Niekošanās nr.3

Sākotnēji biju paredzējusi sev, bet jo tālāk tiku, jo vairāk sapratu, ka šie tiks māsai. Viņai vairāk piestāv šīs krāsas un ornamenti. Un ir skaisti redzēt prieku citu acīs! Tās rokas gan manas 😀

Mūzika: Merry Christmas From the Crooners – šoreiz vesels albums džeza noskaņās.

Vilku nams

vilku namsJa es nebūtu izlasījusi Hilarijas Mantelas (Hilary Mantel, 1952) Vilku nams (2009) anotāciju, ļoti iespējams, es šo darbu būtu palaidusi garām. Prieks, ka tomēr noķēru aiz astes, jo šis tiešām bija baudījums. Tik pēc tam uzzināju, ka 1) priekš manis sliktā ziņa – izrādās, ka šī ir triloģija; tātad būs jāgaida turpinājumi un 2) labā ziņa – romāns beidzas pašpietiekami un tie, kuri nevēlēsies turpinājumu, nebūs spiesti to lasīt.

Laipni lūgti 16.gadsimta Anglijā, kurā visa tauta mēļo par divām lietām – to franču izvirtuli, kas sakārojusi kļūt par karalieni un par laulības šķiršanu, kas katoliskajā valstī ir grēks un kaut kas pavisam neiedomājams. Galu galā – kāda īsti ir Anglija, tās ļaudis, politiskā situācija un reliģiskie uzskati. Tātad, šis ir romāns par Tomasu Kromvelu, Henriju VIII un Annu Boleinu. Intrigas, varas kāre, kaudzēm spiegošanas un nežēlīgas krišanas.

Sagudrojuši četrdesmit četras apsūdzības, viņi sagudros vēl divtik – tas nav nemaz tik grūti, ja iztēli neiegrožo patiesība. /228.lpp./

Nav tā, ka tematiski šis būtu kas jauns, tomēr autore šo stāstu pagriezusi citādā šķērsgriezumā un ļoti patīkamā vēstures stāstījumā. Ne viss tiek teikts tieši, bet no teksta var saprast, ka noticis šis vai tas. Šis tiešām ir romāns par Tomasu Kromvelu un Henrijs VIII ar Annu Boleinu ir fons. Smalks, nepastāvīgs un iegribām pilns fons. Līdz ar to, Kromvela prāts tiek parādīts krietni spilgtāk nekā ja visi šie personāži būtu nolikti vienā līnijā. Un ir patiešām aizraujoši vērot kā Kromvels, cēlies no zemas kārtas, kāpj aizvien augstāk un augstāk līdz pavisam nemanāmi nostājas tieši aiz Henrija VIII platās muguras un čukst ausī visādas gudrības un viltības.

Šī patiešām bija citādāka vēsturiskā romāna lasīšanas pieredze. Ne tikai stāstījuma manierē, bet arī tajā, ka reti nākas tik spilgti izjust vēsturisko pārmaiņu vēsmas. Kardināls Vulzijs būtu bijis reformators, tomēr viņš nespēja tikt galā ar visām Henrija VIII iegribām un pašu galveno – nodrošināt drošu iespējamību troņmantinieka nākšanai pasaulē. Ir jābūt patiešām enerģijas pārpilnam, šarmantam velnam, kurš spējīgs uz visu, lai sasniegtu vēlamo rezultātu un Kromvels tāds bija. Tieši viņa slavas laikā gaisā jaušamas pamatīgas pārmaiņas, piemēram, tiek akcentēta lasītneprasme un grāmatiespiešanas ideja, klosteru un to pārstāvju morāles izkratīšana utt.

Anglija nav žēlsirdīga pret nabagiem, jāmaksā par visu, pat par lauztu kaklu. /535.lpp./

Darbā ir ārkārtīgi daudz personāžu, bet lai tas nebiedē – viņi visi stāstā ienāk pamazām un katram gadījumam darba sākumā ir visu uzskaitījums ar paskaidrojumu. Pluss – dzimtas zars, cik nu tas attiecas uz romānu. Un lai nebiedē biezums, darbs lasās ļoti raiti un man tiešām ļoti patika!

*Grāmata lasīta sadarbībā ar apgādu Zvaigzne ABC

Niekošanās nr.2

Šīs ir no pagājušā gada dāvanām, kad man bija aktuālas zvaigznes. Šo zvaigžņu taisīšana man bija skaista pieredze, kuras laikā es sapratu, cik ļoti man patīk lentītes un cik daudzos veidos tās ir iespējams realizēt.

imag0879

Savukārt, šogad mani velk uz eglēm un šis bija mans pirmais mēģinājums pērļot kociņus. Nav sarežģīti, tomēr vēl jāpatrenējas… Es ceru, ka draudziņiem patika! 🙂

Mūzika: Dean Martin – Memories are made of this – nezinu kāpēc, bet šī dziesma man asociējas ar ziemīšiem.. 🙂

Niekošanās nr.1

 

Otrā advente.
Ir laiks atrādīt savu depresīvo vainagu 😀 Man šogad galīgi nevelk uz krāsām, tāpēc man būs minimāli, melnbalti ziemassvētki – gan vainagā, gan eglītēs pie mūra.

