Atmiņas par bibliotēku

IMG_8310

Daļa no mana krājuma lielās revīzijas laikā

Kaut kad pasen MsMarii padalījās ar savām atmiņām par bibliotēku. Izlasīju un man tas likās tik jauki – dalīties publiski tik lieliskā lietā. Tas izrādījās stafešraksts un kociņš ar Daiņa gādību ir nonācis arī manās rokās. Te nu būtu divas puses – no vienas interesanti, ko es atcerēšos, jo ar bērnības atmiņām man ir švakri, no otras – nu, nē, negribu 😀 Lai nu kā, darīšu visu, lai tas čemodāns nebūtu tukšs (atsauce uz Beigbedera Franču romānu, kur ”es rakājos pa atmiņu kā pa tukšu čemodānu un neko tur neatrodu, ..” /13.lpp./.)

***

Lai kā es arī censtos, nekādi nespēju atcerēties savas pirmās gaitas bibliotēkā. Atminu vien to, ka sāku uz turieni doties līdzko iedraudzējos ar burtiem. Pirmsākumos grāmatas ņēmu no divām bibliotēkām – skolas un pilsētas. Pilsētas bibliotēkas mums ir pat divas – bērnu un pieaugušo, bet nu jau tās abas ir apvienojušās vienā ēkā.

Skolas bibliotēka man nepatika un arī bibliotekāres neizskatījās jaukas (vēlāk es šīs domas mainīju, bet vienalga no turienes uz mājām neko neņēmu). Iegriezos tikai, lai saņemtu un nodotu mācību grāmatas un retās reizes, kad tur notika literatūras stundas. Mana saikne izrādījās pilsētas bērnu bibliotēka. Manā bērnībā tā neatradās tur, kur tā ir tagad. Toreiz tā bija gandrīz blakus manai mājai, kur šobrīd dzīvo info centrs. Tas gan ir iekārtojies pirmajā stāvā un tas man nebija vajadzīgs, jo bibliotēka bija iekārtojusies stāvu augstāk. Joprojām atceros, cik ļoti man patika kāpt pa tām kāpnēm, jo tām bija tāda savādi patīkama čīkstoņa. Tad bija jāgriežas pa labi par 180grādiem un jādodas gandrīz līdz logam. Līdzās logam bija durvis ar zvaniņu. Tas vienmēr brīdināja par manu ierašanos.

Atverot durvis, man pretī pavērās gaiša, patukša telpa, jo visi grāmatplaukti bija izvietoti blakustelpā, bet šajā bija tikai jaunumu plaukts un šķiet, ka arī žurnāli, varbūt vēl kādas mēbeles. Nostājusies līdzās galdam, kurā bija nododamas grāmatas, ar acs kaktiņu gandrīz vienmēr pētīju grāmatu jaunumus. Ar laiku šo niķi atmetu, jo gribējās papļāpāt ar bibliotekārēm un tikai tad metu acis uz jaunumiem. Pareizi! Tieši tur sākās mana poteriāde un katru reizi jautāju, vai nav pienākusi mana kārta un grāmata ir jau dabūjama 🙂 Tur uz maiņām strādāja divas un abas bija jaukas. Vienmēr varēja par kaut ko parunāties. Tagad no abām ir palikusi tikai viena, kuru reizumis sastopu un vienmēr ir prieks nejauši saskrieties 🙂

Iegājusi blakustelpā, vienmēr izbaudīju tur esošo klusumu. Kaut kā patrāpījos laikā, kad tur neviena cita nebija. Jā, tad datoru manā bibliotēkā nebija! Tā, viena klusumā klīdu gar garajiem plauktiem un ar pirkstiem braucu pār grāmatu muguriņām, cenšoties saprast, kura tad būs īstā. Kad šo laikietilpīgo procesu biju beigusi, pieklājīgi atvadījos ar divām trim grāmatām somā. Aizverot aiz sevis durvis, zināju, ka es būšu atkal klāt pēc nedēļas divām…

Tas tiešām bija laiks, kad es lasīju ļoti daudz un brīžiem pat nezināju vairs, ko ņemt. Savādi vienīgi liekas tas, ka es praktiski nemaz neatminos, ko es esmu lasījusi un ko nē…

