Grāmatstatistika 2022

Beidzot, beidzot arī es esmu atradusi brīdi, lai atskatītos uz pagājušā gadā lasītajām grāmatām. Gads ir bijis ļoti piesātināts ar dažādiem pasākumiem un notikumiem, līdz ar to lasīšanai ticis veltīts mazāks laiks. Protams, gada sākums bija tik ļoti satraucošs, ka es, kā daudzi citi, nemaz nespēju palasīt un savākt sevi tekstam.

Kā jau ierasts, sākšu ar savu izlasīto darbu topu, kurš ar katru gadu kļūst īsāks (un es pat nezinu, vai to var saistīt ar faktu, ka lasīto darbu skaits sarūk). Ir sajūta, ka 1) visas wow grāmatas met man lielu līkumu vai 2) vairums kļūst vienveidīgas un nav vairs, ko īsti izcelt. Pavisam slikti arī nav, savu šī gada lasīšanas secībā labāko, spēcīgāko, atmiņā paliekošāko un visādi citādi sirdi priecējošo TOP 8 vēl varu sastādīt 🙂 Tātad:

  1. Diāna Seterfīlda. Reiz uz upes – autore atkal spēlējas ar tēliem, bet šis romāns man paliks atmiņā ar radīto maģisko un/vai mistērisko noskaņu un ļoti sīki aprakstīto fotografēšanas procesu 19. gadsimtā. Pilna atsauksme lasāma šeit.
  2. Hilarija Mantela. Ievediet nelaiķus – es jau gandrīz biju aizmirsusi, bet triloģijas otro daļu sagaidīju un bija tā vērts! Autore lasītāju atgriež Henrija VIII laikos un izstāsta jau zināmu vēstures posmu no cita skatu leņķa. Lai arī darbs ir nedaudz apjomīgs, lasījās ļoti raiti un ļoti aizraujoši. Pilna atsauksme lasāma šeit.
  3. Gundars Godiņš. Kurbads – šis! Šis bija gada pārsteigums. Pasaka ļoti labi zināma, bet tik skaisti apdarināta, lieliskiem zīmējumiem un pievienoto vērtību – iespēju noskatīties un noklausīties animācijā Skyforger albumu ar tieši tādu pašu nosaukumu. Pilna atsauksme lasāma šeit.
  4. Kristina Sabaļauskaite. Pētera imperatore, II – ja nu gadījumā kāds joprojām gaida Katrīnas stāsta turpinājumu, aši jāskrien uz tuvāko grāmatnīcu un jāpērk otrā daļa, jo ir ļoti labs! Šī bija grāmata, kuru sev aizliedzu lasīt brokastlaikā un darba pauzēs. Laika izpratne pilnībā pazuda un grūtības atgriezties realitātē, jo Katrīnai bija stāsts! Pilna atsauksme lasāma šeit.
  5. Rūta Šepetis. Klusējošās strūklakas – jāsaka, ka kādu brīdi domāju, vai šo likt topā, jo – Šepetis ir lieliska autore, bet amerikāņu puisis Metjū mani mazliet kaitināja. Bet viņš mācēja fotografēt. Un Roberta Kapas darbus arī atradu (lieliski!). Romānā atradīsiet mazzināmu vēstures lapaspusi. Pilna atsauksme lasāma šeit.
  6. Dace Vīgante. Romantiķis – autore savu lasītāju aplaimo ar romānu un pierāda, ka spēj rakstīt kaut ko vairāk par stāstiem. Sports, tātad arī motosports mani neinteresē, zināšanas – nulle, bet tas, ko autore sniedz lasītājam, ļoti izglīto. Es pēc izlasīšanas mazliet pameklēju sīkāku informāciju, paskatījos, kā izskatās Harija sacīkšu transporti. Un tad vēl tā dzīves līnija… Ļoti patika! Un autore ir tik harizmātiska 🙂 Pilna atsauksme lasāma šeit.
  7. Serhijs Žadans. Internāts – lai arī pēc grāmatas anotācijas varētu šķist, ka darbs ir par karu, tomēr nav. Cik grūti psiholoģiski un emocionāli šo bija lasīt… Viss lasītais šobrīd Ukrainā notiek. Un tomēr. Šo darbu vajag lasīt, jo pa vidu karam notiek arī dzīve. Skarba. Svarīgi nepazaudēt cilvēcību! Pilna atsauksme lasāma šeit.
  8. Kristīne Hanna. Četri vēji – līdzīgi kā Šepetis, arī Hanna prot atrast mazzināmas vai ne tik bieži dzirdētas/virspusēji zināmas vēstures lapaspuses un tās pārvērst romānā. Šoreiz viņa iepazīstina ar Lielās depresijas sekām un sekojošo sausuma vilni, kas daudzu teksasiešu dzīves pārvērta par elli. Jāatzīst, ka nebiju gaidījusi tādas beigas, bet romāns patika. Pilna atsauksme lasāma šeit.

