Pilns aptumsums

Atcerieties, kā es kaut kad iepriekš rakstīju, ka iesvēru somā Plātu? Toreiz es iesvēru arī Antonellas Gamboto-Bērkas (Antonella Gambotto-pilns aptumsumsBurke, 1965) depresīvo darbu Pilns aptumsums: apcere par pašnāvību (2003). Pirms tam biju šo darbu piefiksējusi, līdz kādu dienu izdomāju, ka arī mazliet jāpašķirsta. Ķīpsalā nespēju to neņemt.

Atmiņas. Autore ir kāpusi sev pāri un pierakstījusi atmiņas par savas dzīves smagāko posmu – laiku, kad pašnāvību izdara viņas vīrs un pēc ne pārāk ilga laika arī viņas brālis. Tam viņai bija visgrūtāk tikt pāri.

..tikšana pāri ir izvēle: kad sākotnējais, nāves izraisītais trieciens aprimst, kad prāts un sirds pamazām sāk atvērties pasaulei, sērotājs izlemj, vai pūlēties tikt pāri savām bēdām vai arī palikt tajās uz visiem laikiem. /222.lpp./

Es biju pārsteigta secinot, cik ļoti šis darbs bija mani ievilcis. Autores valoda un veids, kādā viņa izklāstīja savas domas, pārdomas un sāpes… Noteikti sākot lasīt darbu, nebiju domājusi, ka es tik daudz ko pasvītrošu. Lai gan filozofiska rakstura grāmatas man ne visai tīk, šajā tas nebija tik ļoti jūtams.

Autore runā ne tikai par pašnāvībām, to iespējamajiem cēloņiem, sekām un veidiem, bet arī par depresiju, kā rezultātā var rasties šādas domas. Man ļoti iepatikās viņas frāze: ”depresija ir tikai apspiestas bēdas, un mūsu nepatika tām pievērsties atspoguļo vienīgi nepatiku uzņemties atbildību. Klasificējot depresiju kā slimību, krietns labums tiek psihiatru profesijas aprindām un farmācijas kompānijām. Sāpes ir bioķīmiska parādība.” /66.lpp./ Es gan nebūšu īstā, kurai spriest, cik daudz tajā visā ir patiesības, bet to, ka mūsdienās jebkuras cilvēciskas ciešanas mīkstina ar zālēm, piekritīšu gan. Reti kurš grib just sāpes (kaut vai vēdera) un kāpēc tās būtu jācieš, ja ir tabletes? Es uzskatu, ka tās ir lietojamas tikai brīdī, kad sāpes kļūst neciešamas… Bet ne par to. Ļoti emocionāls, smags, pārdomu pilns darbs, kurš mani patiešām uzrunāja. Ja tēma neatbaida, no sirds iesaku!

..pašnāvnieka vienīgais jautājums ietver tīri emocionālas pieredzes divas puses: ja esība ir ciešanas, vai ne-esība būs tās pretstats? /73.lpp./

Mūzika: Jorge Mendez – Cold (piano+violin)

3 comments on “Pilns aptumsums

    • visu arī godīgi nosvēru 😀

      šādi tādi jautājumi darbā ir diskutējami, jo tie jau bija tikai autores spriedumi. Lasīšanas gaitā viss tika tik loģiski un pašsaprotami pasniegts, ka neradās nekādi jautājumi un es pieņēmu visu, ko viņa rakstīja. Ja es tagad ātri pāršķirstītu, noteikti nevarētu visu tik vienkārši pieņemt un dažas vietas prasītu kādu papildus info. Bet tas nemaina faktu, ka darbs ir brīnišķīgs par spīti tam, ka tēma tik smaga un drūma..

  1. Atbalsojums: Grāmatstatistika II | thestoryofelza

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s