Lasāmgabali XXVIII

Janvāris pilnīgi noteikti ir mans lasīšanas rekorda mēnesis. Pat nepamanīju, kā izlasījās septiņas grāmatas bez nevienas ”šodienestikailasu” dienas. Par visām atskaitīties negribas, bet ir trīs par kurām gribas veikt īsās piezīmes.

300x0_coverViena no tādām ir Daniela Glatauera Sargies ziemeļvēja. Šo es lasīju, kamēr gaidīju iznākam Mūžam tavs un pie reizes gribējās noskaidrot autora rokrakstu (vai man maz patīk un tā). Tā kā šī ir arī diezgan saslavēta grāmata, klāt ķēros diezgan piesardzīgi. Jāatzīst, ka līdz kādai pusei nesapratu to jūsmu, bet tālāk… Lasīju, lasīju un gaidīju ar ko šis stāsts beigsies. Cik (ne)prātīgi ir sākt saraksti ar svešinieku? Kur ir tā robeža, kad saproti, ka kaut kas ir pārkāpts un, iespējams, nekas vairs nav labojams? Sākotnēji man šķita, ka Leo būs tas, kurš visu sačakarēs, bet tad lomas mainījās un mainījās un mainījās… Pilnīgs karuselis. Un iekāre, kas abus vadīja. Lasot es biju pārsteigta par abu naivumu – nu nevar taču gandrīz gadu sarakstīties un neatklāt neko būtisku par savu dzīvi. Agri vai vēlu kaut kas tiek izpausts. Tīši vai netīši, tas jau ir cits jautājums. Tieši šī iemesla dēļ es nespēju izprast ne Leo, ne Eimmiju. Beigās man bija skumji par abiem. Patika, tiešām. Autors ir pratis tajā sarakstē ielikt tik daudz skaļi nepateiktu emociju, vārdu un domu.

9789934533693Māra Runguļa sarakstītā šausmu grāmata bērniem Pastaiga mirušo pilsētā bez mākslinieka Kristiana Brektes vārda mani nepiesaistītu. Vizuāli diezgan iespaidīga! Un ārprātā ātri lasās, kā jau bērnu grāmata un ar lieliem burtiem 😀 Tāpat vien pāršķirstot, domāju, ka tas ir stāstu apkopojums, bet nē – vienots romāns par pieciem skolēniem, kuri projektu nedēļas ietvaros apkopo Pārupes spoku stāstus. Lai stāstīšāna būtu labāka, tiek sarīkots spoku vakars. Un stāsti var sākties… Mani tie nebiedēja, bet attiecīgajai auditorijai varētu bū gana interesanti. Par dažiem es iesmaidīju, daži likās kaut kur dzirdēti, bet vispārīgi ņemot stāsti ir ļoti skaisti sasaistīti. Brekte arī visus stāstus diezgan labi vizualizē un vispār ir padomājis par grāmatas kopējo noskaņu. Man gan ir diezgan pamatota aizdoma, ka tieši tāpēc daudzi vecāki šo grāmatu negrib iegādāties, jo ”kā gan mans bērns lasīs kaut ko tik šausmīgu”. Baidīties ir veselīgi 🙂

l

489456Mana trešā grāmata mani jau sen saistīja, tik nezinu, kāpēc es to izlasīju tikai tagad. Laimas Kotas Mierielas vilkme ir tik sasodīti savāda un interesanta grāmata! Tāds īpatnējs maģiskais reālisms, kuru iesākt lasīt man nebija nemaz tik viegli. Kur nu vēl izstāstīt! Bet secinājums man ir tikai viens – viss reiz ļauni pastrādātais nāk atpakaļ. Šajā darbā Kota ļoti smalki un manierīgi raksta par mums – iekšā, ārā un no malas, par latviešiem, par Latviju, dažādiem uzskatiem un skatījumiem. Tāpat man interesanta likās Mierielas vēsture. Tā bija sarakstīta tik ārkārtīgi saistoša, ka man patiešām gribas noskaidrot, kas no sarakstītā ir īsts, kas sadomāts un kāda ir pilnā mājas ar tornīti vēsture. To gan es gribēju jau pirms darba izlasīšanas. Lasīju un priecājos – viss šķita savādi pazīstams, tuvs un pat mīļš. Piekrītu, ka Mieriela ir noplukusi, bet tai vienalga ir tāds īpašais šarms un aura. Ārkārtīgi arī patika ironija/humors/sarkasms par mums 😀 Šī noteikti ir no tām grāmatām, kuru es reiz varētu gribēt savā plauktā 🙂

Mierielas miers ir mānīgs. /17.lpp./

Advertisements

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s