Leitnants Rubenis. Bruņinieks Roberts

Esmu piefiksējusi, ka pēdējā gada laikā2015-11-20_janis_udris ik pa laikam pavelkos uz latviešu vēsturiskajiem romāniem – vai nu par konkrētiem personāžiem vai notikumiem. Jāņa Ūdra romānu Leitnants Rubenis. Bruņinieks Roberts (2016) izvēlējos Jelgavas dēļ. Man tika apsolīta Jelgavas bombardēšanas ainas, kas literatūrā neesot nemaz tik plaši izplatīta tēma. Skumji, bet it kā loģiski (jo par politiku un karu mūszemē daudz nelasu) – pats leitnants man neko neizteica. Līdz šim.

Sākot lasīt darbu, nespēju beigt šausmināties par to, cik autors sausi raksta, cik var visās sarunās pieminēt Latviju, bet… lapaspuse aiz lapaspuses un es pat nemanīju kā šis darbs bija mani ievilcis sevī. Sausa valoda? Muļķības! Gaušanās par valsti? Arī muļķības! Bet padomājiet paši – šis taču ir vēsturisks, biogrāfisks romāns, kurā (kā izskatās) ir izmantoti runas citāti, arhīvu materiālu fragmenti. Tam ir jābūt uzrakstītam tieši tā. Pietiekoši profesionāli un meistarīgi, jo tagad man gribas izlasīt arī viņa darbu par Kārli Ulmani 🙂

Laiks pirms un Otrais pasaules karš Latvijā ir gana sarežģītas tēmas, lai studētu, bet par to rakstīt romānu… Šķiet, šis ir pirmais darbs, kuru lasu saistībā ar varas maiņām Latvijā un valsts pārliecinātiem aizstāvjiem. Daži vēsturiskie fakti manā atmiņā tika atgādināti, bet lielākoties es daudz ko uzzināju. Tiešām niansēts darbs par kureliešiem, Rubeni un viņu cīņu pret utainajiem un zili pelēkajiem. Jāatzīst, ka man būtu gribējies lasīt krietni plašākus tekstus par kaujām Jelgavā un Kurzemes katlu. Lai arī ar latviešu literatūru man iet kā pa celmiem, tomēr man ir prieks, ka parādās šāda veida literatūra, kādu piedāvā Jānis Ūdris. Sākumā mazliet ‘’raustījos’’ lasīt viņa romānu, jo nedaudz baidījos no latviešu gaušanās par to, cik mums viss bijis slikti utt. Veltīgi. Romāns ir par konkrētu vēsturisko personību – Robertu Rubeni un viņa kara dienestu un centieniem Latvijas labā.

Ja sāku par galveno varoni, tad jāturpina. Tāds, kāds bija viņš, ir retums. Jāpiedomā, vai šobrīd maz tāds cilvēks atrastos. Jā, dažbrīd ļoti izpaudās viņa jaunības maksimālisms, tomēr tā dedzība bija, kas apbrīnojams. Viņš bija vīrs savā vietā un viņš prata ar savām idejām un darbiem ‘’iedegt’’ arī citus. Varbūt dažbrīd tā visa bija par daudz, bet ja tā nebūtu bijis, iespējams mēs nedzīvotu savā valstī… Jāatzīst, ka mani kaitināja absolūti visas sievietes, kuras ir pieminētas šajā darbā. Un tas kā viņas Rubeni sauca par bruņinieku. Visas kā viena. Un kā visas gribēja no viņa bērnu. Brr…

Valdības peripetijas, diplomātija, kara viltības… mums nudien ir sarežģīta vēsture. Pietiekoši sarežģīta, lai beidzot saprastu, ka leģionāri nav jādala sarkanajos un zili pelēkajos, ka nav labo un ļauno. Jā, bija līdzskrējēji, bija kažoka mainītāji, bet tie latvieši kuri karoja, lielākoties bija par brīvu Latviju. Diemžēl, zem sveša karoga un ne savā armijā, bet ja vēsturiskā situācija tai laikā bija tāda? Ja tai brīdī tā ir likusies vienīgā iespēja?

Njā.. šī ir ļoti, ļoti nacionāla un patriotiska grāmata. Tā mums atgādina, ka valsti neatguvām tāpat vien, ka arī tagad mums par to ir jācīnās. Brīvība un viss ar to saistītais nav jāuztver kā kaut kas pašsaprotams. Autors ir nopelnījis plusiņus – par rindkopas informāciju par katru no darbā iesaistītajiem (kas un kā pēc 2PK) un par fotogrāfijām. Tiešām foršs bonusiņš.

Iesaku!!!

Advertisements