Pētera imperatore

Kristinas Sabaļauskaites duoloģija Pētera imperatore (2019) pilnīgi noteikti bija mana šī gada gaidītākā grāmata. Un tad jūs variet iedomāties to vilšanos? Gara darba diena, sapņo par lasīšanu. Tiec līdz mājām un skaudri apjaut, ka iepriekšējā dienā taču darbu pabeidzi…

No Martas Skovroņskas līdz Katrīnai I. Karš, kurš mīda Martu kājām, līdz viņu ierauga kāds no krievu feldmaršaliem. Tad viņu par mīļāko paņem Aleksandrs – Krievijas caram ļoti pietuvināta persona. Viss, kas Martai jādara – jācenšas neapnikt, lai nebūtu kritiena lejup…

Sabaļauskaite atkal to ir izdarījusi – uzrakstījusi velnišķīgi spēcīgu darbu. Imperatores dzīvē ir palikušas 24 stundas. Pirmā daļa ir pirmajām 12 stundām. Tas ir vienkārši apbrīnojami, cik precīzi, smalki un nevainojami ir izstāstīta Katrīnas dzīve. It kā lasām vēsturisku romānu, tomēr šis ir vairāk kā vēsture. Tajā iepludinātas arī mūsdienās aktuālas tēmas. Veids, kādā darbs ir sarakstīts, varētu atgādināt Silva Rerum, bet tur nav īsti nekā kopīga. Tas man viņā patīk – rakstītais valodiski pielīdzinās laikam, par kuru viņa raksta.

Šis viscaur ir Katrīnas stāsts, kas man šķiet neparasti, jo lielākoties par šiem laikiem runā vīri. Kā tas būs – viņai kā sievietei izturēt Pēteri I, galmu, politiskos notikumus, visādas intrigas; kā pielāgoties, lai pret viņu izturētos ar cieņu? Apbrīnojami, kā Katrīna pieķērās savam caram. Man viņš atstāja diezgan vulgāru iespaidu. Un vēl alkoholiķis. Kaut kas tajās viņu attiecībās bija… toksisks. Viens bez otra nevarēja, bet atsevišķi arī ne. Lielāka daļa zina, ka viņa ir izbijusi kalpone-veļasmazgātāja, lai gan viņa cēlusies no bajāru dzimtas. Kas ir viņas spēks – dzimtās vietas saknes (lai gan tur palikušas tikai drupas), ciešanas? Bija sajūta, ka viņu nomocīja arī identitātes jautājums. Mūsdienās viņas izcelsme ir strīdīgs jautājums un nav precīzi zināma, tomēr autore ir skrupolozi pētījusi arī šo jautājumu. Tas viņā ir apbrīnojami – visu iespējamo avotu izpētīšana, salikšana pa vietiņām! Tā kā Katrīnai ir bijis daudz bērnu, autore pat esot taisījusi viņas menstruāciju tabulu, lai precīzāk varētu aprakstīt, kā viņa – sieviete šais brīžos ir jutusies (šo es dzirdēju kādā no intervijām). Tā nu visi personāži ir aprakstīti līdz katram sīkumam un šāda pieeja sniedz tik plašu informāciju par laikmetu. Apbrīnojami, kā Katrīna pieķērās savam caram. Man viņš atstāja diezgan vulgāru iespaidu. Un vēl alkoholiķis. Kaut kas tajās viņu attiecībās bija… toksisks. Viens bez otra nevarēja, bet atsevišķi arī ne.

Caur Katrīnu mēs iepazīstam krievu kultūras pirmsākumus un viņu mentalitāti. Tā ir visīstākā Austrumu un Rietumu kultūras sadursme! Krievija grib kā Eiropā. Galmos ievieš franču modi, cenšas iedzīvināt citas rietumu tradīcijas, bet… nesanāk. Katrīna tik spilgti stāsta par šo kulturālo sadursmi – virskārtā izskatās pēc Eiropas, bet apakšā īstens krievs. Mazie ciemati pat necenšas mācīties un pielāgoties, lai gan Pēteris I ļoti cenšas un ieviesis daudzus ukazus. Tik daudzus, ka uzspiež tos arī sīkumos, piemēram, kādas bikses tev būs nēsāt vai izsludina bārdas aizliegumu.

Ko tur vairs piebilst? Šo noteikti vajag lasīt un apdomāt, jo kā jau minēju, šis nav tikai vēsturisks romāns. Tajā ir tik daudz mūsdienās aktuālu tēmu. Ļoti gaidu turpinājumu!

*Grāmata lasīta sadarbībā ar apgādu Zvaigzne ABC

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s