Drūrija: Septītā diena, II

Drurija_8Ar atgriešanos pasaulē, kurā tiesu un taisnību lemj realitātes šovā Nāve ir taisnīga! Tieši tā, Kerija Drūrija ir atgriezusies ar savu triloģijas turpinājumu Septītā diena (par pirmo daļu var izlasīt šeit).

Iepriekšējā daļā notikumi beidzās ar to, ka Marta tika atbrīvota, bet viņas vietā stājās draugs. Marta ir brīvībā. Tagad būtu tikai loģiski, ka viņa arī censtos palīdzēt, tomēr to ir grūti darīt, ja tevi pašu turpina vajāt… Tiesu sistēma nav atcelta, sabiedrības informētībā – tai pašā līmenī. Vai ir iespējams salabot pasauli?

Ceru, ka taisnība uzvarēs un visi sapratīs, ka tie cilvēki, kuriem ir vara un nauda, izmanto sistēmu sava labā. /62.lpp./

Ja godīgi, es biju cerējusi uz kārtīgu stāsta turpinājumu. Mani ļoti uzrunā autores ideja par pasauli, kurā ir kāda valsts – šajā daļā sapratu, ka tā ir Lielbritānija, – kuras tiesu sistēma tradicionālā variantā ir iznīcināta un tās vietā stājas realitātes šovs. Tas ir pieejams ikvienam, ja vien ir nauda. Galvenie personāži – Marta un Aizeks – ir mainītās lomās, līdz ar to man bija sajūtas, ka nav īsta turpinājuma. Sižetā ir daudz dažādu pavērsienu, bet sižeta uzbūve nav mainīta, ir izmantotas tās pašas formulas. Man patika tas, ko es lasīju, tomēr kaut kādā mērā es jutos vīlusies. Ļoti ceru uz trešo daļu, jo… beigas tādas, ka varētu būt citādāk, spraigāk.

Man ir mazliet skumji, ka arī šajā daļā autore nav izklāstījusi par šo, teiksim tā, paralēlo nākotni. Ne es zinu, kā viss līdz tam nonāca, ne es zinu, ko dara pārējie ļaudis laikā, kad nenotiek pārraides un Marta netiek vajāta. Bija sajūtas par saraustītiem pavedieniem, kuriem ir tikai sākums un beigas. Es biju sacerējusies uz tiesnesi, jo šeit viņš figurē ļoti daudz, bet nekā.

Bet viss nav tik slikti. Neņemot vērā tās manas piebildes, sižeta attīstība ir jūtama faktā, ka šoreiz ir parādīts, kā darbojas šī tiesu mašinērija – kas, kur un kā tiek pietušēts, pielabots, pārveidots, līdz sabiedrība ir nonākusi muļķa lomā, tikai tā to nezina.

Ir jāļauj cilvēkiem ticēt tam, ko viņi dzird, un uzskatīt, ka viņiem zināmā mērā pieder vara. It jāļauj viņiem ticēt, ka viņi dzīvo demokrātijā. /129.lpp./

Cik svarīgi ir apklusināt dažus cilvēkus, jo tiem ir zināms pārāk daudz. Ja kaut kas nāktu atklātībā, vai sistēma sabruktu? Vispār uz ko tu būtu gatavs, ja tev apsolītu perfektu dzīvi un sapņu darbu? Tu liktu uz spēles citu dzīvības?

*Grāmata lasīta sadarbībā ar apgādu Jānis Roze

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s