Sākums atrod mūs pats

Pagājušajā vasarā biju ar draudzeni aizgājusi paklausīties Kārli Kazāku Spīķeros. Tā balss šais pandēmijas laikos ir tik mierinoša. Sēdi, klausies un iegrimsti mierā. Protams, ir klausīts vēl šur tur, bet šī bija pēdējā reize. To atminējos tikai tāpēc, ka viņam iznākusi grāmata par velomūziku Sākums mūs atrod pats (2021). Atmiņa diezgan spēcīgi sarosījās un atminējos, ka skatījos arī šo raidījumu. Visu ne, bet vienu sezonu pilnīgi noteikti redzēju. Ieskatījusies publiski pieejamajā gabaliņā, sapratu, ka gribēšu izlasīt visus piedzīvojumus. Un desmit Velomūzikas braucienos piedzīvojumu ir ļoti daudz.

Esmu sezonas velobraucēja un kad sezona tiek atklāta, esmu laimīga. Gan par pirmajām kāju un dibena mocībām, gan par ātrumu, kas pēkšņi tiek iegūts. Jau dažus gadus ik pa laikam dodos arī mazos izbraukumos pa dažādām Rīgas vietām – vienreiz uz Vecāķiem paskatīties jūru, citreiz izbraukāju Čiekurkalnu krustu šķērsu, tad Lucavsalu un daudzas citas brīnišķīgas vietas, kur ar kājām nedotos, jo tālu. Esmu domājusi arī par izbraukumiem ārpus pilsētas, bet nav sanācis. Un to riteni mašīnā arī nav nemaz tik viegli iekraut 😀 Uzreiz pateikšu – tādos braucienos, kādos Kazāks dodas ar saviem draugiem, es nedotos. Par spīti tam, ka man ir sajūta, ka patiks. Nu, tāda pirmā doma pēc grāmatas izlasīšanas. Nu pilnīgi traki viņi ir! Braukt pa pilnīgiem bezceļiem, brist pa brikšķiem un ceļot pa pļavām… Tur tomēr jābūt nedaudz iekšām. Tomēr ir tik skaisti, ka sapnis izaug, nedaudz transformējas un nu jau kļuvis par tradīciju. Tā kopābūšanas sajūta, it īpaši šais laikos, ir ļoti, ļoti svarīga.

Man bija iesēdies prātā, ka Velomūzika ir braukusi arī caur manu mazpilsētu, bet nav. Tas izskaidro, kāpēc uz grāmatas vāka to neatrodu 😀 Tomēr fakts, ka esmu gribējusi ierasties vienā no koncertiem 2014.gadā, ir pareizs, bet iemeslu, kāpēc tomēr nevarēju gan neatceros. Un bija tik ļoti patīkami lasīt par vietām, kuras pašai labi pazīstamas – Augstkalne, Bukaiši, Žagare, Galgauskas ezers (melnākais ūdens, kādā ir peldēts, t.i., ielīdu līdz nabai un tālāk nespēju), Lone “Pie Viktora” (tik ļoti sagribējās atkal metālfestivālu pie Saukas ezera, jo gājieni pēc saldējuma pie Viktora bija burvīgi) un daudz citu vietu, kuras lika gaiši pasmaidīt. Tāpat šajā darbā radu skaistus aicinājumus apmeklēt veselu grēdu citu vietu, kuros vērts būt. Pilnīgi noteikti kādā brīvākā brīdī visas atzīmētās vietas atradīšu kartē un sastādīšu maršrutus, tiesa, ceļošanai ar mašīnu, jo kā jau teicu – nejūtos tik traka, lai to visu brauktu ar riteni.

Ja runājam par piedzīvojumiem, tad mani priecēja, ka katram maršrutam bija katras dienas nobraukto kilometru kartes ar pavisam jaukiem un izklaidējošiem zīmējumiem. Arī stāstījums bija ļoti raits. Reizēm pārāk raits un skops. Un man ļoti, ļoti pietrūka fotogrāfiju. Varbūt tas ir baigi klišejiski, bet man tās būtu iedevušas visiem dalībniekiem sejas vaibstus un būtu ļāvis justies mazliet tuvākai lasāmajam. Diezgan daudzām vietām autors ir gribējis noskaidrot tās stāstu un “īstajā laikā un īstajās rokās vieta turpinās savu stāstu”. Es piekrītu un tikai priecājos, ja kāda vieta atdzimst un tiek sakopta. Un ja vēl atgūst agrāko mirdzumu, vispār lieliski! Tomēr man nešķiet, ka pilnīgi visām vietām ir jādod jauna elpa. Reizēm jāļauj vietai aizmigt. Izdzist. Ja šādā vietā rodas kas pilnīgi jauns, tai varētu (vajadzētu?) būt lielākai enerģijai. Reizēm cenšanās atgūt bijušo spožumu patiešām nav laba doma. Un tomēr… Šis darbs ir sanācis kā atzīšanās mīlestībā Latvijas dabai, tās vietu vēsturei un brīvības sajūtai, kas rodas vienkārši minot pedāļus. Gandrīz vienmēr šie pūliņi tiek atalgoti ar kādu skaistu mirkli, brīnišķīgu skatu vai necerētu enerģijas apmaiņu vakaru koncertos. Padziedāt vietas skaistumam ir labāk kā pukoties par smagumu, kam labprātīgi piekrists.

P.S. Man skolas laikos bija brīnišķīga latviešu valodas skolotāja (pat ja es neiemācījos pareizi likt visus komatus), tomēr vārdu salikums “raustīta līnija” vājprātīgi grauzās acīs. Tas ir pieminēts astoņas (!!!) reizes un tikai vienu reizi “pārtraukta līnija”. Citējot savu skolotāju: “To līniju neviens nerausta. Tā ir pārtraukta”.

*Grāmata lasīta sadarbībā ar apgādu Zvaigzne ABC

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s