Mēness hronikas, 3: Kresa

300x0_kresamenesshronikas3gr_978-9934-0-7579-7Es biju ļoti, ļoti pārsteigta uzzinot, ka Merisas Meijeres Mēness hroniku turpinājums Kresa ir tik ļoti raiti iznācis, jo otrā daļa iznāca šajā pavasarī. Pēc šīs daļas izlasīšanas ceru, ka temps turēsies un drīz būs iznācis arī noslēgums, jo jā – es atkal stāstā pavilkos.

Nu jau labi iepazītais pulciņš – Sindera, Torns, Skārleta un Vilks – turpina cīnīties par savu vietu zem saules. Nav teikts, ka viņiem obligāti jāglābj Zeme no karalienes Levanas, bet tā ir viņu misija. Lai iecerētais izdotos, viņi izlemj glābt Kresu – meiteni, kas jau daudzus gadus ir iesprostota satelītā un piespiedu kārtā ir Levanas hakere. Vai viņiem izdosies?

Tad beidzot, beidzot, beidzot es varēju ar vienu aci ielūkoties Mēness karalistē! Paldies tev, Kresa! Lai arī tu ļoti bieži biji kaitinoša sava rakstura dēļ utt., bet paldies. Teorētiski jau varētu saprast, kāpēc viņa bija tāda, tomēr tas nemaina faktu, ka viņa bija nogurdinošs tēls. Ja pārējie tēli nebūtu bijuši tik ļoti klātesoši, iespējams, es nemaz tā nebūtu pavilkusies uz šo visu. Tomēr viņi visi tur ir, visu laiku tiek domāti iespējamie risinājumi un visu laiku kaut kas notiek.

Tātad, šajā daļā Meijere ir apspēlējusi brāļu Grimmu pasaku par Salātlapiņu. Vienīgais, kas man nāk prātā ir multene, tāpēc šķiet, ka es nemaz šo pasaku tā pa īstam nezinu. Tas nekādā veidā netraucē lasīt šo daļu, tomēr būtu bijis interesanti salīdzināt detaļas (līdzīgi, kā es to darīju abās iepriekšējās daļās).  Nu tik interesanti, ka es to pasaku tomēr atradu (gan atstāsta variantā, bet tomēr). Tik tiešām apbrīnoju spēju stāstīt savu stāstu pēc pasakas motīviem 🙂 Tas patiešām ir burvīgi – baudīt stāstu un zināt, ka tā vai tā detaļa pasakā bija līdzīga vai tāda pati.

Ja pamazām sāk likt kopā visas grāmatas daļas, tad šī vislabāk un skaidrāk saliek visu stāstu. Prieks, ka arī imperators Kajs šeit tiek krietni vien vairāk iepīts. Un arī ceturtās grāmatas varone pie beigām parādījās… Es ļoti ceru, ka viss šis stāsts nebeigsies pārāk laimīgi, jo… es nezinu, tam trūktu ticamības. YA fantāzijās taču kādreiz kāds arī mirst, vai ne? Līdz šim esmu novērojusi tikai tendenci par nesalkanām (!) mīlas līnijām, bet tā jau tais pasakās notiek.

Lai arī šī grāmata ir veltīta Kresai un par viņu tiešam bija lasāms daudzās nodaļās, tomēr es visskaidrāk izjūtu Sinderu. Nezinu vai tas nāk no pirmās grāmatas, vai tas, ka viņa ir ar visspilgtāko stāstu. Caur visām daļām Sinderu esmu iepazinusi vislabāk un ir tik skaisti vērot šī tēla attīstību – viņas apņēmību, viņas cenšanos pieņemt savu kiborga ķermeni, viņas cīņu par pareizajiem lēmumiem. Lai nu kā – viņa apzinās, ka pati par sevi ir nekas un ka viņai nepieciešami sabiedrotie. Un ja viņa ir spējīga savākt draugus, varbūt viņa spēs arī veikt revolūciju.

*Grāmata lasīta sadarbībā ar apgādu Zvaigzne ABC

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s