Augšupceļš

9142Jau pirms krietna laiciņa biju dzirdējusi par darbu, ko Dens Dimiņš tulkošot no bulgāru valodas. Jāatzīst, ka es to biju aizmirsusi. Kad manās rokās nonāca 2018.gadā iztulkotais Milena Ruskova darbs Augšupceļš, šo faktu atminējos. Šis nu pēc ilgiem laikiem bija viens sulīgs gabals!

1872.gads, Bulgārija. Tā atrodas Osmāņu impērijā. Pa labi un pa kreisi tiek dibinātas revolucionarās komitejas, lai Bulgāriju atbrīvotu no turku jūga. Šajā Lietā iesaistījušies arī divi draugi, Gičo un Asenčs. Dodoties no vienas vietas uz otru viņi pārrunā dažādas lietas – valstiskumu, tautas jēdzienu, brīvību un daudz citu lietu.

Sākot šo lasīt, aizrauties ir pavisam viegli. Lasās raiti un ne gluži sižetiskās līdzības, bet nedaudz noskaņā man šis darbs atgādināja Servantesa Donu Kihotu. Visi tie viņu gājieni uzbrukumos, aplaupot turkus talkā ņemot bruņurupučus… 😀 Un ja nebija turku un viņu kases, ko zagt, tad cieta bulgāri. Kā Gičo teica, cēla mērķa vārdā, kur laupījums tika sadalīts godīgi – puse pašu kabatās, otra puse Lietai. Autors šo darbu ir rakstījis ļoti ironiskā un asprātīgā manierē. Visas vietas es varbūt neizpratu, bet ārkārtīgi patika vieta, kurā Gičo raksta vēstuli un aizsākas strīds par vārdu pareizrakstību. Strīds nonāk līdz vietai, kur tiek salīdzināta klosteru un mūku rakstība un:

Te sarunā iejaucās mūsu Totko un teica:
– M-m-mūku tur nav, ir tikai maukas. /266.lpp./

Es ļoti atvainojos, ja kādu aizskaru, bet šeit es nudien smējos! Tieši tāpat kā vietā, kurā Gičo zog kartupeļus, tiek pieķerts un tad tādu ar karstiem kartupeļiem biksēs viņu arī aizved. 😀 Darbā ir daudz šādu humorīgu vietu un tas šo darbu padara vieglu. Jo būsim taču godīgi, revolūcijas gatavošana, noskaņojums un viss pārējais nav no vieglā gala.

Šo laiku dēvē par Bulgāru renesanci, jo ļaudis sākuši vairāk lasīt grāmatas, Bulgārijā ieklejo sprancūzis, sāk ieviestis Eiropas paražas kā, piemēram, roku mazgāšana pirms ēšanas. Asenčs visu laiku lasa savu bulgāru “Ābeci”, savukārt Gičo runā par Rakovski. Visā šajā grāmatu un gudrību runāšanā mani pārsteidza Gičo, jo viņam bija viedoklis par visu. Pareizi, nepareizi, tas nebija no svara, bet teikt viņam bija ko!

Kaut kur lasīju, ka šis esot netulkojams darbs, tomēr Dimiņš ir ticis galā lieliski! Man bija tā valodiskā sajūta, ka esmu 19.gadsimtā 🙂 Darbā bija atstāti turku vārdi (kuriem darba beigās dots atšifrējums), par kuru pareizu izrunu Dimiņš arī ir parūpējies, ievietojot izrunas tabulu. Kā vienīgo mīnusu laikam minēšu kartes neesamību. Man ir ļoti vāja ģeogrāfija un būtu gribējies ar pirkstu izvilkt līdzi viņu līkločiem. It kā jau tas nemaina darba vērtību utt., bet man pietrūka izsekojamība. Ja šo es atskaitu, tad darbu patiešām izbaudīju – valodu, asprātības un divu draugu sarunas.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s