Lielā lasīšana

ll_logoPierādi, ka esi lasītājs un atklāj savas mīļākās grāmatas!

Līdz 2.martam apmeklē mājaslapu lielalasisana.lv vai arī aizpildi anketu (atrodama visās lielākajās grāmatnīcās) un nobalso par savu iecienītāko latviski sarakstīto/tulkoto daiļliteratūru (līdz piecām grāmatām). Ir grāmatas, par kurām nedrīkst balsot – ”dokumentālus darbus, folkloru, reliģiska rakstura tekstus (piemēram, Bībeli vai Korānu), speciālo profesionālo vai zinātnisko literatūru, enciklopēdijas, mācību grāmatas,  rokasgrāmatas, pavārgrāmatas, mākslas albumus un psiholoģijas grāmatas”.

Ja pieejam no otras puses, man šķiet, ka šo absolūti lielisko projektu var ”sabojāt” šī brīža topa grāmatas (Brauna Inferno, Džeimsas Greja nokrāsas utt), bet tas ir tikai mans subjektīvais spriedums (kādam varbūt tieši šie darbi ir teju vai mainījuši dzīvi). Kāpēc izklausās tik aizspriedumaini? Nu, man šķiet, ka topā jāiekļauj tās grāmatas, kas katram cilvēkam līdzi devušas kādu pievienoto vērtību.

Lai lasās un pildās anketas! 🙂

P.S. Projekta mērķis – noskaidrot lasītāko grāmatu latviešu valodā. Tiks izveidots – top 100 => top21 => top5 => iemīļotākais darbs.

Sems ceļo

LTV7-Post_007Šis ir LTV7 raidījums, kuru piefiksēju nejauši ciemojoties pie omes. To vada trīs jauni cilvēki – Valters Frīdenbergs, Nauris Brikmanis un Mikus Tillers. Viss it kā ir jauki un skaisti, bet man varbūt ne pārāk pie sirds iet raidījuma vadītāji. Brīžiem normāli, brīžiem nē. 😀

Katrā raidījumā (kopā tie ir pieci; cik saprotu, pēdējais tiks rādīts 23.sept.) tiek parādītas četras vietas. Programmā rakstīts, ka to rāda pirmdienu vakaros 23:00 ar atkārtojumiem piektdienās, bet es skatos šeit. Interesantais raidījuma aspekts ir tas, ka gida lomā ir kāds no vietējiem jauniešiem. Ja tiek rādīta, piemēram, Salaspils, tad Salaspils jaunietis rāda vietas, kas viņam ir svarīgas. Šādi var apskatīt arī vietas, kuras mēs paši varbūt arī neatrastu vai neliktos apskates vērtas. Vēl pozitīvi šķiet tas, ka ”gidi” ir gatavojušies – tiek stāstīta vietu vēsture, leģendas un nostāsti.

Šī raidījuma mērķauditorija, protams, ir jaunieši. Domāju, ka raidījuma būtība ir skaidra – nav jāapceļo puse pasaules, ja var apceļot Latviju. Caur šo raidījumu redzēju vietas, kuras reiz es gribētu apskatīt arī pati dabā. Bet ja man jāizvēlas viens no diviem ceļojumu raidījumiem, tad es palieku uzticīga TE! (starpcitu, šo ceturdien jau 3.sezonas otrais raidījums!)

By elzastory Posted in LV TV

Departures (2008)

DeparturesŠo filmu, kuras japāņu nosaukums ir Okuribito, es uzgāju pavisam nejauši. Uzmetusi aci filmas plakātam, es jau zināju, ka skatīšos. Man nevajadzēja ne aprakstu, ne treileri. Jauns vīrietis spēlē čellu un man ar to pietika. Tieši tik vienkārši 🙂 Jāsaka, ka reizēm tas ir apbrīnojami – šādi uz dullo uziet tiešām labu kino.

Visa filmas darbība notiek Japānā un tās centrā ir Daigo Kobayashi. Viņš spēlē čellu orķestrī. Viņam tas ļoti patīk, tomēr pienāk brīdis, kad tiek paziņots: ”Orķestris vairs nepastāv”. Pēc kāda laika viņš ir atradis jaunu amatu – viņš sagatavo mirušos apbedīšanai. Kā tikt pāri šim faktam un pieņemt jauno amatu? Galu galā – vai tas varētu palīdzēt sakārtot viņa paša dzīvi?