Atlasīt no 34 lasītajām grāmatām astoņas varbūt tiešām nav slikti. Tās bija 10 275 lapaspuses. Visīsākā (lpp ziņā) bija jau pieminētais Kurbads, bet ņemot vērā papildlietas (dziesmu klausīšanās, attēlu izpētīšana), zināmu laiciņu vienalga aizņēma – 100 lpp. Visapjomīgākā pagājušajā gadā bija Orlando Faidžīsa Čukstētāji – 890 lpp. Šeit gan jāsaka, ka lasīšanu biju iesākusi nepareizā laikā, bet tad es to nevarēju zināt. Mierīgi lasīju, tad sākās Putina karš un es vairs nespēju lasīt par Staļina zvērībām. Lai arī grāmata bija interesanta, tomēr pabeidzu lasīt pa “diagonāli”.

Pagājušajā gadā izlasīju arī divas vairāksēriju grāmatas. Septembrī ar neticamu aizrautību izlasīju Aizeka Azimova zinātniskās fantastikas triloģiju Fonds. Visa radītā vēstures gaita, tās matemātiska paredzēšana, institūcijas izveide un tās savtīgie aprēķini, starpplanētu pasaules manī radīja zināmu aizrautību un vēlmi uzminēt, kā šis viss beigsies. Savukārt novembrī kā sabiedriskā transporta grāmatu lasīju Vladimira Kaijaka populāro Likteņa līdumnieki sēriju. Seriālu neesmu redzējusi un pēc grāmatu izlasīšanas arī nemaz negribu. Pašas grāmatas patika, tomēr jāsaka, ka sākums bija aizraujošāks par beigām.

Ja mazliet izkāpjam no romānu kategorijas, tad iepriekšējā gadā sanāca diezgan maz lasīt cita tipa grāmatas. Tomēr divas es vēlētos atzīmēt. Viena no tām – Kasjas Sentklēras Krāsu slepenā vēsture – mani pat drusciņ pārsteidza. Tā nav ne vēsturiska, ne zinātniska, ne modes grāmata. Šī bija mana brokastlaika grāmata. Katru rītu pa vienai vai divām krāsām. Ja jūs zinātu, kādi stāsti zem tiem slēpjas! Mani rīti patiešām bija aizraujoši, jo arī caur krāsām ir iespējams izstāstīt cilvēces kultūru – modi, politiku, mākslu, karus. Pilna atsauksme lasāma šeit. Otra grāmata, kuru vēlos izcelt ir Danas Gulbes Sakārto māju, sakārto prātu. Mana iepriekšējā darba vieta ir likusi pārvērtēt mantu daudzumu majās, mantu izvietošanu un vispār kārtību telpā. Grāmata ir lielisks ceļvedis mantu savešanai kārtībā, kā arī parāda, ka kārtošana var nebūt galvassāpes, bet pat terapeitisks process. Sajutos ļoti apķērīga, kad secināju, ka vairums no padomiem pie manis bija atnākuši paši, tomēr šādas tādas idejas aizguvu. Man nekad nebija bijušas tik kārtīgi un pārskatāmi saliktas zeķubikses! 😀

Ceru, ka nākamais gads lasīšanā būs ja ne bagātāks, tad vismaz kvalitatīvāks. Tāpat turpinu darbu pie nelasīto māju grāmatu daudzuma samazināšanas, jo kas zina – varbūt tur ir paslēpusies kāda literāra pērle! Lai vērtīgs grāmatu gads!

By elzastory Posted in nieki