Tās dullās Paulīnes dēļ un citi stāsti

belp25Kas zina, varbūt es beigās nebūšu bezcerīgs gadījums un patiešam iepazīšu kādu drusku vairāk no latviešu literatūras apciršņa. Šoreiz iepazinu Vizmu Belševicu (1931 – 2005). Kad es ieraudzīju Tās dullās Paulīnes dēļ un citi stāsti (2017), es sapratu, ka reāli zinu tikai Billi un to pašu lāga neatceros. Tā es ķēros klāt stāstiem, lai man būtu svaigāks ieskats viņas daiļradē. Gan jau kādu dienu pieķeršos un atkārtošu arī Billi, bet ne par to ir šis stāsts.

 Maza, skaistos vākos ietērpta grāmatiņa, kas ir izlasāma vienā vakarā. Es gan šo prieku pavilku garāku. Gan tāpēc, ka man patika Belševicas valoda, gan tāpēc, lai nejuktu kopā stāstu sižeti, jo izteikties gribas par gandrīz visiem. Kāpēc gandrīz? Tāpēc, ka savas domas par Balto sievu neesmu mainījusi.

Ja jāiesāk ar stāstiem, tad man prieks, ka es iesāku ar Burbeķīša. Skaists stāsts par alkoholismu, kurā es izbaudīju katru vārdu. Darbs ir īsta oda alkoholam (no Burbeķīšas puses raugoties). Tas ir sarakstīts kā iekšējais monologs, kurā izklāstīti visi klasiskie attaisnojumi, kāpēc ir jāiedzer arī šī glāzīte un nākamā. Viņa ir tirgus sieva, kas izsalstot ”līdz kaula smadzenēm un vēl maķenīt dziļāk” /5.lpp./ un kā lai vēl citādāk sasildās??? Man ļoti, ļoti patika arī beigas. Sasmējos 😀

Tā kā par Trīs mārciņas cīsķenu es neko sakarīgu nespēju pateikt, tad nedaudz izpaudīšos ar Nelaime mājās. Vai šis stāsts ir ekranizēts? Ļoti, ļoti patika. Tik… pat nezinu. Stāsta beigās Martai tika uzdoti īstie jautājumi, jo viņa uz tiem nespēja atbildēt. Tā kā viņa nespēja atbildēt, tad bija jāsecina, ka viņa velti tā bija izrīkojusies un sacūkoja sev visu dzīvi. Jāatzīst gan, ka Marta bija auksta aprēķinātāja, alkatīga sieviete, kurai bija tikai nepieciešamība raust saujām naudu un glabāt nebaltai dienai, kura nepienāks. Ļoti simpatīzēja, pat mazliet bija žēl viņas Jēkaba. Viņš izklausījās pēc tik ideāla vīra, kāda pasaulē noteikti nemaz tik daudz nav. Uzskatu, ka viņš rīkojās pareizi.

Par pēdējiem diviem stāstiem neko daudz neteikšu – Pēcpusdiena ar bērniem man šķita nedaudz savāds stāsts. Bija interesanti lasīt, bet īsti neizpratu daktertantes bailes no bērniem, ja viņa bija bērnu ārsts. Savukārt, par Tās dullās Paulīnes dēļ nav nekas daudz jāsaka, jo tā vienkārši ir klasika. Es lasīju, smaidīju un jutu sevī vēlmi atkal noskatīties šo traģikomisko gabalu.

Ja atskaita tos divus stāstus par kuriem es neko sakarīgu nespēju pateikt vai arī neko neteicu, tad kopumā man ļoti patika šis stāstu krājums. Tāds viegls, raiti lasošs un lika gan nedaudz padomāt par autores vērīgumu, gan arī pasmaidīt. Šis varētu būt mans krājumiņš, ko reizi pa reizei pārlasīt 🙂

Advertisements

2 comments on “Tās dullās Paulīnes dēļ un citi stāsti

  1. Atpakaļ ziņojums: Latvijas blogāres apskats #57 (17.01.-22.01.). – BALTAIS RUNCIS

  2. Lasīju viņas stāstus krājumā “Nelaime mājās”. Pieļauju, ka saturs līdzīgs, jo tur bija arī tevis pieminētie stāsti. Dikti patika humors. Filma par dullo Paulīni arī ir dikti feina.

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s