Kaut kā biju pieradusi domāt par japāņu kino tikai kā par labām šausmenēm (kuras patiešām spēj nobiedēt). Noskatoties šo filmu, nonācu pie secinājuma, ka viņi prot radīt arī skaistas drāmas. Un šī ir muzikāla drāma. Daigo dzīves nomācošākajos brīžos spēlē čellu un tas likās tik izjusti… Arī tas moments, kad Ziemassvētkos tiek spēlēta ”Svētā nakts”. Priekšplānā izvirzās mūzika un tikai tad attēls. Šis ir tas gadījums, kad filmas skaņu celiņi klausāmi arī ārpus filmas. Ja ir interese, var noklausīties šeit.

Protams, man kā atklājums bija bēru rituāls, kad mirušais tiek sagatavots apbērēšanai. Nezinu, kā tas ir pieņemts pie mums, bet Japānā tas ir vesels rituāls. Tuvinieki izsauc rituāla meistarus un visa sagatavošana notiek tuviniekiem klātesot. Tas radīja tādu pārliecību, ka turoties pie šiem rituāliem, viņi ne tikai saglabā tradīcijas, bet arī… kā lai pasaka? Atdod pēdējo godu. Filmas laikā varēja redzēt, kā Daigo tiek galā ar šo uzdevumu – sākotnēji kā pa kalniem, beigās – viņam uztic šo godu. Šķiet, ka es šo filmu būtu vēl labāk sapratusi, ja es zinātu viņu uzskatus par nāvi.

By elzastory Posted in kino

Kingdom Hospital (2004)

k1_copy1Seriālu Kingdom Hospital noskatījos pēc ieteikuma. Bija pat mazliet žēl, ka seriālam ir tikai viena sezona… Bet no otras puses – pēdējā sērija bija tāda, ka viss atrisinās un otrā sezona jau būtu tāda kā bezgaumība ar tendenci pelnīt.

Seriāls ir par kādu slimnīcu Menas štatā, kura Pilsoņu kara laikā bija rūpnīca (?). Tajā izcēlās ugunsgrēks un daudzi bērni gāja bojā. Šodienā, kad tā ir kļuvusi par slimnīcu, tajā nonāk vīrietis, kurš visticamāk neizdzīvos. Savā komas stāvoklī viņš redz mazu, nobijušos meitenīti un skudrulāci. Kāda ir to saistība ar pagātni?

Šis seriāls ir balstīts uz Lars von Trier un Morten Arnfred 1994.gada mini-seriālu The Kingdom (vairāk pazīstams ar nosaukumu Riget). Riget neesmu redzējusi, bet saka, ka šajā seriālā ir daudz Riget sižeta elementu, arī vārdi esot salīdzinoši līdzīgi, taču šeit lielu lomu spēlē gari un nāve. To šeit tiešām netrūkst. Seriāls ir pietiekoši spraigs, lai būtu jāseko un jādomā līdzi – kas notiek pa īstam un kas notiek tikai komas/garu līmenī.

Izlasot, ka Stīvens Kings ir seriāla producents, uzreiz šķiet,kaanteater gaidāmas šausmas un liela mistērija. Tomēr tas tā nav. Mistika bija, bet tā bija sajaukta arī ar komisko un nedaudz biedējošo. Slimnīca, kurā reizēm var dzirdēt savādus trokšņus, var uzdzīt šermuļus, bet ja nākamajā kadrā ārsti ap operējamo pacientu dzied vai pacients pēkšņi pamostas un pats dzied, tad tas jau ir komiski. Brīžiem likās, ka tā ir nevis slimnīca, bet psihene, kur pacientu lomā ir arī paši ārsti 😀

Nevienu aktieri seriālā nepazinu, tomēr tas nav šķērslis. Man šķita, ka visi tēlo pietiekoši labi un atbilstoši savai lomai. Vienīgais, kas mani kaitināja, bija Diane Ladd atveidotā varone Sally Druse. Apzinos, ka bez viņas nekas tur nenotiktu, bet man viņa krita uz nerviem ar saviem tekstiem un darbībām. Brīžiem pat gribējās saukt: ”Ko lien, kur neprasa?” Bet, jā… bez viņas tur nekas neatrisinātos.

Savelkot visu kopā, varu teikt, ka seriāls ir labs un man patika, jo tajā varēja atrast mistiku, šausmas un komisko. Un tas viss tikai 13 sērijās!

Samsara (2011)

Filma-mākslas darbs. Vēl viens pierādījums tam, ka pasaule ir bezgala kontrastaina un pilna krāsām, ar tik daudzām kultūrām un tik dažādām pasaules uztverēm. Dabas un cilvēku roku veidoti brīnumi atrodas mums visapkārt. Tikai acis jātur plaši vaļā. Skaisti!

