Hanija: Gaismas bruņinieks, I

Kā jau jebkuram normālam lasītājam, arī man ir sava lasāmo grāmatu kaudze. Saklausījusies daudz labu atsauksmju, tajā ”iekrāvu” arī hanija-gaismas-bruninieks-a4aSilvanas de Mari (Silvana de Mari, 1953) darbu Pēdējais elfs. Kā jau jebkuram normālam lasītajam, šī kaudze plok ļoti lēni, līdz ar to minēto darbu vēl neesmu izlasījusi. Autores jaunākajam veikumam Hanija: Gaismas bruņinieks (2015) ķēros klāt ar lielu devu entuziasma, jo esmu mazliet uzsēdusies uz fantāzijas žanra. Lai arī ko es turpmāk šī raksta ietvaros teikšu, neaizmirstam, ka šī grāmata ir paredzēta bērniem!

Hanija ir Tumšā Kunga meita, kurai nav paredzēta spoža nākotne. Brīdī, kad meiteni nogalinās, pasaulei ir jāiet bojā. Viņa plāni mazliet nojūk, jo sieviete, kura iznēsā bērnu, nevēlas jaundzimušo nogalināt. Neklausoties pareģotajos lāstos, viņa upurē savu statusu un vārdu, lai ar meitu dotos uz tuksnesi, kur, iespējams, meitas ļaunums būs mazāks un nespēs nodarīt kaitējumu cilvēcei.

Sākšu ar labo, jo viss pārējais būs tikai vaina manī un manā vecumā. Man patika darbā ieliktās vērtības. Nevis vienkārši pateikts, tas un tas ir labs, bet tā un šitā darīt nu gan nedrīkst, bet tā skaisti iepīts stāstos par Gaismas Bruņinieku. Kamēr Hanija ar savu māti Haksenu soļo uz nākamajām mājām, ceļā tiek stāstīti stāsti. Caur tiem vijās vērtības – godīgums, spēja piedot, žēlsirdība/žēlastība, cieņas izrādīšana, taisnīguma apziņa utt. Tai pašā laikā tie bija ne tikai stāsti, bet arī Haksenas spītība – nu nebūs viņas meita tik ļauna, viņa spēs viņai iemācīt ko labu. Un jaukākais bija tas, ka izšķirošajā mirklī Hanija patiešām cīnījās ar sevi. Labi, tas bija nedaudz paredzami, bet man vienalga patika šī epizode 🙂

Ja man būtu tie padsmit gadi, kad lasīju Poteru, man pilnīgi noteikti būtu paticis šis stāsts. Šobrīd, kad esmu lasījusi tik daudz un sakrājusi literāro pieredzi, man Hanija šķita par vienkāršu. Sākums lasījās diezgan pagrūti, jo Hanijas nodaļas mani diezgan kaitināja un es nespēju saprast, kāpēc vienreiz pateiktas lietas ir jāsaka vēl desmitām reižu, piemēram, ”tā māte, stulbā zoss” un citas variācijas. Stāstam ritot, sapratu, kāpēc Hanija tā ir izteikusies un kāpēc viņa vispār bija tāda radīta, bet sākuma daļā to uzsvaru uz tādām un tamlīdzīgām lietām ir krietni par daudz. Tāpat mani nedaudz kaitināja arī Haksena, kuru autore ir radījusi diezgan naivu. Man nešķita sakarīgi, ka Septiņu Virsotņu karalistes princese pasauli uztver tikai kā kaut ko jauku, skaistu utt., lai gan, kā jau visās karalistēs ne visi likumi tiek godīgi ievēroti. Lai gan, ja skatās no bērna skatupunkta, tad pareizi jau vien ir – tā balts/melns svītra jānovelk nedaudz stingrāk, jo pelēkais ienāk nedaudz vēlāk.

Pēc izlasīšanas sēdēju un domāju, kad pēdējo reizi es Silvana_De_Mari_-_Lucca_Comics_&_Games_2016esmu lasījusi un tikai lasījusi. Parasti es diezgan raiti pieķeros kādam no varoņiem, bet šeit nevienam. Domāju, ka tēlu attīstība vēl sekos, tomēr man to gribējās jau šeit. Lai gan nē, viens varonis man šķita interesants – Dartreds. Bet viņš parādījās tik maz, ka nepaspēju iepazīt dziļāk. Lai nu kā, personīgi man prasījās nedaudz sarežģītāks sižets un plašāka darbības vides attainošana. Iespējams, ka tas viss ir atstāts turpinājumam, jo šajā daļā palika neatbildēti ļoti daudzi jautājumi – karalistes turpmākais liktenis, Haksenas un Hanijas ceļš, kas notika ar Tumšo Kungu u.c. Turpinām neaizmirst, ka šī ir bērnu grāmata un kā tāda nav slikta.

Domāju, ka šim darbam vēl ir jānosēžas, jo lasot aizmirsu, ka šis ir priekš bērniem. Turpinājums?

* Grāmata lasīta sadarbībā ar apgādu Zvaigzne ABC

 

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

w

Connecting to %s