Pazaudēto lietu glabātājs

300x0_pazaudetolietuglabatajs_978-9934-0-7870-5Ja es iepriekš būtu dzirdējusi, ka Rūtas Hoganas (Ruth Hogan, 1961) romānu Pazaudēto lietu glabātājs (2017) tiek ielikts kategorijā ”Atvaļinājumu romāns”, es, visticamāk, šo romānu negribētu lasīt. Ir labi, ka es pirmo ieraudzīju vāku. Man ziedu motīvi nepatīk (kur nu vēl rozes!), bet šajā vākā ir tāds šarms!

Laura, domādama, kā lai tiek ārā no kritiskās situācijas savā dzīvē, spontāni pieņem izaicinājumu un dodas pie Entonija Peardū uz interviju. Viss ir labi un viņa kļūst par pazaudēto lietu glabātāja asistenti. Tomēr pienāk brīdis, kad Laurai pašai jāuzņemas šie ”pienākumi” un jāatrod lietām to likumīgie īpašnieki.

Tā lieta, ko man bija labi nezināt pirms pieķēros pie šī darba lasīšanas – tas ir sieviešu romāns, tā saucamā, vieglā literatūra. Šī nezināšana man noderēja, jo man tiešām ir prieks, ka esmu šo darbu izlasījusi. Par spīti faktam, ka daudzas lietas spēju paredzēt, es šo stāstu izbaudīju. Šis nebija sieviešu romāns no klasiskā gala. Varbūt viducītī piekusu no tā nepiepildīto sapņu cukura, bet tas bija tikai uz to brīdi. Lai arī priekšplānā būtu jābūt Laurai un Entonijam, tomēr tā nebija.

Darbam ir divas paralēlās līnijas un es ilgi, ilgi nespēju tās savienot. Šīs līnijas savienojas tikai pašās beigās. Jāsaka, ka autore ir ļoti skaisti nostrādājusi pie detaļām. Absolūti visi sīkumi, kuriem varbūt es arī nepievērsu pienācīgu uzmanību, tiek novietoti savās vietās, kad ir pienācis īstais laiks. Un tieši šie sīkumi ir šī darba pērlītes, ja tā var teikt. Entonijs ir rakstnieks, kurš reiz ir rakstījis ļoti skaistus stāstus. Un skaistus stāstus viņš raksta arī par lietām, kuras ir kaut kad kaut kur atradis. Šie stāsti man lika domāt par manu lietu nozīmi. Otrajā līnijā darbojas Spridzinātājs, kurš ir izdevējs un ļoti mīl suņus. Es biju pārliecināta, ka tā ir tā saikne starp līnijām, bet nav. Viņi nekad nav sastapušies.

Ne mazākajā mērā neesmu sieviešliteratūras speciāliste, tomēr uzdrošināšos apgalvot, ka Hoganu no ”klasikas” atšķir arī valoda (viegli lasāma; humors, kas liek pasmaidīt; trāpīgi izteicieni), vērojumi literatūras lauciņā (kādi žanri ir vairāk pieprasīti; izdevēju domas utt.), kultūras iepīšana (lasītājs spēs šo atpazīt? cik erudīts ir lasītājs?). Daudz un dažādu knifu, kas iepīti. Katrā ziņā no romāna dveš tik liela cilvēkmīlestība, cenšanās darīt lietas labi un kā šķiet pareizi, ka tas viss rada ticamību. Tās pāris neveiklās epizodes (situācijas ziņā) es spēju iedomāties arī dzīvē un domāju, ka tā ir arī kādam reāli gadījies. Lai nu kā, kad grāmatu izlasīju, uzrakstīju draugam, ka gribu viņu apskaut.

*Grāmata lasīta sadarbībā ar apgādu Zvaigzne ABC

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s