By elzastory Posted in kino

Man on the Moon (1999)

man-on-the-moon-1999Kaut kā tā bija sagadījies, ka nebiju redzējusi šo Džima Kerija filmu. Skatoties to, man bija divējādas izjūtas – it kā patika, it kā nē, bet pēc noskatīšanās uzzinot, ka Kerija varonis ir bijis reāls cilvēks, vispār vairs neko nesapratu.

George Shapiro: You’re insane, but you might also be brilliant.

Stāsts ir par Endiju Kaufmanu (J. Carrey) – par viņa dzīvi un karjeru. Viņa personība ir bijusi neizprotama – brīžiem uzvedās, kā normāls cilvēks, brīžiem kā pilnībā aptracis. Pieskaitāms pie avangarda komiķiem, lai gan pats uzskatīja, ka nav komiķis.

Man ļoti patika kā šī filma sākās (to var nojaust no bildēm). Melnbalts kadrs un šķietami kautrīgs Endijs. Tas uzreiz radīja tādu īpašu sajūtu un es patiešām bija pievērsusies Endija stāstam. Šī pati ”filmiņa” tika turpināta filmas beigu daļā, bet tad gan sametās skumji (kāpēc, būs jānoskaidro pašiem). Pati filma nav melnbalta, tāds ir tikai sākums. Vispār žēl, jo šai filmai būtu piestāvējis arī melnbaltais tonis. 600full-man-on-the-moon-screenshot

Par komiķiem es neko nezinu, kur nu vēl par šo vienu konkrēto. Tomēr ”ieguglējot” sīkāku informāciju, šķiet, ka filma ir ļoti tuvu patiesībai (pat tērps ar kādu Endijs izgāja ringā ir 1:1).

Sākumā šķiet, ka Endijs ir psihs. Vismaz brīžiem viņš tā uzvedas. Arī tie viņu komiķu jociņi ir tādi, ka nevar saprast – tas ir joks vai īstenībā. Šī ir arī filmas iezīme – reālie notikumi sapludināti ar jokiem, līdz ar to nākas šķetināt, kas notiek pa īstam un kas nē.

Bija arī personāžs, kas mani ļoti tracināja. Tas ir Chuck Zito atveidotais varonis Tony Clifton (ja es pareizi atceros viņa vārdu) – tāds vulgārs, jēliem jokiem, ”tu tik paskaties uz mani!” attieksme. Bet arī viņš it kā bija daļa no joka, it kā īstenība… īsti nesapratu 😀 Lai nu kā, filma atstāj interesantu pēcgaršu.

By elzastory Posted in kino

Seriāli

Šo ierakstu veltīšu seriāliem. Sākotnēji domāju par katru rakstīt atsevišķi, taču sapratu, ka man nav tik ļoti daudz ko teikt. Jābrīdina, ka šo ierakstu tālāk var nelasīt tie, kuri skatās tikai pirmā svaiguma seriālus, jo šie tādi nebūs. Trīs beigušies pavisam, bet viens iesākts iepriekš, bet vēl gaidāms turpinājums.

  • Haven (2010 – )

???????????????????Seriāls par pilsētiņu Heivenu, Menas štatā, ASV. Ar ko šī pilsēta ir īpaša? 1983.gadā kaut kas notika un pēc šī atgadījuma daļai iedzīvotāju ir kādas īpašas…. sauksim tās par negribētām spējām. Pēc 27 gadiem, pilsētā ierodas FBI aģente Odrija Pārkere. Lai gan pēc uzdevuma izpildes viņa var doties prom, viņa izvēlas palikt. Kāpēc? Tas būs jānoskaidro pašiem.

Seriāls ir balstīts uz Kinga darbu ”Kolorādo bērni”. Skatoties seriālu, ir vietas, kurās var pateikt, ka tas ir Kings. Protams, arī norises vieta ir viņam raksturīga – Mena un tās mazpilsēta. Jāatzīst, ka seriālā redzamās ”spējas” ir samērā oriģinālas. Tas nav tā, ka viens tagad var lasīt domas, bet cits – kļūt neredzams. Katra sērija veltītai vienai mistikai, piemēram, pirmajā sērijā nepārtraukti ir nenormāli laika apstākļi, citā – pārtika kļūst veca utt. Tās nav gluži spējas, bet lietas, kas notiek, kad cilvēks kļūst ļoti satraukts. Vienīgais, kas man sākotnēji šķita dīvaini tas, ka Odrija, kura iepriekš neko tādu nebija piedzīvojusi, tā pavisam normāli uztvēra notiekošo. Tagad zinot tālāko, man tas vairs nešķiet dīvaini. Ja izlaiž epizodi par citplanētiešiem, tad – prieks, ka atklāju šo seriālu! Rudenī gaidāma 4.sezona. Vēl varu piebilst, ka ar katru sezonu Odrijas līnija kļūst interesantāka, bet seriāla pamatlīnija – mistiskās spējas – nedaudz krītas (mans viedoklis).

