Ursula Le Gvina: Jūrzeme

Reizēm ir interesanti vērot, kā grāmatas pie manis nonāk. Konkrēti šo – Ursulas Le Gvinas (Ursula Kroeber Le Guin, 1929.-2018.) ciklu Jūrzeme (1968-2001) – es ieguvu šādi: pētīju jau n-to reizi drauga mammas grāmatplauktu. Pienāk Viņš un taujā, vai esmu šo lasījusi. Saku, ka nē. “Ņem un izlasi!”. Nē, nu labi. Ja jau paķēru uz pārsteigumu, ka neesmu lasījusi, tad ķēros tai lietai klāt. Izlasīju tikai pirmās četras, jo nezināju, ka ir turpinājumi – Jūrzemes burvis, Atuānas kapenes, Vistālākais krasts, Tehanu. Vēl ir Cits vējš, Jūrzemes stāsti. 2018. gadā visas daļas ir apvienotas vienā grāmatā The Books of Earthsea: The Complete Illustrated Edition (šis varētu būt vērtīgi).

Tātad. Ir daudzsološs puisis Zvirbuļvanags, kuram ir spējas maģijas mākslās. Stāsts ir plašs, līdz ar to īsumā varu teikt, ka apguvis zinības Roukā, viņš devās tālos, plašos ceļojumos pa visu Jūrzemi, lai cīnītos ar ļauniem spēkiem un savu tumšo pusi.

Lasot pirmo grāmatu, centos saprast, kur esmu dzirdējusi šo autori. Un tad man pielēca! Lasīju viņas Tumsas kreiso roku. Tai laikā man nepatika. Tagad varbūt patiktu, kas zina. Nākamais, par ko es brīnījos, bija fantāzijas darbs, bet tik plāns. Skaidroju to ar sarakstīšanas gadu. Lasījās ļoti, ļoti viegli un ātri. Pirmais darbs likās lielisks, tomēr pārējās daļās prasījās jau  dziļāks, pamatīgāks, mūsdienīgāks izvērsums vienai vai otrai darbībai. Patiesībā mani mazliet pārsteidza šis fakts, cik ļoti atšķiras fantāzijas darbi tad un tagad. Tai pašā laikā Le Gvina neraksta vienkārši, jo savā fantāzijā viņa iepin daudz dažādu tematu, kas velk uz filozofisko pusi – nāves iepazīšana, nāves uztvere, sievietes un vīrieša attiecības, seksuālitāte, cīņa ar saviem dēmoniem, brīvības jēdziens, sievietes loma vīriešu pasaulē utt.

Ja runājam par darbu kā tādu, tad man prasītos, lai šis darbs tiktu pārizdots. Un tulkots no jauna, jo mani ļoti tracināja daži termini, bet visvairāk jau laikam “burvība”. Es ar šo vārdu apzīmēju ko citu, nevis burvestību, maģiju. Pietrūka arī maģiskuma, bet Geds mācīja ko citu – ja vari, cīnies tāpat un taupi savus maģiskos spēkus. Darbā parādās arī pūķi – tie gan ir aprakstīti burvīgi! Vispār Jūrzeme kā arhipelāgs tiek raksturots diezgan skaidri un saprotami un reizēm jau varēju kuģot varoņiem līdzi neskatoties kartē.

Viegla fantāzija, man tīri labi patika!

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s