intīmi.. par grāmatām

Nevarētu teikt, ka Andreja Panteļējeva grāmata intīmi.. par grāmatām mani būtu atradusi nejauši vai es to būtu ļoti nepacietīgi gaidījusi. Šis ir darbs, kurš pie manis nāca līdz atnāca. Varbūt mazliet skumji, ka šo saista ar FB grupu Izcilas grāmatas, jo jāsaka, kā ir – autora atsauksmes grupā nav sanācis lasīt (neesmu tur pārāk sen), bet ka tāda top, manīju, kad taujāja pēc piemērotāka vāka noformējuma. Un tad es domāju: “Kas tik īpašs top?” Pēc laiciņa jau ieraudzīju grāmatnīcā, pašķirstīju. Tā kā redzēju sev pazīstamas grāmatas, radās interese izlasīt un salīdzināt viedokļus 🙂

Domāju, ka vairums jau zina par šo grāmatu, bet ja tomēr kāds ir palaidis garām, tad – grāmatas vākos ir apkopotas 70 grāmatu atsauksmes, domas, viedoklis, uzskati un vilktas paralēles ar dzīvi. Un jāsaka, ka autors lasa ļoti, ļoti daudzveidīgu literatūru. Biju patiešām pārsteigta redzot līdzās mūsdienu jaunākajai literatūrai tik daudz klasiķu darbu. Un prieks par to, jo lasītāju, kas lasa no visa pa druskai nav nemaz tik daudz kā varētu šķist. Lai gan es pati jau pa vienai sāku vilkt pa kādam klasiķim lasīšanai no sava grāmatu plaukta, autora darbs kalpo kā mudinājums to darīt vēl aktīvāk. Ja runājam par apkopoto grāmatu apskatiem (sauksim to tā), dažos ir gribējies plašāku izvērsumu, dažos ne tik lielu priekšā teikšanu un vēl dažos – ne tikai dzīves paralēles, bet arī dažus plašākus teikumus par grāmatām. Atzīšos, ka vienu brīdi pieķēru sevi pie domas, kā izskatītos mani grāmatu apskati, ja tie tiktu iesieti. Vienu brīdi visus saglabāju atsevišķā mapē pa gadiem, bet nu jau laiciņu to neesmu darījusi. Un tie, izrauti no bloga vides, izskatās citādāk. Grūti izskaidrot.

Autoram ir izdevies radīt grāmatu, kurai nepiemīt lasīšanas steigas vai spējas ieraut dzelmē tādā nozīmē, ka nevarētu nolikt malā. Šī bija manu brokastlaiku grāmata. Cik pa to laiku paspēj, tik ir. Dažas atsauksmes lika padomāt plašāk, dažas ieinteresēja konkrēto darbu atrast un pašai izlasīt un vēl citās varēju salīdzināt savas domas ar autoru. Un tas ir interesants process. Man šķiet, ka ir nepieciešams vairāk grāmatu par gramatām. Grāmatmīļi noteikti lasīs 🙂 Neuzskatu, ka esmu liela lasītāja (vismaz pēdējos gados), tomēr priecēja, ka no 70 iekļautajām esmu lasījusi 16 (kas patiesībā ir ļoti maz), 12 darbos es esmu ieinteresēta. Un vēl pārējās varbūt ar laiku pašas pie manis nonāks vai arī nenonāks, jo visu cilvēks nevar gribēt izlasīt. Katram tomēr atšķiras iemesli, kādēļ lasīšanai tiek izvēlēta tā vai cita grāmata.

Kopumā šis bija interesanti, jo cik tad bieži ir iespējams lasīt viedokļus par grāmatām, ja neskaita sociālos tīklus? Ja soctīklos par manu, tavu vai cita apskatu var būt viedokļu vētra, tad šādi – iespiesti – lasot ar domām paliec viens. Un reizēm tas ir nepieciešams.

*Grāmata lasīta sadarbībā ar apgādu Zvaigzne ABC

3 comments on “intīmi.. par grāmatām

  1. Atbalsojums: Latvijas blogāres apskats #183 (28.01.-03.02.). | BALTAIS RUNCIS

  2. Neesmu, FB, tāpēc šīs piezīmes iepriekš nebija lasītas, bet te es tomēr piekritīšu Baltajam Runcim, ko viņš rakstīja par S. Brices Baigajām piezīmēm:
    “Es nevaru uztvert par grāmatu to, kas ir feisbuka ieraksts vai bloga rakstiens. […] Tīmeklī es šādiem rakstieniem varbūt arī atļautos ielikt īkšķīti vai sirsniņu, bet grāmata ir citā svara kategorijā un neredzu iemeslu, lai šīs robežas nonivelētu.”
    Uzskatu, ka šādas piezīmes prasās pēc dialoga, kā tas var notikt blogā- ieraksts – komentārs – atbilde uz komentāru – atbilde uz atbildi… Jā, OK grāmatas beigās ir lappuses lasītāja piezīmēm, bet kāda tām būtu jēga? Saglabāt lasītāja personīgo viedokli personīgi lasītājam? Ja nu vienīgi- tā kā grāmatu paņēmu bibliotēkā- varētu noriskēt kaut ko ieķēpāt cerībā, ka vēl kāds cits lasītājs arī. Bet drīzāk gan saņemtu nopēlumu no bibliotekāres, tā ka labāk nemaz nemēģināšu.
    Nu, vienīgais, dažas piezīmes varētu kalpot kā ieteikums konkrēto grāmatu sameklēt.

    • Brices Piezīmes man patika, jo es tās uztvēru par viņas ikdienas piezīmēm (neesmu nekur soctīklos lasījusi iepriekš, tāpēc nesasaistīju kopā), savukārt Panteļejeva grāmatu piezīmes raisīja duālas sajūtas – no vienas puses forši izlasīt viedokli, dažas sagribējās izlasīt utt., bet dažām man nepatika apraksts, jo radīja sajūtu, ka copy-paste no FB grupas. Kā es pati rakstu, būtu interesanti, ja iesietu manas pašas atsauksmes, kas automātiski nozīmē, ka publicētie ieraksti būtu jāpārstrādā grāmatai atbilstošā formātā. Lasot Panteļējevu radās sajūta, ka iespiests tas pats teksts, kas publicēts. Un tad ir kā raksti – pietrūkst dialoga.

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s