Sašķeltā jūra, 1: Pusķēniņš

Ilgi es vēros Džo Aberkrombija (Joe Abercrombie, 1974) bw_joe_abercrombie_by_lou_abercrombietriloģijas pirmajā daļā Pusķēniņš (2014). Pamazām nonācu pie atklāsmes, ka sen neesmu baudījusi fantāzijas lauciņu. Nospļāvos par faktu, ka šī ir triloģija; cik saprotu arī ne tas vardarbīgākais, ko viņš esot sarakstījis, jo šis gabals paredzēts jauniešiem. Pagājušajā gadā darbs ir dabūjis Locus Award kā gada labākais YA romāns.

Sašķeltās jūras krastos, Torlbijā, dzīvo karaļpāris, kuram ir divi dēli – viens stalts karotājs, bet otrs… tāds pusrocis. Pienāk brīdis, kad krīt tēvs un dēls un princim Jārvi, pusrocim, jākļūst par karali. Bet kā? Viņš tak nevar ne zobenu, ne vairogu rokās noturēt! Tautas acīs viņš ir vārgulis… Vai nodevība, atriebības kāre un vēl daudz kas cits liks Jārvi augt?

Es nudien biju izslāpusi pēc fantāzijas. Grāmatu izlasīju pa pusotru dienu. Tas gan nenozīmē, ka tā ir bijusi tik lieliska, ka neesmu spējusi to nolikt malā. Drīzāk bija pāris lietas, kurām ļoti, ļoti gribējās zināt beigas. Piekritīšu jau daudz kur lasītajai atziņai, ka stāsts ir labs, diezgan spraigs un tā, bet arī man traucēja pieļautās drukas kļūdas vai neloģiskie teikumi. Un tas, ka stāsta pirmajā pusē tik ļoti tika akcentēta Jārvi kroplība.

Atskaitot visu šo, pašam stāstam, tās idejai nav ne vainas. Šis bija viens no retajiem darbiem, kurā varēja vērot kāda varoņa izaugsmi. Protams, ka Jārvi izaugsmi. Un ne pārāk pārsteidzošo tālāk sekojošo draudzību, kas radīja īstenības sajūtu (nu, vairāki bēdu brāļi sametas kopā un aizstāv viens otru) – tas likās tā jauki. Atgriežoties pie Jārvi izaugsmes… Sākumā viņš bija čīkstulīgs nīkulis, kurš pie mazākām grūtībām skrēja slēpties pazemes ejās, nekautrējās raudāt un izrādīt savu vājumu. Vispār jau es nebrīnos, ka viņš tāds bija. Ja visi apkārtējie, arī paša ģimene, viņu ”grauza” par kroplību pie kuras viņš nu nekādi nav vainīgs, tad nav jābrīnās, ka Jārvi deva priekšroku Maģistrātam. Stāstam uzņemot apgriezienus un notikumu virpuļus, Jārvi cīnījās ne tikai ar likteni, bet arī pats ar sevi. Viņš kļuva aizvien pašpārliecinātāks, mērķtiecīgāks… Bet izlasiet paši, tad jau sapratīsiet par ko es runāju.

Nezinu, kā būs ar pārējām daļām, bet šī ļoti piestāv šai pēkšņajai ziemai. Lielākā daļa darbības notiek aukstumā – ziema, jūra, skarbas zemes utt. Vispār, lieti noder arī uzzīmētā karte – vienu brīdi to pētīju, lai saprastu no kurienes uz kurieni viņi ceļo. Kas vēl? Protams, nodevība, atriebība un viss tam sekojošais. Patīkami spraigs stāsts, kuram pat bija viens moments, kas mani pārsteidza. Kaut kā nebiju to iedomājusies 🙂 Lai nu kā tur būtu ar to tulkošanu utt., noteikti lasīšu arī pārējās daļas, jo kaut kā šķiet, ka šī bija tikai iešūpošanās. Ceru, ka turpinājumos atklāsies vēl plašāka pasaule un vikingiskā noskaņa netiks pamesta novārtā!

Advertisements

3 comments on “Sašķeltā jūra, 1: Pusķēniņš

  1. Mēs būsim lasījušas gandrīz vienlaicīgi 🙂 Eh, tas tulkojums! Tas nokāva lielu daļu no stāsta burvības. Līdz šim nebiju aizdomājusies, ka ne visi tulkotāji saskan ar visiem autoriem. Teiksim, Ligita tulkoja arī “Papīra sapņus” un tur man šķita ļoti ok.

  2. Atpakaļ ziņojums: Sašķeltā jūra, 2: Puspasaules | thestoryofelza

  3. Atpakaļ ziņojums: Sašķeltā jūra, 3: Puse kara | thestoryofelza

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s