Bārā ienāk zirgs

9789984237183_66Ir tādi literārie darbi, kurus tā kā gribas izlasīt, bet nekādi nav iespējams saņemties. Manuprāt, tas ir dīvaini, bet tā tiešām ir tāda kā mīņāšanās uz vietas. Beigās viss sanāca tā, ka sagribēju lasīt neiepazītas nacionalitātes un tā nonācu pie izraēļu autora Dāvida Grosmana (David Grossman, 1954) darba Bārā ienāk zirgs (2014). Prieks, ka devu darbam iespēju, jo tas bija aizraujošs gan savā būtībā, gan izklāstā.

Dovale ir standup mākslinieks, kurš tūlīt kāps uz skatuves Netanijā un stāstīs visādus jokus. Pirms šī uznāciena viņš ir piezvanījis senam draugam un lūdzis to atnākt uz priekšnesumu. Jo dziļāk vakarā, jo vairāk saproti, ka šis nebūs parasts vakars. Lai vakars sākas!

Romāns – eksplozija, romāns – laika bumba, romāns – iekapsulēta drāma. Darbs, kurš man lika būt tikpat uzmanīgai klausītājai kā vakara auditorijai. Ar vienu mazu, īsu izlēcienu, tas sākotnēji tiešam bija standup. Tik pēcāk attopi, ka īsti nepatīk, nesaproti, kas par drāmu notiek uz skatuves, bet tai pat laikā esi nedaudz paralizējies un nespēj nekur aiziet. Tieši tā, tu šarmējies no cilvēka, kurš atrodas tavā priekšā, lai gan viņš veic neloģiskas darbības (piemēram, sevis iekaustīšana) un stāsta lietas, kuras noteikti nebija plānojis atklāt tik plašai publikai. Vajadzētu iet prom, bet… nolem palikt, ja nu joki vēl sekos un šis ir tikai pārpratums, prāta aptumsums. Kā vispār var noformulēt, kas ir standup? Tīrākās blēņas, lai visi varētu pasmieties vai reāli stāsti ar ironijas/sarkasma devu, kas raisa smieklus, jo tas ir tik absurdi? Varbūt standup ir kaut kas pavisam cits? Jāatzīst, ka tās dažas anektdotes tiešām bija smieklīgas… Vispār Dovales stāstītais humors bija tik… gribas lietot kaut kur lasīto apzīmējumu ”abpus griezīgs”. Viņš stāsta humoresku, bet tie darvas pilieni… un tieši šie pilieni neliek smieties.

Tas brīdis, kad es kā lasītāja un vienlaicīgi arī auditorija aptveru, ka izklaides vakara vietā es būšu lieciniece sevis izgriešanai uz āru, ir diezgan traks. Tā ir kā publiska grēksūdze, kurā ir neērti piedalīties. Nevienā brīdī nav zināms, kas tūlīt sekos – humora kulminācija vai sevis eksplozija. No Dovales strāvoja izmisums. Nevienā mirklī tiešā tekstā nav teikts, ka šī ir viņa pēdējā  uzstāšanās, bet to varēja tik labi just! Tā nemitīgā cenšanās izglābt vakaru bija kā mēms palīgā sauciens. Un kas ar to iepriekš minēto draugu? Kāpēc viņš deva to dīvaino uzdevumu? Patiesībā man šim darbam gribējās tādu kā otro daļu, turpinājumu. Vakars beidzas, viņi iziet ārā un kas notiek tālāk? Par ko viņi runā?

Man tiešām ir prieks, ka es nenobijos no šī romāna. Lai arī līdz galam nespēju atšifrēt Dovali un viņš man tā arī palika mīkla. Kāpēc viņš izlēma to visu stāstīt uz skatuves? Varbūt tas vienkārši neplānoti izlauzās no dziļumiem, jo bija pārāk apspiedis šīs jūtas? Jautājumu vairāk nekā es spēju izdomāt atbildes. Lasiet, varbūt jums viss būs skaidrāk par mani 🙂

*Grāmata lasīta sadarbībā ar apgādu Jānis Roze

One comment on “Bārā ienāk zirgs

  1. Jā nu, galu galā- kāpēc ir tāds iepriekšnolēmums, ka “standapam” noteikti jābūt komēdijai? Tāpēc ka mūsdienu publika krodziņā vakarpusē spēj domāt tikai par izklaidēm un nevēlas neko nopietnu? Nujā, laikam jau nevēlas gan, laikam jau tas ir pavisam normāli. Bet tas cilvēks uz skatuves- ja viņš stāsta kaut ko no sevis, nevis dramaturga uzrakstītu un vārds vārdā iemācītu tekstu- kāpēc gan viņam vienmēr būtu tikai jājoko?
    No otras puses- tā ir, neērti klausīties tādu grēksūdzi. It kā jūties vainīgs- kāpēc es neredzēju, neaptvēru, nepalīdzēju. It kā nav par ko justies vainīgam- ne jau es tur biju un to nodarīju… un tomēr…

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s