Mākslas grāmatu sērija “Mākslas pamati” – galamērķa māksla un pašportreti

“Mākslas pamati” man ir kļuvusi par mīļu sēriju. Tā neliek justies man muļķīgi, ka no mākslas nekā nesaprotu. Tā vairāk aicina uz izziņu, mēģinājumiem saprast, kā māksliniekam varēja ienākt prātā veidot vienu vai otru mākslas darbu un galu galā – atver durvis uz bezgala plašo mākslas pasauli, kurā tā iedalās tik daudzos neiespējamos veidos, ka spēj tikai brīnīties. Šo sēriju papildinājušas divas jaunas grāmatas – jau pazīstamās Eimijas Dempsijas Galamērķa māksla un Natalī Radas Pašportreti. Savukārt pētot, cik daudz grāmatu vispār ir šajā sērijā, tad es saskaitīju, ka latviski būtu gaidāmas vēl piecas. Nu, cerēsim!

Laikā, kad nevar ceļot, var ceļot ar grāmatu. Un kāpēc gan vienmēr būtu jāceļo ar romānu, ja to var darīt arī mākslas grāmatā? Godīgi sakot, tematiski mani šī grāmata pārsteidza, jo nekad par šiem mākslas darbiem nebiju domājusi šādi, atsevišķā žanrā. Kāpēc gan ne? Šeit pilnīgi noteikti nav visi šāda veida – zemes mākslas – darbi, bet autore centusies iekļaut visus lielākos, populārākos un tādus, kuru dēļ ir vērts speciāli braukt un skatīt savām acīm. Un vēl pacentusies tos sagrupēt hronoloģiskā tapšanas secībā. Un patiešām – pirmie mākslas darbi ir privāti un slepeni veidoti, vēlākos jau palīdz vietējie un ir plašāki un vēl vēlākos – tie aizņem milzu platības un daļā ir arī speciāli pasūtīti mākslinieku darbi. Daudzi atrodas vietās, kuru atrašana pati par sevi pārvēršas par piedzīvojumu. Autore šo ir mēģinājusi atvieglot dodot norādes, bet pirms došanās ceļa vienalga jāpārbauda to pareizība. Runājot par pašiem mākslas darbiem… Ir tādi, kurus es reiz gribētu apskatīt – apraksts un redzamie attēli iedvesa nedaudz sireālas sajūtas. Tad bija tādi, kurus es nespēju saprast, bet visiem viss nav jāsaprot 😀

Kopumā grāmatā ir ieskats par 61 mākslas vietu, kas var kalpot par ceļojuma galapunktu vai pieturvietu. Liela daļa ir tādi, kuru apskatei nepieciešams daudz stundu, lai vēlāk negribētos neko. Runājot par to atrašanās vietu, es personīgi nedzītos uz tuksnesi apskatīt milzu akmeņus, kas izvietoti ar 4 km atstarpi, bet tepat uz tuvumā esošajiem mākslas parkiem gan es kādreiz gribētu aizbraukt, piemēram, uz Francijas Ideālo pili, Skotijas Mazo Spartu, Anglijas Tauta akmeņlauztuvi, protams – Lietuvas Eiropas parku un vēl uz dažām vietām.

Arī šī grāmata mani tematiski nedaudz pārsteidza. Mūsdienu pasaulē pašportrets šķiet jau tik ieraksta prakse sociālo tīklu dēļ, ka pat neiedomājos, ka savelkot kopā dažādu laikmetu pašportretus, varētu sanākt tik interesanta aina. Jā, šis darbs paver plašāk prātu. Ja sākotnēji pašportrets vairāk kalpoja kā sevis pieteikšana kā cienījamam māksliniekam (un ja vēl sieviete!), tad 20.gs.60.- 80./90.gadiem pašportrets vairāk izpaužas kā identitātes meklējumi, dzimumu vienlīdzība un veids, kā paust savu politisko un visādi citādo nostāju. Ja agrāk mākslinieks/-ce savu seju iegleznoja spoguļu, trauku un citos atspīdumos, tad laikam ritot uzdrošinājās gleznot sevi pilnībā, priekšplānā. Un vēl vairāk laikam ritot, mākslinieki sevi atdarināja sirreālistu simbolos, dažādos priekšmetos un fotogrāfijās. Jāatzīst, ka dažus mūsdienu izteiksmes līdzekļus es galīgi nespēju uztvert kā mākslu, piemēram, Raiena Gandera pasportretus – instalācija ar stikla paletēm, uz kurām spiestas krāsas gleznošanai. Tas ir pašportrets. Visi gleznojumi iznīcināti vai ieslēgti tumšā kaktā. Es šīs darbošanās pēdas nespēju uztvert par pašportretu.

Bet! Vai pašportreta jēdziens ir kaut kur stingri nodefinēts? Te paveras vesela filosofēšanas vērta tēma, jo kurš gan teicis, ka pašportretam jābūt precīzam cilvēka atveidojumam? Ar to taču var paust arī savas sajūtas, emocijas un domas. Kāpēc nevarētu paust citādākas identitātes utt? Tas, ka es to nesaprotu, nenozīmē, ka nevarētu darīt 😀 Šī žanra attīstība ir aplūkota septiņu gadsimtu garumā – no renesanses līdz mūsdienām. Diezgan transformējusies! Pašportretus var atrast dažādos formātos – gleznās, zīmējumos, tēlniecībā, instlācijās, gravīrā, fotogrāfijā, kino utt. Jā, vērtīga grāmata 🙂

*Grāmatas lasītas sadarbībā ar apgādu Jānis Roze

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s