Mēness hronikas, 1: Sindera

marissa meyerFantāzija, fantāzija… Šo pēc vākiem es kaut kad biju piefiksējusi angļu valodā, bet baigi uzmanību nepievērsu. Kaut kad vēlāk es ieraudzīju drīzumā sadaļā, kārtīgi iedziļinājos anotācijā un ārkārtīgi uzrunāja tā pasaku modificēšanas štelle! Merisas Meijeres (Marissa Meyer, 1984) tetraloģijas Mēness hronikas pirmo daļu Sindera izlasīju vienā vēja pūtienā!

Jaunpekina. Tās ielas pārpludina cilvēki un androīdi. To visu vidū kaut kur mitinās arī Sindera. Viņa nav parasta, jo ir kiborgs. Varbūt tāpēc viņa ir arī prasmīga mehāniķe. Un tā kā viņa ir tik prasmīga, viņas tirgus būdā reiz iegriežas arī princis Kajs ar savu sabojājušos androīdu. Viss pārējais ir vieni vienīgi jautājumi un noslēpumi – kā apturēt mēri, kā uzzināt savu pagātni, kā neizraisīt starpgalaktiku karu utt.?

Tātad – kā jau minēju, mani ārkārtīgi uzrunāja pasakas modificēšanas ideja. Tikai pēc tam apjautu, ka zinātniskā fantastika, vairāk uz jauniešiem tendēts darbs utt.. Man šķiet tik forši, ka var šādi paņemt pasaku, tik pazīstami-neatpazīstami pārveidot un pie reizes ritināt savu stāsta ideju. Vēl vairāk – šajā sērijā ir četras grāmatas, katrai savas pasakas pavediens, bet stāsts risinās no vienas daļas nākamajā. Lai nu kā, nebūtu iedomājusies, ka Pelnrušķīte varētu būt kiborgs – daļējs robots ar mākslīgu roku un kāju, ka viņa princi varētu satikt mirklī, kad pēda ir noskrūvēta… 😀

Parasti šādos darbos autori ir uzbūruši savu pasauli. Šeit tā likās ļoti pazīstama – vai nu mēs paši ļoti, ļoti tālā nākotnē vai planēta Zeme paralēlajā pasaulē. Uzburtā vide radīja patīkamu industriālu noskaņu, tehnoloģiju superaugstais līmenis atgādināja dažu labu filmu un nedaudz apokaliptisku noskaņu piešķīra visur esošā letumoze. Bet ne jau tikai par Zemi ir šis stāsts. Tas ir arī par Mēness karalisti – Levanu, mīklas par troni, mēnesieši kā rase un viņu īpatnējā maģija. Arī radītie tēli ir diezgan simpatizējoši, ļoti gaumīgi pārveidoti pasakas tēli. Gandrīz visos darbos ir kāds, kurš mani tracina vai kā citādi kaitina, bet šeit es tādus nespēju atrast. Teorētiski, tās varētu būt pamāte un viena no pusmāsām, bet zinot pasaku… 🙂 Man ārkārtīgi simpatizēja Iko. Nespēju pateikt kāpēc, bet man viņa likās tāda mīlīga un lādzīga būtne. Kad autore mani iepazīstināja ar viņu, man radās asociācijas ar Valli, bet tas tikai tāds pirmais iespaids. Iko ir kā labākā draudzene!

Lai arī stāstu izlasīju gandrīz neatraujoties, vienbrīd radās sajūta, ka sižets nekur tālu neaizvirzīsies, jo viss tikai ap Jaunpekinu, galvenajiem varoņiem un tā. Noslēpumainie mēnesieši tikai tā, starp rindām. Brīdī, kad autore paplašināja vidi, palika patiešām, patiešām interesanti. Jo straujāk tuvojos beigām, jo labāk sapratu, ka man nepieciešams turpinājums. Viss beidzās uz tāāādas nots!

Lai arī darbs ir paredzēts jauniešiem, man tas patika vairāk nekā es to būtu iedomājusies. Teksts ir gana pilnīgs, valoda viegla un diezgan spraiga. Es gribu turpinājumu, jo nudien nespēju iedomāties, ko autore būs izdarījusi ar Sarkangalvīti 🙂

Advertisements

2 comments on “Mēness hronikas, 1: Sindera

  1. Biju līdzīgā sajūsmā pēc pirmās grāmatas izlasīšanas (angliski), jau kādu laiciņu atpakaļ, un arī otrā gr. nelika vilties, vienīgais drusku kaitināja YA mūžīga vēlme/lāsts iepīt lieku romantiku

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s