat 2008.gadam. Jāatzīst, ka vairumu grupu es nemaz nezināju, bet tās kuras zināju, neesmu īpaši klausījusies. Tāpat man, diemžēl, neko neizteica vairums no pieminētajiem mūziķiem, taču par dažiem man radās interese. Tāpat kā par Rudaka personību, tā arī par šo darbu ir kardināli pretēji viedokļi. Izvēlos vidusceļu un teikšu – man patika, bet būtu gribējies lasīt vēl lielāku biogrāfisko aspektu. Darbā ir ietvertas daudzas atmiņas un arī tai laikā tapušās intervijas (vietā, kurā bija Ūdrīša intervija, smaidīju, jo kā pats atzina jau iepriekš minētajā raidījumā, tā ir izdomāta). Šis darbs liekas kā atvērta grāmata, jo rada sajūtu, ka nekas netiek slēpts – atklāti par daļēju daltonismu, zālītes lietošanu un bohēmisku dzīvesveidu. Iesaku!

One comment on “Lasāmgabali V

  1. Tā Rokupācija gan ir dārga un laikam ļoti bieza. Un grāmatas vāks ir ļoti īpatnējs! Tīk koša rozā krāsa.
    Kaut ari izklausās interesanti, es laikam nelasītu. Latviešu mūzika nekad tā īpaši neinteresēja un to gandrīz nepazīstu. Neizrautu, jo lasītu par nezināmiem cilvēkiem.
    Bet vispār, darbs ir iespaidīgs.

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s