Priekameitas, bārdāmas un naktstauriņi

Šis nu gan ir viens kārtīgs pārsteigums! Vispirms jau pārsteidza Keitas Listeres grāmatas tēma Priekameitas, bārdāmas un naktstauriņi: pērkamās mīlas vēsture (2021) un pēc tam pārsteidza, kad sāku to lasīt – ievietotās fotogrāfijas, gleznas un dokumenti man lika domāt, ka šis būs viens erotiski piesātināts gabals. Nē, tā tik tiešām ir vēsture. Vēsture par pērkamām dāmām no senvēstures līdz mūsdienām. Un nekad, nekad nebūtu iedomājusies, ka šāds vēstures aspekts varētu būt tik aizraujošs. Man prieks, ka iepazinos ar šo grāmatu. Vārds “tiramisu” man tagad asociēsies ar kaut ko citu (un priecājos, ka līdz šim pagaršotie negaršoja :D)

..līdzās stāstiem par visas pasaules “naktstauriņiem, bārdāmām un priekameitām”, ir atrodami vārdi, fotogrāfijas un vēsturiski dokumenti, parādot viņu aizmirstībā grimušās īstās sejas, vārdus un ēnā nodzīvoto dzīvi. /9.lpp./

Grāmata ir noformēta ļoti gaumīgi jau sākot ar vāku un satura rādītāju. Sākumā šķita, ka lasīšana būs lēna, jo ļoti daudz informācijas, kas jāapstrādā un jāsavieno ar ļoti bagātīgo vizuālo materiālu. Arī tas nebija tiesa – grāmata izvērsās par manu brokastlaika lasāmo un ļoti ātri, aizraujoši lasījās. Nekad nebūtu domājusi, ka pārdošanās par naudu varētu būt variējusi tik plašā amplitūdā kā kalpošana dieviem (tātad svēta nodarbošanās) līdz pat nonākšanai padibenēs un izraidīšanai no pilsētas. Doma, kura caurvijas visam darbam – lai kāda arī nebūtu bijusi attieksme jebkurā vietā un laikā, tā vienmēr ir bijusi neizskaužama lieta, jo pieprasījums bijis vienmēr – cik legāli vai nelegāli, atkarīgs no tā brīža likumiem. Un – tā neesot pasaulē senākā profesija (10.lpp.), bet par to vēl strīdoties. Kā autore raksta, tad pie šāda izteikuma varot vainot Radjardu Kiplingu, kurš savā “Stāstā par pilsētas mūri” esot izmetis tādu frāzi un tā pie mums ir atceļojusi no 19.gs. Visa tā padarīšanas atļaušana, neatļaušana un padzīšana/aresti iezīmē apļveida vēsturi. Rodas sajūta, ka metodēs, ar kādām grib cīnīties nav nekādu jaunumu. Pamēģinām šo, tad pamēģinām to; ieviešam speciālu apģērbu, kvartālu, ielu un apzīmējumus. “Franču metode” gan bija jaunums – obligātās veselības pārbaudes un uzskaites sistēma. Es nebrīnos, ka viņas bēga no varasiestādēm, jo tā laika medicīna ir tikai mokas un pazemojums tām sievietēm.

Šajā darbā patiešām ir aplūkota teju vai visa pasaule – Senā Divupe, Senā Grieķija, Senā Roma, Anglija dažādos laika posmos, tāpat Eiropa, Japāna, Ķīna, ASV. Izrādās, ka arī kara gados ar šo “sērgu” bija jācīnās un ne tikai ar pieprasījumu un piedāvājumu, bet arī ar to izraisītajām slimībām (lai nebūtu tikai runāšanas, ir apskatāmi arī visai izteiksmīgi saslimušo attēli). Pēdējā nodaļa ir veltīta laikam pēc kara – no 1975.gada līdz šodienai. Par sieviešu cīņu par savām tiesībām, protesta gājieniem un lūgumiem sakārtot likumus, lai viņas būtu tiesiski aizsargātas dažādās situācijā. Jāatzīst, ka cauri laikiem apmēram varēja nojaust vai pat tieši lasīt, kāpēc jaunās meitenes (pusaudzes!) nonāca bordeļos, pagrīdē vai augstmaņu gultās, ja bija izcila ne tikai mīlas mākslā, bet pēdējā nodaļā es neatrodu atbildi – kas un kādi apstākļi tām liek pievērsties prostitūcijai. Tas laikam ir vienīgais, kas man šajā vērienīgajā pētījumā pietrūka.

Ja nu gadījumā kāds/a ir nobažījies/usies par savu tikumību, tad var neuztraukties. Šī grāmata neliks ķiķināt un/vai sarkt līdz ausu galiem. Jā, viena otra bilde (it īpaši japāņu!) liek vērties detaļās un censties atšķetināt, kā šo šedevru nosaukt, bet kopumā es teiktu, ka diezgan izcils darbs sanācis. Paralēli pērkamās mīlas liktenim var uzzināt diezgan daudz par tiesu procesiem, iesaistītajām dāmām (un kungiem), sabiedrības uzskatiem un dzīvi ēnā, jo tas nekad nav bijis cienījams darbs.

*Grāmata lasīta sadarbībā ar apgādu Jānis Roze

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s