Rīgas raganas

Es ilgi, ilgi domāju, ko gan es no Lindas Nemieras daiļrades esmu lasījusi. Zināju, ka kaut kas ir lasīts, bet nespēju atminēties līdz talkā ņēmu google un atcerējos. Uz viņas jaunāko darbu Rīgas raganas (2021) es tā kā noskatījos, tā kā nē, bet kad man konkrēti piedāvāja, teicu “jā”. Un labi, ka tā 🙂

Ievai ir visai neparasta nodarbošanās – viņa pēc klientu vēlmēm uzmeklē radiniekus, kas kļuvuši par spokiem un palīdz atrisināt sadzīviskus jautājumus. Ģimenei nodarbošajās ne pārāk patīk; tāpat tā nav sajūsmā par Ievas izvēli dzīvot atsevišķi. Un tad viņa sāk saņemt darba uzdevumus, kuri nevedas kā ierasts. Tad spoki ne tā uzvedas, tad jocīgas sajūtas pārņem viņu pašu… Kas te notiek? Kad viņai atkal būs viegli paveicami uzdevumi, kur spoki nerunās mīklās un vienkārši atbildēs uz jautāto? Īre kaut kā arī jāmaksā.

Kāpēc grāmatas nosaukumā ir raganas? Jo tās te normāli uzdarbojas 🙂 Tā ir tik interesanta doma, ka Rīgā varētu būt raganas 🙂 Vispār, darbība noris mūsdienās ar atkāpēm uz 20.gs. sākumu, kad Rīgu paplašināja. Bija prieks sastapt šajās lapaspusēs slavenus vīrus un vienlaicīgi neierasti, jo… mistērija, kas sākās tad, turpinājās Ievas laikā. Jūgendstils man iepatikās jau vidusskolā kultūras vēstures stundās, kurās par to dzirdēju pirmo reizi. Viļņveidīgi par to arī esmu interesējusies ārpus stundām, tomēr nekad nebūtu iedomājusies, ka balstoties uz arhitektūras stilu varētu uzrakstīt šādu romānu. Un darbs ir izdevies ļoti prātā paliekošs, jo ejot pa zināmām ielām un lūkojoties uz ēkām, skatos uz tām mazliet savādāk un cenšos izdomāt, kāda tipa ēka tā būtu. Dodoties pastaigās mani bieži var sastapt ar degunu gaisā, tomēr izlasot šo darbu saprotu, ka būs jāpaslej snuķis vēl augstāk un varbūt acis mazliet jāpiemiedz, lai pamanītu vēl sīkākas detaļas. Autore citē arī daudz grāmatu un it īpaši to vienu, kuru vēlētos kaut kad iegādāties. Šis darbs netīšām atgādināja un pierādīja, ka man to grāmatu patiešām vajag, lai ar vēl zinošāku aci varētu doties savās ēku pastaigās. Un – man ļoti gāja pie sirds autores asprātība savīt reālas Rīgas nedienas (nu tur iebrukušie Ģertrūdes bruģi, sabrukušas ēkas utt.) ar darba sižetu. Vienu mirkli tas izklausījās visnotaļ ticami 😀

Tas par to, kas man patiešām patika un ļoti uzrunāja. Ja runājam par tēliem, tad varbūt īsti līdz galam neizpratu un neuzrunāja ģimenes līnija, jo man palika neatbildēti jautājumi. It kā jau viss sīki, smalki, tomēr dažas lietas palika tikai nojautas līmenī. Varbūt, ka tam tā arī ir jābūt, jo vissvarīgākais jau bija lietu atšķetināšana un tā mani ierāva kā atvarā. Mani nevelk iztirzāt katru ģimenes locekli (un tas nav nepieciešams), taču Ieva atstāja tādu labi pazīstama cilvēka iespaidu. Tomēr jāsaka, ka viņas vietā es būtu ķērusies pie piezīmju rakstīšanas, ja justu, ka atmiņai traucējumi 😀 Laimonis gan mani dažbrīd sakaitināja, bet varbūt tāpēc, ka viņa vietā es iedomājos citu, reālu personāžu.

Jāsaka, ka šis man šķita jaudīgāks gabals kā tas par Stambulu. Iespējams, tāpēc, ka fantāzija nobāzējusies zināmā vidē un pieskaras zināmiem notikumiem. Ja vēl iesaista zināmus personāžus un zināmu arhitektūru, tad tas viss kopā veido diezgan spēcīgi relaksējošu literatūru.

*Grāmata lasīta sadarbībā ar apgādu Zvaigzne ABC

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s