Reizēm gadās tā, ka viss iekārtojas brīnumjauki un vēlmes piepildās. Gandrīz tieši tāpat kā ar Cēsīm no vienas ieraudzītas fotogrāfijas, tāpat arī ar Raunu – redzēju divus sižetiņus dažādos raidījumos, lai secinātu, ka gribu to skaistumu redzēt pašas acīm. Iedvesmoja. Un ja jau atrodos tai pusē, kāpēc neapskatīt vēl kaut ko? 🙂 Daba vilināja kā vēl nekad.
Ezerpils celta un apdzīvota 9.-10.gs. Desmit arheoloģisko sezonu laikā ir iegūts ļoti nozīmīgs kultūrvēsturiskais mantojums un zināšanas par seno latgaļu dzīvesveidu. Šodien redzamās mājiņas ir rekonstruētas ar ļoti augstu ticamības pakāpi – izpētīts gan pamats, gan arī pašu māju celtniecība.
Ar savu pēkšņo parādīšanos sabaidīja mani, bet no vēl viena kadra atteicās un ātri vien paslēpās.
Vienīgais staburags, kas mums palicis. Saudzējiet šo 17m garo un 3,5m augsto šūnakmens veidojumu un nekāpiet virsū! Bet teika stāsta, ka milzis atradis savu laimīti burvīgas sievietes veidolā, bet nezināja vai īstā. Iztaujājis citus, nolēma, ka pareizā vien būs, atgriezās Raunā, bet laimīte jau pārvērtusies akmenī. Notupies blakus un sācis raudāt. Tā viņš raud līdz šodienai…
Atgriešanās pie šiem skaistuļiem Cēsīs. Tik nevarējām saprast, kur bērniņi palikuši.
Pabiju arī pie Līgatnes hobitiem.
Mūzika: Elvis Presley – Jailhouse Rock