Baigās piezīmes

Šo Silvijas Brices grāmatu Baigās piezīmes (2020) es gribēju tiklīdz ieraudzīju. Domāju: “Tulkotāja sarakstījusi grāmatu?” Jāsaka gan, ka personīgu iemeslu dēļ pirmo metienu es nogulēju. Tā nu es tiku pie otrā un mīkstajos vāciņos. Un runājot par vākiem… Tik vienkāršs, atturīgs un pat askētisks. Ārkārtīgi simpatizē tas āksts uz vāka. Un nepiekritīšu, ka tulkotājs ir āksts (vai kā nu tur bija iekš “Grāmatu koda”).

Man ir grāmatas, kuras es izvēlos lasīt, jo tur tas tulkotājs. Un Silvija Brice ir viena no tām. Man viņa ir palikusi atmiņā no viena grāmatu pasākuma, uz kuru pats autors neieradās, bet Brice izdarīja visu, lai pasākums notiktu. Pēc pasākuma devos iegūt parakstu savam Caharijs Kacs eksemplāram. Mazliet parunājāmies par vēsturi un pēc tam priecīga devos mājās.

Piezīmes ir sadalītas sešās nodaļās. Man patika visas, bet vistuvākās bija Baigā tulkošana un Maigais kalendārs. Pirmā man patika, jo ir nenormāli interesanti uzzināt, kas slēpjas aiz iztulkotas grāmatas – teju vai vesels piedzīvojums, kārtīga rituālu kaudze un vārdnīcu detektīvs. Vēl patīkamāk palika brīžos, kad caur piezīmēm saproti, par ko Brice runā, t.i., atpazīsti darbu, pie kura tai brīdī tiek strādāts. No šāda aspekta būtu ārkārtīgi interesanti palasīt arī citu tulkotāju piezīmes. Domāju, ka tas varētu būt gana izglītojoši caur izklaidi. Noteikti piebildīšu, ka šai sadaļai bija pamatīga mazuma piegarša. Varbūt tāpēc, ka šis ir pamatīgs retums. Kāpēc par tulkošanas gaitu, pārdomām, kurioziem netiek runāts plašāk? Savukārt pēdējā nodaļa man patika cilvēcības dēļ. Spēt uz cilvēkiem paskatīties savādāk, ar sirsnību un zināt savas saknes. Tas man lika atcerēties, ka būtu jāiepazīstas ar savu dzimtas vēsturi. Arī pārējās sadaļas man patika, lika pasmaidīt. Katrā ziņā grāmata ir dzirkstoša un es to kādā bēdīgākā brīdī labprāt pašķirstīšu un palasīšu. Bricei ir burvīga humorizjūta 🙂 Caur Piezīmēm diezgan labi var nolasīt arī pašu autori. Pirms tam nezināju, ka viņai patīk vēsture, bet tas varētu izskaidrot vēsturisko romānu/vēstures darbu tulkošanu. Tāpat nezināju, ka pie sirds iet detektīvi, riteņošana, jūra un daudz kas cits. Šis ir patīkams veids, kā lasīt arī cilvēku, tāpēc pieteikumā pieminētais parka soliņš ir diezgan precīzi norādīts. Tas tiešām ir publisks un uz āru vērsts darbs. Paldies!