Savu pirmo Sofijas Kinselas (Madeleine Sophie Wickham, 1969) romānu ieguvu pateicoties Norellei. Nepateikšu gan vai tā bija Antimājsaimniece vai Tikai nevienam nesaki, bet tas arī nav būtiski. Svarīgākais ir tas, ka Kinsela ir vienīgā sieviešromānu autore, kuru lasu ar aizrautību un man nemetas slikti no izlasītā. Un tieši šī iemesla dēļ es vēlējos arī izlasīt Mana ne tik perfektā dzīve (2017).
Keitija Brenere nāk no Samersetas, bet viņa tik ļoti grib būt londoniete. Viņa saprot, ka nebūs debesmanna un viss uz labu notiks pamazām, tāpēc apmierinās ar to dikti mazo mazumiņu. To, kā viņa gribētu dzīvot, neaizliedz sapņot Instagramm. Kādu dienu gan šis burbulis plīst un viņa ir spiesta atgriezties dzimtajās mājās…
Kā jau sieviešromāniem piedienas, šis ir kaut kas ļoti viegls, prātu atslēdzošs un izklaidējošs. Viņas romāni nav tipiskā sieviešliteratūra. Protams, mīlas tēmas nekur nav pazudušas, tomēr tās ir vai nu smieklīgas vai patīkami neuzkrītošas (šajā darbā otrais variants). Man patīk Kinselas vieglums – Keitijas vēlme strādāt ar zīmolu dizainiem ir ļoti spēcīga, tomēr autore tajā visā pamanās iepīt gana daudz humora un sajūtu, ka Keitijas vietā varētu būt jebkura cita meitene, kura sapņo pacelties augstākā līmenī.
Caur visu darbu izvijas divas lietas, kas Keitijai šķiet svarīgas – cenšanās nebūt meitenei no laukiem un spriešana par cilvēkiem pēc to ārējā izskata. Kaut kas tajā visā ir nogājis greizi. Es nesaprotu, kāpēc vairums lauž un maina sevi, lai tikai pēc iespējas vairāk līdzinātos lielpilsētu čiksām. Iedzīvoties pilsētvidē var arī saglabājot savu esību 🙂 Kā Keitijai ar to visu veicās, būs jālasa pašiem, bet man beigās bija īstens prieks par viņu! Runājot par otro jautājumu, āriene var būt tik maldinoša. Nespēju saprast, kā Keitija uz to varēja uzķerties 😀 Protams, tas var radīt iespaidu, ka arī viss pārējais ir perfekts. Perfektums lielos vilcienos nepastāv, bet to mūsdienās ir viegli viltot… Un vēl tie sociālie tīkli (šajā gadījumā uzsvars uz Instagram).
Man šis darbs patika. Kinsela lieliski palīdz atslēgt prātu no ikdienas rūpēm. Un starp manu ierasto lasāmvielu, šis šķita atsvaidzinoši.
*Grāmata lasīta sadarbībā ar apgādu Zvaigzne ABC
thestoryofelza 