Man šķiet, ka Mežaparks Rīgai ir īpaša vieta. Tās zaļums un mežu smarža vienmēr mani apbur un ļauj radīt sajūtu, ka neatrodos pilsētā. Un ja šo vietu saliek kopā ar saules svētkiem – saulgriežiem? Sanāk… kaut kas interesants. Kaut kā to svētku sajūtu īsti nenoķēru. Patiesībā, man Mežaparks daudz labāk patīk, kad tur ir maz cilvēku. Staigājot gar amatnieku būdiņām un dzirdot apkārt čalojošo pūli, bija sajūta, ka esmu aizceļojusi uz citu valsti, jo visapkārt runāja gandrīz tikai krieviski. Koncentrējos uz dzirdamajām skaņām no estrādes un centos sevī radīt svētkus. Bet vispār jau šķiet, ka šodien no tirdziņa tik tādas atskaņas vien bija. Un vēl – man prasījās, lai tas būtu vairāk orientēts uz saulgriežiem.
Šiem keramiķiem ar humora izjūtu viss kārtībā. Tik omulīgas un mīlīgas būtnes. 🙂
Latviešu spēka zīmes ir redzamas itin visur. Un es vēl spēcīgāk nekā jebkad, vēlos tās iegravēt sevī. Latvietis manī šogad raujas uz āru.
Daba. Tev ir iespēja to ienest arī savā mājā.
Daudz, daudz kreļļu un košuma.
Šarmantās rudzupuķes. Tās šogad mani uzrunā īpaši.
Mūzika: Līvi – Vairogi (1991.g., live)