Mākslas grāmatu sērija “Mākslas pamati” – sirreālisms

bilde_2729_4Ir tāds prieciņš, ka apgāds ir sācis sērijas izdošanu un patiešām turpina to darīt, jo rudenī mūs jau gaida jaunas mākslas zinības 🙂 Šobrīd jaunākais izdevums ir Eimijas Dempsijas Sirreālisms (viņai pieder arī grāmata par moderno mākslu). Uzreiz spēju nosaukt tikai divus māksliniekus – Dalī un Magritu. Patiesība ir tāda, ka žanrs sākās krietni pirms viņiem.

Sirreālisms ir 20.gadsimta populārākais mākslas virziens, taču tā aizsākumus (iedvesmu?) var meklēt jau 19.gadsimtā Zigmunda Freida, Ļeva Trocka, Artura Rembo un de Lotreamona uzskatos. Pats virziens aizsācies 20.gados pēc Pirmā pasaules kara un meklēja ceļu uz gaišāku nākotni. Sirreālistiem bija pat revolucionārs mērķis – atbrīvot cilvēci no apziņas loģikas un saprāta važām, lai vairs neatkārtotos postošās kara sekas. Lai kā tur būtu ar sirreālistu darbiem, man tālu līdz saprašanai. Ja blakus nav paskaidrojoša teksta par katru detaļu, es nesaprotu. Domājams, ka ļaudis, kuri aizraujas ar šo mākslas virzienu, automātiski saprot sirreālistu izmantoto simboliku – acis, kukaiņus, ķermeņu fragmentus, erotiskās asociācijas utt. Visā šajā mani fascinē tas, cik ļoti dziļi un tālu virziens bija ietiecies, jo to izmantoja praktiski visos informācijas veidos – glezniecībā, tēlniecībā, kino, foto, medijos utt. Visus šos darbus caurauž fantāzija, zemapziņas sapņi, utopiskas vīzijas.

Manuprāt, ar šo darbu autore ir sasniegusi izvirzīto mērķi – izstāstīt, kas ir sirreālisms, kas veicināja virziena attīstību, iepazīstina ar populārākajiem pārstāvjiem visās jomās, parādīja virziena izplatību (gandrīz visa pasaule!). Ja nebūtu Renē Bretons ar savu 1924.gada “Sirreālisma manifestu”, tad šo vietu būtu ieņēmis kāds cits. Ir likumsakarīgi, ka pēc viņa nāves, kustībai vairs nebija tādu apgriezienu un sākās noriets, taču atstātais mantojums ir pamatīgs un arī šodienā ieņem goda vietu mākslas pasaulē.

Kā īpašās vietas grāmatā man gribas atzīmēt izstādes aprakstus. Kaut kas fantastisks! Es arī gribu, lai mani izstāde saviļņo ne tikai ar redzēto, bet arī ar kaudzi emocijām, kuras gūstu telpas iekārtojumā. Ir ne tikai mākslas darbi, bet pati telpa ir mākslas darbs. Iespējams, tas tiešām ļauj labāk iejusties sirreālistu domāšanā un atvērtu visu prātus. Vai nu mēs ieejam alai līdzīgā telpā ar priekšnamu, kur tālāk jāiziet cauri sapņiem, kas karājas no griestiem, vai darbi izkārtoti tematiskās ielās. Brīva vaļa zemapziņas sapņiem un fantāzijām!

Sirreālisms nav ne stils, ne filosofija. Tas ir pastāvīgs prāta stāvoklis. /V. Fredi, 43.lpp./

*Grāmata lasīta sadarbībā ar apgādu Jānis Roze

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s