Ievediet nelaiķus

Grāmata, kuru es nebiju cerējusi ieraudzīt, līdz ar to sanāca ļoti jauks pārsteigums 🙂 Atcerieties, pirms gadiem tika izdota Hilarijas Mantelas grāmata Vilku nams? Tāds biezs klucītis sarkanos vākos? Nu lūk, Ievediet nelaiķus ir otrā daļa un cik saprotu, šobrīd tulkošanas procesā ir arī trešā. Kas ļoti priecēja – šī ir tikpat lieliska, cik pirmā. Mantela savu arodu prot 🙂

Henrijs VIII un Anna Boleina. Šī savienība Henriju tomēr neapmierina, jo viss atduras pret troņmantinieku, kurš tā arī nedzimst. Tomasam Kromvelam atkal jāķeras pie darba – jādara viss, lai apmierinātu karaļa jaunās vēlmes un pats nekristu nežēlībā. Galmā atkal virpuļo intrigas, tenkas un aprēķini.

Ja atsauksme varētu sastāvēt no dažiem vārdiem, tad pietiktu vienkārši ar: “Cik lielisks romāns!”. Jāatzīst gan, ka šo darbu savās rokās saņēmu tieši laikā, kad Krievija iebruka Ukrainā un pirmo laiku es lasāmajam nespēju sakoncentrēties. Sākumu tā īsti neatminos. Zinot, ka tiek tulkota trešā, pēdējā daļa, tad noteikti visas gribētu pārlasīt un tikai tad ķerties klāt pēdējai daļai. Patiesībā, ļoti gribētu teikt paldies autorei par viņas milzīgo darbu šīs triloģijas rakstīšanā, jaunu vēsmu iepludināšanā un atsvaidzinošajā pieejā satura izklāstā. Šī triloģija nav obligāti jāizlasa visa – var lasīt pa daļām, jo katra daļa iesākas un skaisti tiek pabeigta vienas grāmatas ietvaros. Ja piemin kādus iepriekšējās grāmatas notikumus, tad aprakstīti gana skaidri, lai saprastu. Tomēr, ja darbus lasa secīgi, tad labāk var izsekot sabiedrības uztveres maiņai, revolucinārajam garam, galma intrigām un varas kārei. Protams, mainās arī pats Kromvels.

Tomass Kromvels no necilas sabiedrības kārtas ir pacēlies līdz galma līmenim, viņš ir karaļa “labā roka”. Un viņš darīs jebko, lai šo stāvokli nezaudētu. Protams, 16.gadsimta galmā visi darīja visu, lai vispirms apbalvotu sevi. Tāds “visu vai neko” stāvoklis. Patiesībā, interesanti vērot, kā tolaik risināja dažādas problēmas. Vispirms pie Bībeles jāapzvēr, ka viss stāstītais ir meli/patiesība un kad pēc gadiem tas vairs nav aktuāli, pietiek ar vienkāršu: “Ņemu savus vārdus atpakaļ”. Goda vārds, es reizēm brīnos, kā cilvēce ir izdzīvojusi līdz šodienai. Lai nu kā, Tjūdoru vēstures posms man liekas sarežģīts. Visa viduslaiku/jauno laiku vēsture ir viens liels mudžeklis.

Lai arī stāsts par Annu Boleinu un Henriju VIII nav nekas jauns (piemēram, šo posmu var redzēt arī romantizētajā vēsturiskajā drāmā The Other Boleyn Girl (2008)), tomēr autorei arī šo laika sprīdi izdodas parādīt no cita skatpunkta – Kromvels atkal ir priekšplānā un šajā daļā mani viņš nepārsteidz. Mani pārsteidza autores prasme it kā zināmu vēstures posmu (kurš daudzkārt arī apspēlēts) aprakstīt tik svaigi. Līdz detaļām. Protams, es neesmu liela zinātāja, tomēr gribas ticēt, ka viņa pēta un raksta līdzīgi Sabaļauskaitei. T.i., izpētītais tiek iepīts stāstā meistarīgi un netiek piefantazēts stāsta vajadzībām. Vismaz man ir sajūta par meistarību 🙂

Lai nu kā, lasiet. Intrigas 16.gadsimtā bija patiešām aizraujošas. Interesanti arī vērot attiecības starp vīriešiem, starp sievietēm un vispār vērot attiecības. Kurš ko drīkst, kas skaitās pārkāpums utt.

*Grāmata lasīta sadarbībā ar apgādu Zvaigzne ABC