Aviators

aviatorTas ir interesanti, cik ļoti dažādi var rakstīt viens autors. Paņemot rokās ukraiņu autora Jevgeņija Vodolazkina (Evgenii Vodolazkin, 1964) darbu Laurus, nejutos ieinteresēta, taču pašķirstot Aviators (2016) un izlasot anotāciju, sapratu, ka man tas ir jāizlasa. Aviatoram ir arī ļoti skaisti ievadvārdi un vāks – neiespējami paiet garām. Gandrīz aizmirsu pieminēt – autors tiek salīdzināts ar Umberto Eko un Gabrielu G. Markesu. Man abi diezgan mīļi, tāpēc bija jāpārliecinās pašai.

[..] būtu garlaicīgi, ja atmiņas attainotu dzīvi kā spogulī. Tās to dara izlases veidā, un šādi tās tuvinās mākslai. /78.lpp./

Inokentijs Petrovičs Platonovs pamostas slimnīcā, tikai viņš nezina, ka ir Inokentijs. Viņš vispār neko neatceras. Lai veicinātu atmiņas atgriešanos, ārsts Geigers viņam paraksta zāles – dienasgrāmatas rakstīšanu. Inokentijs sāk nedroši, bet uzplaiksnījot atmiņu epizodēm, pamazām ieskicējas 20.gadsimta sākuma ainas smaržās, skaņās un noskaņās. Notikumiem attīstoties, atklājas neiespējamais – ir gadsimta beigas!

Cilvēks nav kaķis, viņš nespēj uz četrām kājam piezemēties visur, kur viņu nomet. Kaut kāda iemesla pēc taču viņš ir ielikts noteiktā vēsturiskā laikā. Kas notiek, kad viņš to ir zaudējis? /80.lpp./

Tātad, divi dažādi laikmeti, tā sākums aviators-36fun beigas, vidus nav. Vodolazkins ļoti ātri parāda savu meistarību – veids, kādā viņš atklāj pasaules uztveri un kā tiek atainota sarežģītā Krievijas vēsture, ir diezgan ģeniāls. Autors vēsturi rāda caur skaņām, smaržām, sarunām, noskaņām, personu… Šāda pieeja ļāva man būt tuvākai Inokentija pasaulei nekā ja Inokentijs vienkārši atstāstītu sauso faktu vēsturi. Tā teikt, ikdienas sīkumu vēsture, kas atsevišķi varbūt neko nenozīmē, bet saliekot kopā var iegūt krāsainu kopainu. Studējot jauno laiku, viņš uzdod diezgan daudz lielo jautājumu. Caur tiem Vodolazkins patiesībā ir iekodējis sarežģīto Krieviju un mūsu laiku problēmas – pārliekais mārketings, ”nekas nav svēts”, demokrātija vārda pēc, cilvēka vērtība un daudzus citus.

Vērojot savu jauno pasauli, Inokentijs nepārtraukti identificējas ar Robinsonu Krūzo. Ne tikai tāpēc, ka tā ir viņa mīļākā bērnības grāmata, bet tāpēc, ka viņš jūtas tāpat – izmests uz vientuļas salas, kur viss jārada no jauna. Bet kā ir iespējams atmest savus paradumus un domas tikai tāpēc, ka neatbilst laikmetam? Daudzi Inokentija uzdotie jautājumi un apgalvojumi ir strīdīgi, bet vienalga aizdomāšanās vērti, piemēram, ”labāk atrasties utopijā un būt laimīgam, nevis brīvam, bet bēdīgam.” /232.lpp./ (skatoties 50-to gadu kinohronikas), ”mans ceļš sākās gandrīz pirms vesela gadsimta. Vai patlaban šai pieredzei ir kāda vērtība, vēl ir liels jautājums.” /270.lpp./ vai ”Īstam teroram nepieciešamas divas lietas: sabiedrības gatavība un kāds, kurš uzņemas vadību. Sabiedrības gatavība jau ir. Sīkums vien atlicis.” /201.lpp./. Tāpat es nespēju iedomāties, kā ir nepārtraukti dzīvot ar saviem pagātnes rēgiem un nepārtraukto vēlmi rekostruēt pagātni, laiku, kurš ir zaudēts. Tās ir ilgas pēc nenodzīvotajiem gadiem, bet… viss rit uz priekšu. Viņš pat savu jauno mīlestību identificē ar jaunības mīlestību!

Kurš bija tas cinis, aiz kura es aizķēros? /284.lpp./

Inokentiju moka ne tikai nacionālās identitātes jautājumi un sava piederība jaunajam laikam, bet arī sarežģītie taisnīguma un vainas jautājumi. Tie ir aktuāli ne tikai viņa dzīvē, bet 20.gadsimta Krievijā kopumā. Bērnībā viņu apbūra Temīdas figūra, kas viņā iedvesa bijību pret taisnību. Kad viņš tika apsūdzēts slepkavībā un 1917.gadā nosūtīts uz lēģeri, viņš pieredzēja visas cilvēces šausmas un jutās vīlies Temīdā. Pēc atmošanās slimnīcā, taisnīguma jautājums aktualizējas kā vēl nekad. Kāpēc viņu nosūtīja uz lēģeri? Kāpēc viņam bija jāizcieš necilvēcīgs sods? Vai varbūt īstais sods ir tikt pamodinātam un attapties citā Krievijā?

Vodolazkina piedāvātās sākuma skices darba laikā apaug ar daudzām detaļām un garām palaistiem vārdiem, kas pamazām saliekas kā mozaīka. Rezultāts – iespaidīgs.

*Grāmata lasīta sadarbībā ar apgādu Jānis Roze

Advertisements

One comment on “Aviators

  1. Atpakaļ ziņojums: Grāmatstatistika III | thestoryofelza

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

w

Connecting to %s