Nu jau kāds laiciņš pagājis un iespaidi būs nosēdušies. Pirmo daļu es izlasīju 2017.gadā. Jau pāris ierakstus atpakaļ par Tifāniju Smelgu teicu to, ko varu teikt arī par šo – prieks, ka šis piedzīvojums ir beidzies un vienlaicīgi arī skumji šķirties no varoņiem, Mēness un Zemes.
Vintera ir daudz iemīļotāka mēnesiešu vidū, bet viņa nekādā veidā nebūs karaliene. Lai arī viņa uz to nemaz nepretendē, viņas pamāte, nu jau krietni labi iepazītā karaliene Levana viņā redz tikai un vienīgi konkurenti un draudu. Kad Mēness karalistē ierodas jau labi iepazītā kompānija, briest revolūcija!
Kā jau noprotat, arī šī ir pārveidota pasaka un šoreiz par Sniegbaltīti. Galvenajos vilcienos viss ir tik precīzi! Un šī nav tikai pasakas variācija, tajā ir iepīti arī iepriekšējie stāstu pavedieni. Kā jau no atsauksmes uz atsauksmi atkārtojos, tad – apbrīnoju šo spēju pasakā pastāstīt savu stāstu un vienlaicīgi nepazaudēt pasakas motīvus. Un kad es ieraudzīju, cik bieza ir šī grāmata, sapratu, ka stāsts būs pamatīgs. Nebija ne sasteigtu beigu, ne dižas stiepšanas garumā. Varbūt kādā brīdī likās, ka par daudz pārīšu, bet neaizmirstam, ka šeit satiekas četru pasaku varoņi un pasakas meitenēm rakstītas ar laimīgām beigām (t.i., princis satiek princesi) 🙂
Darbs lasās ļoti viegli un tieši tādu man vajadzēja šajā atvaļinājumā. Prieks, ka caur visām daļām tas nemainījās – ieturēts tas pats rakstības stils, tas pats humors, asprātības, dzēlība. Notikumi visu laiku uzņem apgriezienus un kad jau sāka šķist, ka nu gan nekas vairs pārsteidzošs nevar notikt… Bum! Tikko notika. Es pie pirmās grāmatas atsauksmes sūkstījos, ka autore nav iepazīstinājusi ar Mēness karalisti, ka darbība notiek tikai uz Zemes. Patiesībā autore ļoti skaisti iepazīstina lasītāju ar šo pasauli – vispirms Zeme, kaut kur Japānas apgabals, tad Francija, kosmoss un tad Mēness. Šajā darbā visa darbība norit Mēness karalistē un tā tiek parādāta tikpat smalki, cik Zeme pirmajā daļā.
Prieks arī par tēliem un viņu attīstību. Iepriekš rakstīju, ka katras daļas ”jaunā princese” tiek kārtīgi iepazīstināta ar lasītāju, bet vienalga priekšplānā izvirzījās Sindera. Šajā daļā viss notiek mēreni – katrs tēls attīstās mijiedarbībā ar citiem. Šeit galvenā ir Vintera, viņai blakus stāv Sindera un prieks, ka viņas viena otru nenomāca. Es vēl domāju, ko man domās darīt ar karalieni Levanu. Viņa neattīstījās. Teorētiski jau viņa ir perfekta un ja es tā nedomātu, man būtu gals klāt, bet jā – kā tēls viņa mani nepārliecina.
Ja jāsaka daži vārdi par visu sēriju kopumā, jutos aizraujoši. Princeses var būt kiborgi, hakeres, zemnieces utt. Prinčiem nav jābūt tupiem un augstprātīgiem. Man ļoti patika autores pasaku variācijas, kuras vairāk bija kā piedzīvojumu stāsts četrās daļās. Stāsts, kurā savijās fantāzija, zinātniskā fantastika, piedzīvojums un jā – kaut kur esošā romantika, kas nebija pārāk uzbāzīga (vienalga prātā sev atgādināju, ka šo līniju diktē pasakas). Kad man sagribēsies kaut ko saistošu un vieglu, noteikti pārlasīšu 🙂
*Grāmata lasīta sadarbībā ar apgādu Zvaigzne ABC
thestoryofelza 