Grāmatstatistika II

Gads apkārt, klusi zemapziņā nospraustais mērķis nav sasniegts, bet tas nav pats svarīgākais. Galvenais ir nezaudēt lasītvēlmi 🙂 Pagājušajā gadā padalījos ar savu statistiku un nolēmu īsā variantā to darīt arī šogad.

Tātad, šī gada manas labākās, spēcīgākās, atmiņā paliekošās un visādi citādi sirdi priecējošās grāmatas izlasīšanas secībā:

  1. P. Ness. Septiņas minūtes pēc pusnakts
  2. A. Sapkovskis. Pēdējā vēlēšanāsctwck0dwgaajiie
  3. Dž. Viljamss. Stouners
  4. Selīns. Ceļojums līdz nakts galam
  5. A. Franka. Annas Frankas dienasgrāmata
  6. L. Binē. HHhH
  7. U. Eko. Rozes vārds (labots variants)
  8. S. Plāta. Stikla kupols
  9. A. Gamboto-Bērka. Pilns aptumsums
  10. T.A.Faulere. Z: romāns par Zeldu Ficdžeraldu
  11. A. Bariko. Misters Gvins
  12. S. Žadans. Džezs pār Donbasu
  13. E. Dors. Mums neredzamā gaisma

Protams, es šajā sarakstā varētu iemest vēl pāris nosaukumu, bet tad tas vairs nebūtu top13 😀 Nu labi, tas vispār nav tops 😀

Gada atklājums (autors) – tādu man šogad ir vairāki: Bariko, Sapkovskis, Tapins, Plāta, Žadans, Dors, Vīgante, Aberkrombijs. Tas, ka daži nav iekļuvuši top13 neko nenozīmē. Visi uzskaitītie autori man ir iepatikušies un labprāt palasīt vēl kaut ko no viņu daiļrades.

Gada neuzrunājošākās/lasīt var:

  1. A. Amirrezvani. Saulei līdzīgā – austrumi mani vairs neuzrunā, tāpēc nespēju grāmatu pabeigt.
  2. L. Gunels. Dievs vienmēr ceļo anonīmi – bija vietas, kuras patika un atziņas, ko atcerēties, bet pārāk psiholoģiski un filozofiski priekš manis.
  3. A. Heniņš. Smilšu pulkstenī birst cits laiks – nepatika valoda, nepatika politiskā nots un tālāk par pirmajām 30lpp es netiku.

Beidzot laikam jāatklāj tā kārts par to skaitu. Man no gada uz gada ir skaitlis 70. Zinu, ka dažiem tas ir pilnīgi nekas, bet man tas ir milzīgs skaitlis. Uz to apzinātu netiecos, jo ne jau kvantitātē ir spēks. Spēks ir lasāmā kvalitātē! Šogad pievinnēju 65 grāmatas un tas ir par 7 vairāk nekā pagājušajā gadā.

Skaistu lasīšanas gadu!

Kanēļa zvaigznītes

Man beidzot ir cepeškrāsns un beidzot es varēšu aktīvāk izmantot savu brīnišķīgo Cepam grāmatu 🙂 Lai arī man šoreiz viss 100% nesanāca, noveļu to uz savu nogurumu un nošmauktajiem riekstiem. Šie Ziemassvētku cepumi esot tradicionāli švābu apdzīvotajā Vācijas daļā. Lai arī es škrobējos par mazo neveiksmīti, visi, kuri tika pie ēšanas, slavēja tos.

Nepieciešams:img_8952

  • 2 olu baltumi
  • 175g pūdercukura+pārkaisīšanai
  • 250g maltu apgrauzdētu lazdu riekstu
  • 1 ēd.k. malta kanēļa

Pagatavošana:

  • Saputo olas baltumu stingrās putās, prātīgi iemaisa cukuru un turpina putot līdz masa ir bieza un spīdīga. Ceturto daļu atliek, bet pārējā iecilā riekstus un kanēli. Uz vienu stundu ieliek ledusskapī.
  • Cepeškrāsni sakarsē līdz 140grādiem. Tagad sākas daļa, kas man īsti nesanāca, bet teorētiski bija jābūt tā – mīklu izrullē 1cm biezu, izspiež zvaigznītes un liek uz pannas, kas nokaisīta ar pūdercukuru (neaizmirsam par cepampapīru!). Pārāk cieši likt nevajadzētu, jo cepumi pūtīsies. Pēc tam tiem uzziež atlikto olbaltuma maisījumu un šauj krāsnī iekšā.
  • Cep ~ 25minūtes, lai glazūra neapbrūnē, bet cepumi nedaudz nedacepušies. Krāsni izslēdz, nedaudz paver durtiņas, bet cepumus atstāj krāsnī vēl 10minūtes. Pēc tam var ņemt ārā pavisam un atdzesēt kārtīgi.

Lai jums ir veiksmīgāk! 🙂