Gogoļa disko

cover_778bc4651cb1b12fd5949f898fbe9d9cDažas grāmatas izskatās un izklausās tik crazy, ka tas nostrādā kā katalizators lēmumam par lasīšanu. Un tā nu es ķēros klāt Paša Matsinova, īstajā vārdā Pāvo Matsina (Paavo Matsin, 1970) darbam Gogoļa disko (2016).

Viss sākas ar to, ka kabatzaglis Konstantīns Opiatovičs tramvajā ievēro vienu makten lielu ērmu. Personīgie novērojumi saka, ka no šādām personām labāk turēties pa gabalu. Viena maza nejaušība un Opiatovičs jau viņam ir blakus un… ko, kā? Tas tak Gogolis!

Šī nav viegla grāmata. Nu, tādā izpratnē, ka par šo ir grūti runāt nepasakot visu priekšā un vienlaicīgi to daudzo kruzuļu un juku dēļ. Romāns ir tik pilns ar visādām šķietami sīkām un nevajadzīgām detaļām, ka man pagāja laiciņš, kamēr es vispār ”iebraucu” galvenajos tēlos un viņu dīvainībās. Neesmu lasījusi Rīgas zilo gvardi, ko izdevis Mansards, bet cik grāmatas prezentācijā nopratu, tā arī pilna ar daudziem autora jaunradītajiem/pielāgotajiem vārdiem. Piemēram, šeit darbība notiek kaut kādā nākotnē, Vīlandē, kuru ir okupējuši krievi. Līdz ar to daudzi vārdi ir žargonā kā, piemēram, ”stiļaga”, ”ņemodnijs” un daudzi citi. Vispār, runājot par laiku, tad tas arī ir totāls sajaukums – it kā nākotne, bet ir atgriezusies pagātne. Kā teica autors: “Tā ir distopija – nākotne, bet ar pagātnes seju. Tāda kā retro pasaule”.

Man ir sanācis lasīt tikai divus Nikolaja Gogoļa darbus. Viņa stāsts ”Šinelis” ir nedaudz pārdabisks. Matsins savukārt šajā darbā no Gogoļa ir ielicis to šausmu elementu, kas saistāms ar bailēm. Līdz ar to Gogolis tiešām ir kā katalizators visu varoņu pārvērtībām, jo pats Gogolis ir ļoti pasīvs tēls. Visus varoņus vispirms pārņem bailes par tagadni, par sevi pašu. Šīs bailes sākotnēji paralizē, tad pāriet zemapziņā un raisa pārmaiņas. Vienīgais, ko es tiešam nespēju līdz galam izprast – cik reāls bija pats Gogolis?

Ja es nebūtu bijusi grāmatas prezentācijā, to saprast man būtu bijis krietni pinķerīgāk. Vienkārši slīdot pāri tekstam, grūti saprast, kas darās autora prātā, jo tas kiš-miš, kas ir lasāms liekas… pat absurds. Ļaujot vaļu fantāzijai, šo darbu ir iespējams uztvert dažādi. Es palieku pie domas, ka šis darbs ir absurds, bet ar jēgu likt mums domāt par sevi šajā laikā un neaizmirst pagātni. Labi gribot, to visu ir iespējams sapludināt vienā veselumā.

*Grāmata lasīta sadarbībā ar apgādu Jānis Roze