DsOijw_XQAARq9E

Eglītes tapināju gandrīz nedēļu un reāli lepojos ar paveikto 🙂

Tifānija Smelga: Mazā brīvā cilts

300x0_maza_briva_cilts_mazvaksKas tev nāk prātā, kad izdzirdi Terija Pratčeta (Terry Pratchett, 1948 – 2015) vārdu? Man uzreiz pirmās asociācijas ir filmas par Diska pasauli (par to ir 41 darbs!). Manuprāt, nav tādu, kuri nekad nebūtu saskārušies ar viņa daiļradi vai to ekranizāciju. Ja vien reizēm tiek skatīta fantāzija, tad noteikti ir jābūt redzētam kaut vai Going Postal (manuprāt, tā bija mana pirmā saskarsme). Bet ne par to ir stāsts. Stāsts ir par to, ka turpmāk latviski ar laiku būs pieejams viss stāsta cikls par Tifāniju un pirmā ir Mazā brīvā cilts (2003).

Tifānijai Smelgai ir vienpadsmit gadu un viņa ir zaudējusi Smelgu vecmāmuļu, kas viņai bija ļoti mīļa. Un pēkšņi sāk likties, ka pasaule mainās, jo upē iemitinājies briesmonis, uz ceļa var satikt bezgalvainu jātnieku un… jā, tie tiešām ir mazi vīriņi ar bārdām! Vēl Tifānijai prātā ir jautājums – kā izskatās raganu skola?

Katru reizi, kad es lasu fantāzijas darbu, man ir sajūta, ka esmu šī žanra iesācēja. Ir nedaudz sanācis lasīt dažāda līmeņa fantāzijas darbus un prieks, ka Pračets savu Diska pasauli ir ieskicējis šādi – bērniem/jauniešiem viegli saprotami un pieaugušajiem saistoši. Jo šis darbs tāds ir – it kā bērnu/jauniešu auditorijai, tomēr arī pieaugušajiem ir interesanti. Man, protams, būtu gribējies, lai pasaules uzbūve būtu vēl spilgtāk un detalizētāk atainota (labi zinu no filmām). Tā kā no 5 grāmatām sērijā šī ir tikai pirmā, tad ceru, ka tas būs izklāstīts nākamajās daļās.

Tifānija ir diezgan parasta pusaugu meitene, bet ar sapni būt raganai (par spīti tam, ka apvidū raganas tiek medītas). Un jau ar šo mirkli man patīk, kā Pračets ir apspēlējis raganu būšanu un ticiet man, tas nav nekas tipisks. Nezinu, kā tas viss attīstīsies, bet nākamajās daļās Tifānijai būs jāapgūst īstās raganu zinības. Šajā viņai nākas klīst pa sapņu pasauli un tas bija gana baisi. Jāatzīst, ka vienlaicīgi arī diezgan šarmējoši. Protams, dažbrīd valoda man likās bērnišķīga, bet tas šim darbam piedeva tādu… piemīlīgumu 🙂 Visa tā zilo vīriņu valoda, rīcības un to sekas.

Prieks, ka latviski sāk iznākt daudzveidīgāki fantāzijas romāni un bez Pračeta priekšgalā to ir grūti iedomāties. Ja ir lasīts tikai šis, varētu rasties iespaids, ka viņš raksta bērniem, bet ja ir iespēja salikt kopā visas detaļas, kas veltītas šai pasaulei, tad kopaina ir krietni vien krāšņāka un daudzveidīgāka. Man vēl daudz darba priekšā. Un runājot par šo romānu – žēl, ka tas neiznāca agrāk! Man patiešām patika un gaidu turpmākos notikumus 🙂

*Grāmata lasīta sadarbībā ar apgādu Zvaigzne ABC

Aveņu – šokolādes kūka

Reizēm ir tā, ka vienkārši iegribas uztaisīt kūku. Un saldētavā tik daudz ogu… Tā nu tapa neplānots svētku gardums (t.i., kūka plānota, bet valsts svētki sakritība 🙂 ). Forši ir arī tas, ka galarezultāts nav dārgs un ir ekstra viegli uztaisāma.

Sastāvdaļas:imag0798

  • 300 g cepumu
  • 100 g mandeles (bez mizas)
  • 200 g tumšā šokolāde
  • 150 g sviests
  • 150 g saldais krējums
  • 200 g avenes
  • ap 150g melleņu (mana improvizācija)
  • 30 g kakao
  • 60 g pūdercukurs

Lai tiktu līdz kūkai:

  • Katliņā liek šokolādes gabaliņus, gabalos sagrieztu sviestu un saldo krējumu. Visu silda uz mazas uguns un maisa, kamēr iegūst viendabīgu masu. Atliek mazliet atdzist. Kamēr masa dzesējas, jebkādā formā ieklāj foliju (lai kūku pēc tam ērti dabūtu ārā).
  • Kad tā nedaudz padzisusi, pievieno iepriekš gabaliņos salauztus cepumus un sasmalcinātas mandeles. Uzmanīgi pievieno pusi no aveņu un melleņu daudzuma. Liek formā un ledusskapī uz pāris stundām, lai masa sastingst (es teiktu, ka ideāla ēšana ir nākamais vakars).
  • Kūku no formas izņem pašu formu apmetot otrādi (kas bija apakša, nu ir augša). Oriģināli receptē sajauc kakao ar pūdercukuru un pārkaisa pār kūku, bet es kaisīju tikai pūdercukuru. Izrotā un

lai labi garšo! 🙂