  • Dark Blue (2009 – 2010)

Man tas bija netipisks seriāls, bet FBI un īpašāDark-Blue-(TV-series)-pic nodaļa. Nodaļa, kurā ir tikai 4 darbinieki. Viņi parasti spēlē iefiltrēšanās spēli, lai atklātu narkodīlerus. Patiesībā, par šo seriālu vairāk nekā īpaša man nav ko teikt, taču patīkami, ka paralēli šai sižeta līnijai, nedaudz tika rādīta arī katru personīgā dzīve. Vēl man patika, ka katra sērija nesākās ar ”mums ir tāda un tāda lieta, tagad jums jāiefiltrējas”, bet sērijai sākoties, spēle jau ir sākta, tādējādi skatītājam pašam jāšķetina, kas par lietu.

Tagad domājot, kāpēc vispār skatījos tās divas sezonas, tad… pat īsti nezinu. Seriālu atradu Dylan McDermott dēļ (pamanīju viņu iekš AHS), tātad tas varētu būt viens iemesls, kāpēc skatījos. Otrs – iespējams, iefiltrēšanās spēļu dēļ. Ņemot visu seriālu kopā, nekas oriģināls, bet noslīpēts.

  • Black Adder (1983 – 1989)

blackadder-rides-againKurš gan nezina ”Melno Čūsku”! Bērnībā man seriāls patika (lai gan neko daudz nesapratu), taču tagad skatoties, tas vairs nešķiet tik smieklīgs. Seriālam ir 4 sezonas, katra veltīta savam gadsimtam. Biju nolēmusi šo seriālu noskatīties, lai atsvaidzinātu atmiņā, taču pirmajai sezonai noskatījos tikai trīs sērijas un tad pārlecu uz otro, jo pirmā sezona man nepatika. Šis būs seriāls brīviem brīžiem, jo ir tikai pusstundu garš un relaksējošs.

  • Slings and Arrows (2003 – 2006)

Seriāls par teātri un tā aizkulisēm. Šķiet, kaslings102510 šāda veida seriāls, šis man ir pirmais. Reiz bija trīs draugi, bet tad viņi pašķīrās. Tomēr kādu dienu, viņi satiekas, tiesa, ne pārāk jaukā momentā – bērēs. Skatoties seriālu, man ik pa laikam prātā ataust Dailes teātra rīkotais pasākums ”Satura rādītājs” – var redzēt dekorācijas, izrāžu maketus, parastos aktierus un dīvas, traku režisoru utt. Šim teātrim seriālā neiet tik spoži kā gribētos, tāpēc ir interesanti paskatīties, kā top izrādes koncepcija, lai piesaistītu skatītājus un lai arī pašiem patiktu (1. sezonā – Hamlets, otrajā – Makbets, trešā man vēl priekšā), kā tiek meklēti aktieri. Pats seriāls varēja būt augstāka līmeņa, bet idejiski ir labi. Pavisam ir 3 sezonas.

Ruby Sparks (2012)

RUBY_SPARKS_FINAL_tumbFilma, kuru noskatījos jau pirms laba laika, bet atmiņā ir palikusi vēl diezgan spilgti.

Stāsts ir par kādu jaunu puisi Kelvinu (Paul Dano), kurš debitē kā rakstnieks. Top jauns stāsts, bet… tas kļūst par realitāti! Cik spēcīgas būs viņu jūtas? Vai ir iespējams to visu pārtraukt?

Kaut kādā mirklī man sižets atgādināja filmu Stranger Than Fiction, bet tad sapratu, ka vienīgais, kas šīm filmām ir kopīgs, ir fakts, ka rakstītais kļūst par realitāti. Runājot par Ruby Sparks, tad šī filma man atstāja spēcīgāku iespaidu nekā iepriekš minētā. Varbūt man īsti nepatika beigas, jo kaut kā gribējās palikt uz tā dramatiskā un smagā toņa.

Runājot par filmu varoņiem, man prieks, ka to nav daudz. Būtībā filmu iznes tikai šie  divi aktieri. Par viņiem varu teikt labus vārdus: abi bija dzirkstoši, emocijām pilni un ticami. Īpaši dzirkstoša šķita Zoe Kazan (filmā Ruby), jo viņas vizuālais tēls vien dzirkstīja.

