Visuma vērpēji

Artūra Bērziņa vārds man šķita ļoti pazīstams. Mākslinieks. Diemžēl, man viņš asociējas tikai ar ļoti skaistiem grāmatu vārdiem, lai gan apskatot viņa darbus internetā, secinu, ka viņš ir tikpat savdabīgs un provokatorisks kā Kristiāns Brekte. Un ja mākslinieks sāk rakstīt grāmatu, tad man noteikti tā bija jāizlasa! Studijā Visuma vērpēji (2017)!

Ar anotāciju būs pagrūti, bet īsumā kaut kā tā: Karlīna ir pavisam parasta meitene, kuras ceļā kādu dienu Vērmaņdārzā nostājas aģents Zorge jeb Rihards. Viņš viņai sastāsta visādas lietas par Visumu, paralēlajām pasaulēm, tārpejām utt. Lieki teikt, ka viņa tam visam nenotic. Līdz savās mājās izdzird savādus trokšņus…

Jāatzīst, ka es ilgi domāju vai šo darbu ņemt lasīt vai nē. Tā kā gribējās, bet pašķirstot neko nevarēja saprast. Mani mazliet nobaidīja žanrs, kuru dzirdēju pirmo reizi – weird fiction*. Man tas neapzināti robežojās ar pretpoliem – vai nu būs izcili un es būšu sajūsmā vai liksies ”garām” un būšu vīlusies. Tā nu es atbrīvoju prātu un ķēros klāt. Un tā bija pareizā pieeja 🙂 Man gan bija mazas žanriskās asociācijas ar Lācīša Garais ceļš uz Hantimansijsku, bet nedomāju, ka tas ir slikti 🙂

Jo tālāk lasīju, jo vairāk domāju – kā kaut ko tādu var sadomāt?! Ir mazliet žēl, ka netiku uz prezentāciju, jo tur noteikti stāstīja par idejas aizmetņiem utt. Lai nu kā, tas nav tukši savērpts teksts. Mani priecēja fakts, ka fantāzijā bija iepīta arī filozofija un lielāko domātāju idejas, atsauksmes uz kulturālām norisēm un mūsdienām. Mazliet nācās padomāt par to, vai mūsu sabiedrība ir gatava šāda veida literatūrai un – kāpēc ne? Šis tiešām nav bezjēdzīgs savirknējums!

Darbā tika apspēlēti daudzi lielie jautājumi, par kuriem es arī reizumis esmu domājusi, t.i., par realitāti, personas un izvēles brīvību. Kāpēc lietas tiek sauktas tā, kā tās tiek sauktas un kas tām ir devis nosaukumus (piemēram, kāpēc galds ir galds?). Vai tas, ko mēs redzam sev apkārt ir īsts? Varbūt tā visa ir ilūzija, kurai piešķirta realitātes izjūta, jo visam ir dots kāds nosaukums. Tas pats ir ar personas un izvēles brīvību – mums šķiet, ka esam brīvi un savas izvēles izdarām neatkarīgi no citiem, bet patiesībā zemapziņā esam ietekmēti. Ja mēnesi dzīvotu meža būdiņā pilnīgā vienatnē, vai mūsu izvēles un pasaules uztvere mainītos? Varbūt parādītos citas realitātes?

Autoram ir viegla, dažbrīd asprātīga un humorīga valoda. Dažbrīd man bija sajūta, ka viņš spēlējas ar manu prātu – spēšu es pieņemt viņa izdomāto realitāti vai nespēšu? Katrā ziņā darbu ir vērts izlasīt, jo tas mūsu literārajā lauciņā tiešām ir kaut kas neierasts. Galvenais nebūt konservatīviem, lasīt un pieņemt lietas ar atvērtu prātu, citādi viss darbs šķitīs ”sviests”. Ļauj, lai autors jūs vada!

*weird fiction – literārs žanrs, kurš radies 19.gs.beigās/20.gs.sākumā. Ja pareizi saprotu, atšķirībā no šausmu un fanāzijas žanra, tam piemīt arī pārdabiskā, mītiskā un pat zinātnisko iezīmju sajaukums.

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s