Vilku nams

vilku namsJa es nebūtu izlasījusi Hilarijas Mantelas (Hilary Mantel, 1952) Vilku nams (2009) anotāciju, ļoti iespējams, es šo darbu būtu palaidusi garām. Prieks, ka tomēr noķēru aiz astes, jo šis tiešām bija baudījums. Tik pēc tam uzzināju, ka 1) priekš manis sliktā ziņa – izrādās, ka šī ir triloģija; tātad būs jāgaida turpinājumi un 2) labā ziņa – romāns beidzas pašpietiekami un tie, kuri nevēlēsies turpinājumu, nebūs spiesti to lasīt.

Laipni lūgti 16.gadsimta Anglijā, kurā visa tauta mēļo par divām lietām – to franču izvirtuli, kas sakārojusi kļūt par karalieni un par laulības šķiršanu, kas katoliskajā valstī ir grēks un kaut kas pavisam neiedomājams. Galu galā – kāda īsti ir Anglija, tās ļaudis, politiskā situācija un reliģiskie uzskati. Tātad, šis ir romāns par Tomasu Kromvelu, Henriju VIII un Annu Boleinu. Intrigas, varas kāre, kaudzēm spiegošanas un nežēlīgas krišanas.

Sagudrojuši četrdesmit četras apsūdzības, viņi sagudros vēl divtik – tas nav nemaz tik grūti, ja iztēli neiegrožo patiesība. /228.lpp./

Nav tā, ka tematiski šis būtu kas jauns, tomēr autore šo stāstu pagriezusi citādā šķērsgriezumā un ļoti patīkamā vēstures stāstījumā. Ne viss tiek teikts tieši, bet no teksta var saprast, ka noticis šis vai tas. Šis tiešām ir romāns par Tomasu Kromvelu un Henrijs VIII ar Annu Boleinu ir fons. Smalks, nepastāvīgs un iegribām pilns fons. Līdz ar to, Kromvela prāts tiek parādīts krietni spilgtāk nekā ja visi šie personāži būtu nolikti vienā līnijā. Un ir patiešām aizraujoši vērot kā Kromvels, cēlies no zemas kārtas, kāpj aizvien augstāk un augstāk līdz pavisam nemanāmi nostājas tieši aiz Henrija VIII platās muguras un čukst ausī visādas gudrības un viltības.

Šī patiešām bija citādāka vēsturiskā romāna lasīšanas pieredze. Ne tikai stāstījuma manierē, bet arī tajā, ka reti nākas tik spilgti izjust vēsturisko pārmaiņu vēsmas. Kardināls Vulzijs būtu bijis reformators, tomēr viņš nespēja tikt galā ar visām Henrija VIII iegribām un pašu galveno – nodrošināt drošu iespējamību troņmantinieka nākšanai pasaulē. Ir jābūt patiešām enerģijas pārpilnam, šarmantam velnam, kurš spējīgs uz visu, lai sasniegtu vēlamo rezultātu un Kromvels tāds bija. Tieši viņa slavas laikā gaisā jaušamas pamatīgas pārmaiņas, piemēram, tiek akcentēta lasītneprasme un grāmatiespiešanas ideja, klosteru un to pārstāvju morāles izkratīšana utt.

Anglija nav žēlsirdīga pret nabagiem, jāmaksā par visu, pat par lauztu kaklu. /535.lpp./

Darbā ir ārkārtīgi daudz personāžu, bet lai tas nebiedē – viņi visi stāstā ienāk pamazām un katram gadījumam darba sākumā ir visu uzskaitījums ar paskaidrojumu. Pluss – dzimtas zars, cik nu tas attiecas uz romānu. Un lai nebiedē biezums, darbs lasās ļoti raiti un man tiešām ļoti patika!

*Grāmata lasīta sadarbībā ar apgādu Zvaigzne ABC