Iespējams, ka ”atsauksmi” par šo filmu vajadzēja publicēt daudz ātrāk, jo tagad vairs īsti nav  tik daudz ko teikt. Tomēr, filmu iesaku noskatīties – lieliska vakara filma, kurā ieskanas gan romantiskā līnija (un tā nešķebina!), gan dramatiskums, gan arī saulains vieglums.

By elzastory Posted in kino

Dokumentālais

Ja kaut ko nesačakarēs saturā un viss būs pareizās proporcijās, filma varētu iznākt laba. Varbūt beidzot no visurienes sagrābstītās zināšanu druskas varēšu salikt vienā veselumā. Par ko es runāju? Info šeit.

By elzastory Posted in LV TV

1000 jūdzes

1000Jau atkal varu uzslavēt kādu patiešām labu un kvalitatīvu latviešu raidījumu, kuram sekoju jau krietnu laiku – 1000 jūdzes.

Domāju, ka vairums zina, kas ir 1000 jūdzes. Ja tomēr nē, tad tas ir raidījums, kurā 1000 jūdžu dalībnieki dodas ekspedīcijā uz kādu valsti. Tās mērķis parasti ir izzināt konkrēto valsti un cilvēkus. Man šajā raidījumā ļoti patīk tas, ka dalībnieki neizzina valsti parastajā veidā – pa tūristu takām. Viņi lielākoties dodas uz vietām, kur tūristus neved, līdz ar to var ieraudzīt neuzposto un īsto valsts ”seju” – it kā ir zināms kā izskatās Indijā vai Albānijā, tomēr kā ir ar nomalēm, nabadzīgo rajoniem? Ekspedīcija jau sen ir secinājusi, ka tieši šajās vietās var ieraudzīt patieso valsts ”seju” un iepazīt cilvēkus.

Bieži vien skatoties šo raidījumu rodas neizpratne par to, kāpēc citur ir tik atvērti cilvēki, bet pie mums tā īsti nav? Kāpēc pie viņiem dažas lietas ir tik sakārtotas, bet mums nav? Lai nu kā, katrā valstī (šobrīd TV pārraida 12.ekspedīcijas braucienu) ir atrodams kaut kas labs, kaut kas ne tik labs un katrai ir sava veida šarms, kuru gribas izbaudīt.

Ja jau ieminējos par ekspedīcijām, tad par galamērķiem izvēlas valstis, kas nav pārāk populāras vai ir populāras, bet tiek izvēlēts nepopulārs maršruts. Līdz šim viņi ir ceļojuši uz Krieviju (polārais loks, Arhangeļska un Urālu kalni), Āfriku (Maroku), Indiju, Rumāniju (Transilvāniju), Mjanmu, Irānu (bij. Persija), Albāniju, Ganu (Zelta krastu), Gruziju un pašlaik raidošo Kambodžu (pa LTV7 sestdienās 21:15). Runājot par ekspedīciju dalībiekiem, tad šajā raidījumā tos var iepazīt no pilnīgi citas puses – G. Grāveli, E. Reiteru, K. Kazāku, I. Busuli, E. Dombrovski, N. Rutuli, J. Skuteli un vēl dažus, kurus uz doto brīdi neatceros. Protams, nebrauc viņi visi. Parasti ir no 2 – 4 dalībniekiem.

Vispār man mazliet pietrūkst to ekspedīciju, kurās viņi devās ar saviem oranžajiem džipiem. Tad parasti līdzi devās arī E. Zaķis un H. Sils. Tad bija arī tās ekstrēmās situācijas, kad laika taupīšanas nolūkos izvēlējās īsākos ceļus, kas šad un tad ieveda totālos bezceļos. Labi, pēdējo ekspedīciju valstis ir tādas, kurās ar karti un pat ar GPS maz ko izdarīsi, bet vienalga. 😀 Visspilgtāk man laikam atmiņā ir palikusi Marokas ekspedīcija, kurā Skutelis palika bez pases un būtībā iestrēga Kasablankā un Krievijas ekspedīcijas.

Ja ir vēlme pašiem noskatīties kādu no ekspedīcijas braucieniem, tad to var izdarīt => šeit.

P.S. Vienīgā ekspedīcija, kuru neesmu redzējusi, ir Gruzija. Ja kāds zina, kur to varētu izdarīt bez maksas, lūdzu, pačukstiet arī man.

By elzastory Posted in LV TV