***

To, kā mana bibliotēka pārcēlās uz jaunajām, tagadējajām mājām neatceros. Lai kā arī es sasprindzinātu atmiņu, tās nedodas rokās. Es noteikti šo posmu esmu piedzīvojusi, jo kādu laiku gāju arī uz jauno ēku. Arī tajā bērnu un jauniešu bibliotēka bija otrajā stāvā, bet tās vairs nebija patīkami čīkstošās kāpnes un arī atmosfēra bija mazliet pamainījusies. Bija uzradušies datori un tur vienmēr šķita skaļi, jo neizbēgami bija strīdi par sēdēšanu pie datora. Lasāmā tur man kļuva par maz, tāpēc ar laiku pasāku iegriezties tikai papļāpāt un pašķirstīt kādu žurnālu. Šķiet, ka kādu reizi izmantoju arī datora pusstundas fīču, jo tolaik mājās man tādas mantas vēl nebija.

Tās pašas mājas pirmajā stāvā iekārtojās pieaugušo bibliotēka, kurā pirms tam biju iegriezusies vien pāris reizes ejot līdzi mammai. Tad tā atradās patālu no manām mājām, bet atminos, ka nodomāju: ”Cik augsti plaukti un cik daudz grāmatu!” Man tā šķita varenāka par bērnu bibliotēku…

Jā, es pasāku dzīvoties pa pirmo stāvu. Šķita, ka grāmatu jaunumi tur bija krietni biežāki un regulārāki nekā otrajā stāvā. Arī šajā strādāja divas bibliotekāres, bet iedraudzējos tikai ar vienu. Ar viņu joprojām sanāk papļāpāt un ne tikai par grāmatām 🙂 Otrai bija gauži nepiemērots vārds – Jautrīte – un viņa vienmēr atstāja negatīvu, par visu purpinošu iespaidu. Nekad neuzkavējos tur ilgāk nekā nepieciešams, ja bija iekritusi viņas darbadiena. Ja bija tā, kas man patika – tad gan. Šo bibliotēku es apmeklēju arī studiju laikā, bet tad tas kļuva aizvien grūtāk, jo retāk sanāca braukt uz mājām, bet grāmatu termiņi negaidīja. Man ļoti nepatika tos pagarināt…

***

Tieši pieaugušo bibliotēka mani iedvesmoja sākt veidot pašai savus krājumus. Ja biju izlasījusi, kādu satriecoši labu darbu, gribējās iegūt to savā īpašumā. Tieši tur es iemīļoju divus no sev mīļajiem autoriem – Eko un Rušdi, tāpat arī Remarku, Dikensu, Ā. Kroninu u.c. Daudz palīdzeja arī mammas ieteikumi, kad jutos apmaldījusies grāmatu plauktu labirintos, jo nereti uz turieni devāmies kopā.

Šobrīd es uz bibliotēkām neeju. Neesmu tur bijusi ļoti, ļoti sen. Protams, ir gadījies kādam aiziet līdzi, bet tā lai es pati ko tur ņemtu, nē. Esmu jau tik ļoti pieradusi lasīt savas grāmatas, ka man vairs nepatīk tās lasīt termiņā. Un ja grāmata ir laba, man negribas arī to atdot… Varētu jau arī aizņemties uz neatdošanu, bet jūtos pārāk godīga tādai rīcībai…

Ziniet, reizumis man pietrūkst manas bibliotēkas. Tās nepiespiestās auras, klīšanas gar plauktiem, grāmatu smaržas un vieglās pļāpas ar bibliotekārēm.

***

Esiet tik mīļi un paši pārņemiet stafeti! Jums noteikti ir kas sakāms šajā jautājumā!

4 comments on “Atmiņas par bibliotēku

  1. Rīga tādu parastu un pat draudzīgu bibliotēkas apmeklējumu gan nevaru iedomāties. Vairākas bibliotekāres, pārāk daudz apmeklētāju, burzma… Sadraudzēties ar bibliotekāri izklausās ļoti interesanti. Laikam jau varēja no tā iegūt kādus labumus, ne?

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s