Mākslas grāmatu sērija “Mākslas pamati” – pagriezieni un personības

Redz kā! Pirms dažiem gadiem es teicu, ka māksla, glezniecība galīgi nav mans lauciņš un ka mani tas neinteresē, bet nu tā vairs nevaru apgalvot. Tas joprojām nav mans lauciņš, bet nu man ir vēlme izzināt to detaļās. Gleznas joprojām iedalu “patīk/nepatīk” līmenī, bet lasīt aprakstus un paskaidrojumus par mākslinieku domu lidojumu ir interesanti (diemžēl, lielākoties es nespēju to pati informāciju nolasīt).

Kaut kā biju palaidusi garām šīs sērijas sākumu, bet ceru to ar laiku atgūt. Šeit tad nedaudz sīkāk par pēdējām trim šai sērijā: Lī Češīrs (Lee Cheshire) Pagrieziena punkti mākslā (2018), Ralfs Skī (Ralph Skea) Impresionisms (2019), Flāvija Fridžeri (Flavia Frigeri) Sievietes mākslinieces (2019).

  • Pagrieziena punkti mākslā

Šī grāmata priecē ar būtiskāko momentu parādīšanu mākslas vēsturē no renesanses līdz mūsdienām. Es nevēlos visu zināt sīkumos, tāpēc mani uzrunā šis kodolīgais formāts. Nekad nebiju domājusi, kāpēc  pārstāja gleznot bībeles sižetus un pievērsās cilvēku portretēšanai vai kāpēc pēc gadsimtiem arī šis vairs nederēja un aktuāli kļuva gleznot pavisam citādākā manierē. Ļoti patīk arī tas, ka tiek pieminēti “svarīgākie” mākslinieki un viņu būtiskākais ienesums mākslas attīstībā. Piemēram, patentēta krāsa tūbiņās, par ko varam pateikties Džonam Gofe Rendam, jo viņam gribējās gleznot dabu un nācās risināt krāsu izkalšanas jautājumu. Un zinājāt, ka māksliniekiem autortiesības uz saviem darbiem piešķīra tikai 1735.gadā (sākotnēji tikai grafiķiem, pārējie pievienoti vēlāk)? To sauc par Hogārta aktu. Ak, šeit ir daudz interesantu faktu. Sākot ar gleznošanas manierēm līdz pat absurdām lietām 20.gs. (piemēram, pisuārs, ko nosauca par mākslas darbu utt.).

  • Impresionisms

Tā kā man ļoti patīk Monē, tad pieņemu, ka par šo glezniecības veidu man būtu jāzina vairāk. Priecē tas, ka šī grāmata vieglā, uztveramā veidā stāsta par virziena attīstību un galvenajiem tās personāžiem. Tātad, ir pieņemts uzskatīt, ka šis mākslas virziens ir radies Francijā 19.gs. vidū un viņu pirmās gleznas radīja neizpratni. Tās sauca par nemākulīgām un nepilnīgām, jo neatbilda pieņemtajām glezniecības normām. Ar laiku impresionisti iemācīja arī citiem redzēt gaismu sev visapkārt, lauku un pilsētas ikdienišķo vidi, ne sadomātus fonus. Lai arī par pirmajām izstādēm nebija labas atsauksmes, viņi turpināja un ar laiku saņēma pat uzmundrinājumus turpināt. Visu šo stāstu papildina ārkārtīgi daudz ilustrāciju un pie katras var brītiņu pasēdēt un apbrīnot.

  • Sievietes mākslinieces

Neiedomājami! Šī grāmata mani pārsteidza ar faktu, ka sievietes-mākslinieces un pie tam vēl atzītas, bija jau 16.gadsimtā! Kā tas iespējams? Protams, krietni vairāk un radošāk tās darbojas 20.gs., bet vienalga viņām savas tiesības bija jāpiesaka protesta akcijā pret sieviešu mākslinieču neiekļaušanu lielajā modernās glezniecības un tēlniecības izstādē MoMA – 1989.gadā Guerilla Girls izgāja ielās, lai pajautātu “Vai sievietēm jābūt kailām, lai tās izstādītu Metropolitēna muzejā?” Ja tā padomā, tad tiešām daudzos darbos sievietes ir kā darbu personāži, bet kā mākslinieci es nevaru nosaukt nevienu. Nu, vismaz tā uzreiz. Grāmatā ir aprakstītas apmēram 50 mākslinieces un viņu daiļrade. Kā pirmā uz mākslinieces titulu pieteicās Artemizija Džentileski – viņa savās gleznās sievietes rādīja spēcīgas raksturā un ierādīja centrālo lomu. Arī pārējās minētās sievietes ir spēcīgas savā personībā un zina, ko vēlas parādīt sabiedrībai.

Tāpat kā iepriekš apgāda izdotā sērija Tas ir… ļāva izzināt konkrētu mākslinieku biogrāfijas caur viņu darbiem, tad šī sērija ļauj iepazīt mākslas procesus, to virzību un atklāj arī zināmākos darbus glezniecības vēsturē. Šo var saukt par patīkamu sēriju, kurā viss ir izklāstīts pietiekoši detalizēti un precīzi, ka pat es spēju saprast lietas 😀 Protams, ir ļoti daudz darbu, par kuriem es lasīju, pētīju ilustrācijas (un to ir ļoti daudz!) un domāju, kā var izpīpēt ko šādu? Tas gan vairāk attiecās uz moderno mākslu, bet vienalga ir interesanti censties saprast 🙂 Ko vēl noteikti jāpiemin – pieņemts, ka mākslas grāmatas ir lielas un krāšņas, tad ļoti priecē šo grāmatu mazais formāts. Manuprāt, tas parāda, ka bilde ir svarīga, bet tikpat svarīgs ir teksts un teksts šajā gadījumā ļoti izglīto.

*Grāmatas lasītas sadarbībā ar apgādu Jānis Roze

One comment on “Mākslas grāmatu sērija “Mākslas pamati” – pagriezieni un personības

  1. Atpakaļ ziņojums: Mākslas grāmatu sērija “Mākslas pamati” – kā aplūkot un kādi virzieni eksistē | thestoryofelza

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s